Dzēruši skolēni, piekauti ļaudis – naksnīgā Rīga deviņdesmitajos gados
Ir nakts, policija saņem informāciju no visām pilsētas malām, zvani pienāk visu laiku – kāds apzagts, kāds piekauts, kāds cits vienkārši nobijies vai sajaucis tālruņa numurus. Likumsargi uzklausa informāciju un nolemj doties ceļā, naksnīgajās deviņdesmito gadu Rīgas ielās…
Uz kādas apledojušas ielas guļ cilvēks bez dzīvības pazīmēm, un ap viņu pulcējas interesentu bariņš. Policijas darbinieks pārbauda gulošajam pulsu, lai saprastu, cik bēdīga ir situācija. Pakritušais cilvēks ir piedzēries un apčurājies, viņam ir arī sasista seja. Vīrieša identitāte nav zināma.
Vidusskolēni dzērumā
"Labvakar! Ko šeit darāt? Kas esat? Dokumentus uzrādiet!" vaicā policisti. "Mēs? Vienkārši pastaigājamies. Ejam uz diskotēku!" atbild jaunieši. Policisti tomēr uzstāj – dokumenti būs jāuzrāda. Puiši nopūšas un no kabatām velk ārā skolēnu apliecības un pases. Policistiem nepatīk tas, ka jaunieši sapulcējušies pie automašīnas, kas acīmredzami avarējusi – pabijusi uz jumta. Iespējams, tieši šie jaunieši mēģinājuši spēkratu pastūrēt dzērumā un ar skolēnu apliecību kā vienīgo dokumentu, taču tagad izliekas, ka neko nezina.
Vīrietis tā piedzēries, ka nestāv kājās
Policistiem nākas celt klājās tādu "klientu", likt viņu mašīnā un vest uz vietu, kur nogādā tos, kuri neatminās savu dzīvesvietas adresi, uz atskurbtuvi.
