Čārlzs lauž vairāk nekā 180 gadu tradīciju – Bekingemas pils nebūs viņa mājas
Karalis Čārlzs un karaliene Kamilla nedzīvos Bekingemas pilī, kad nākamgad tiks pabeigta 369 miljonu mārciņu vērta renovācija, liecina jaunākie karaliskās ģimenes pārskati.
Pils, kas kopš 1837. gada ir kalpojusi par Apvienotās Karalistes monarha oficiālo rezidenci Londonā, turpinās būt monarhijas administratīvā mītne, taču karalis ir nolēmis, ka viņa oficiālā dzīvesvieta paliks netālu esošā Klarensa māja, vēsta BBC.
Amatpersonas norādīja, ka šis lēmums daļēji pieņemts, lai nodrošinātu plašāku sabiedrības piekļuvi šim vēsturiskajam objektam.
Bekingemas pils 10 gadu ilgā renovācija, ko finansē, uz laiku palielinot "Sovereign Grant" (monarhijas dotāciju, kas sedz karaliskās ģimenes oficiālo pienākumu izmaksas), ir plānots pabeigt martā.
Renovācijas ietvaros ir plānots nomainīt novecojušos kabeļus, svina caurules, elektroinstalāciju un katlus — daudzus no tiem pirmo reizi pēdējo 60 gadu laikā —, ņemot vērā bažas par iespējamiem ugunsgrēkiem un ūdens radītiem bojājumiem.
Karalis kopš 2003. gada dzīvo Klarences namā, kas atrodas blakus Sentdžeimsa pilij un kādreiz bija Karalienes mātes mājvieta, un kopš laulībām 2005. gadā tur dzīvo kopā ar karalieni.
Tagad, kad abiem ir jau vairāk nekā 70 gadi, ir saprotams, ka neviens no viņiem nevēlējās piedzīvot pārcelšanās radīto satricinājumu, pārceļoties kopā ar personālu uz Bekingemas pili.
Pastāv arī drošības apsvērumi — ja karalis uzturētos Bekingemas pilī, tas ierobežotu gan apmeklētāju skaitu, gan telpas, kuras viņi varētu apskatīt.
Tagad šī ievērojamā vieta, iespējams, varēs būt atvērta ilgāku laiku, tādējādi radot lielākus ieņēmumus. Pašlaik tās reprezentācijas zāles apmeklētājiem tiek atvērtas katru vasaru un atsevišķās dienās pārējā gada laikā, un ieņēmumi no šiem pasākumiem tiek novirzīti labdarības organizācijai "Royal Collection Trust", kas atbild par karaliskās mākslas aprūpi un saglabāšanu.
Karalis turpinās rīkot dažādus pasākumus pilī — sākot no valsts banketiem un dārza ballītēm līdz pieņemšanām un audiencēm ar premjerministru un jaunajiem vēstniekiem.
"Viņa Majestāte joprojām izjūt milzīgu pieķeršanos Bekingemas pilij un dziļu cieņu pret tās lomu karaliskajā un sabiedriskajā dzīvē," teica pils preses pārstāvis. "Visos pārējos aspektos tā būs rosīga karalisko pasākumu vieta."
Normans Beikers, bijušais Liberāldemokrātu partijas iekšlietu ministrs un karaliskās finansēšanas kritiķis, BBC paziņoja, ka ieņēmumi no Bekingemas pils apmeklētāju biļešu pārdošanas drīzāk būtu jānovirza Valsts kasei.
"Tie ik gadu ienes miljonus, tāpēc, ja viņi nedzīvo Bekingemas pilī, [viņiem] tā būtu jāatver apmeklētājiem, un visi ieņēmumi no apmeklētājiem 12 mēnešus gadā būtu jānovirza Valsts kasei, lai palīdzētu segt atjaunošanas izmaksas," viņš teica.
Grehems Smits, organizācijas "Republic" izpilddirektors, kas aicina ieviest vēlētu valsts galvu, teica: "Valdība piekrita tērēt 369 miljonus mārciņu Bekingemas pils atjaunošanai, un tagad Čārlzs nevēlas to izmantot.
"Taču viņš to turēs aiz slēgtām durvīm, lai varētu izmantot, kad pienāks laiks. Acīmredzot, pilij ir jābūt pilnībā atvērtai apmeklētājiem visu gadu."
Kad karalis atrodas Londonā, viņa karaliskais karogs plīvo gan pie Bekingemas pils, gan pie Klarensa mājas.
Privātās kases pārvaldnieks Džeims Čalmers teica, ka saskaņā ar plāniem karalis un karaliene "varēs izmantot privātas telpas pilī, kurās viņi darba dienas laikā varēs atpūsties un kuras nākotnē varētu tikt izmantotas kā dzīvojamās telpas".
"Tas ir gan pagātnes pārmaiņas, gan nākotnes atzīšana. Tomēr vēlos skaidri norādīt, ka visos pārējos aspektos Bekingemas pils turpinās būt gan karaliskās dzīves ceremoniju, gan darbības centrs."
Šis paziņojums ir iekļauts finanšu pārskatos, kas liecina, ka karalis ir kļuvis par pirmo monarhu, kurš publiskojis savus nodokļu maksājumus. Tie rāda, ka 2024.–2025. gadā viņš bija viens no 100 lielākajiem nodokļu maksātājiem Apvienotajā Karalistē, šajā periodā samaksājot 12,9 miljonus mārciņu, kā arī 11,7 miljonus mārciņu 2023.–2024. gadā.
Finanšu pārskati liecina arī par pieaugumu "Sovereign Grant" dotācijā, kas nodrošina valsts finansējumu monarhijai. No 2017. gada tika ieviests pagaidu palielinājums šīs dotācijas pamatapjomam, lai segtu Bakingemas pils kapitālremonta izmaksas.
Tā kā remontdarbi tuvojas nobeigumam, dotācijas kopējais apjoms 2027.–2028. gadā samazināsies no 137,9 miljoniem mārciņu līdz 99,9 miljoniem mārciņu. Tomēr jaunā summa būs gandrīz divreiz lielāka par pamatdotāciju 51,8 miljonu mārciņu apmērā 2024.–2025. gadā un pārsniegs pamatdotāciju 72,1 miljonu mārciņu apmērā 2025.–2026. gadā.
Šis palielinājums palīdzēs segt uzkrāto apkopes darbu izmaksas apdzīvotajās karaļnama pilīs, stiprināt kiberdrošību karaļnama rezidencēs un uzstādīt energoefektīvas apkures sistēmas.
Apmēram 11 miljoni mārciņu ir atvēlēti arī, lai nomainītu Vindzoras pilī esošos katlus, kuru ekspluatācijas termiņš tuvojas beigām.
Pēc renovācijas tika gaidīts, ka karalis dzīvos Bekingemas pilī.
Kopš karalienes Viktorijas valdīšanas laikiem neviens monarhs nav izvēlējies dzīvot ārpus Bekingemas pils.
Viņa bija pirmā monarhe, kas izmantoja Bekingemas pili kā oficiālo galma mītni, un pēc laulībām ar princi Albertu viņa pārveidoja šo 775 istabu ēku, lai tajā varētu izmitināt ģimeni, uzņemt viesus un veikt oficiālos pienākumus.
Tomēr pēc vīra nāves karaliene Viktorija ilgu laiku nebija redzama Bekingemas pilī.
Pils bija cieši saistīta arī ar karalieni Elizabeti II, kura tur dzemdēja tolaik vēl princi Čārlzu un Endrū un kurai šajā rezidencē bija dzīvoklis.
Mūžībā aizgājušā karaliene pēdējo reizi nakšņoja pilī 2020. gada 18. martā, bet lielāko daļu no Covid-19 izraisītā karantīnas laika pavadīja kopā ar mūžībā aizgājušo Edinburgas hercogu Vindzoras pilī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
