Kādus noslēpumus slēpj Keitas Midltones un prinča Viljama jaunais īpašums?

Ar cik lielu rūpību karaliskais pāris izpētīja 18. gadsimta mājas vēsturei, pirms piekrita tajā ievākties? Šķiet, ka ne ar pārāk lielu. Jo "People" raksta, ka "Forest Lodge" ir māja, kas pilna ar tumšiem noslēpumiem.

Lai atklātu, kas tie ir, izdevums "People" atgriežas 18. gadsimta beigās, kad namiņu uzcēla sers Džefrijs Vaiatvils, arhitekts, kurš karaļa Džordža IV valdīšanas laikā pārbūvēja daļas no senās Vindzoras pils.

Lodžas dārziem ir tikpat izcila izcelsme, jo tos izveidoja Hamfrijs Reptons, kurš tika uzskatīts par slavenā angļu ainavu dārzu stila tēva Keipabilitja Brauna pēcteci.

Sers Džefrijs bija tik ļoti aizrāvies ar savu māju, kas sākotnēji bija rotāta ar indiešu stila kupolu, ka apsvēra iespēju to padarīt par savām mājām. Tā vietā savrupmāju iegādājās mazāk ievērojama persona – Londonā dzīvojošs skots vārdā Spensers Makejs.

Atšķirībā no Vaiatvila, kurš darbojās dzimtenē, Makejs savu naudu pelnīja no kafijas un ruma plantācijām Gajānā, Dienvidamerikā, 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā.

Makeja prioritāte bija iegūt pēc iespējas lielāku peļņu, un šim nolūkam viņš nopirka simtiem vergu.

Savā garajā ceļojumā pa jūru no Rietumāfrikas viņi piedzīvoja šausminošu trūkumu, un, kad viņi ieradās Gajānā, viņus gaidīja vēl ļaunākas šausmas.

Nežēlīgas pēršanas bija ierasta parādība, jo plantāciju pārvaldnieki centās piespiest nogurušos vergus strādāt pēc iespējas vairāk.

1823. gadā Gajānas reģionā Demerarā notika vergu sacelšanās, ko izraisīja maldīgs uzskats, ka Lielbritānijas parlaments ir atcēlis verdzību un ka koloniālie valdnieki bloķē viņu brīvību.

Sacelšanās dalībnieki bija no 9000 līdz 12 000 vergu, desmitiem no viņiem no Makeja plantācijām. Taču tā izrādījās īslaicīga. Tikai divu dienu laikā sacelšanās tika nežēlīgi apspiesta.

Neskatoties uz šo slaktiņu, kad 1834. gadā verdzība tika atcelta, Makejam tika izmaksāta kompensācija par vergu darbaspēka zaudēšanu 10 miljonu mārciņu apmērā pēc mūsdienu cenām.

Neviens nezina, cik daudz cilvēku nomira viņa valdīšanas laikā, bet līdz brīdim, kad viņš saņēma naudu, viņš bija pārcēlies no "Holly Grove House", sākotnējais "Forest Lodge" nosaukums, uz elegantu Londonas rezidenci Hārlija ielā.

Šis vēstures fragments, ja Viljams to vēl nezina, varētu būt nevēlams atgādinājums par nemierīgo Rietumindijas ceļojumu, ko viņš un Keita veica 2022. gada martā.

Apmeklējot Trenčtaunu, Jamaikas galvaspilsētas Kingstonas rajonu, kas vislabāk pazīstams kā regeja karaļa Boba Mārlija bērnības mājas, karaliskais pāris tika nofotografēts, sveicinot vietējos bērnus, kad tie stumj rokas caur stiepļu žogu. Optika nebija laba, jo dažiem šķita, ka viņi sveicina cilvēkus ieslodzījuma nometnē.

Verdzība nav vienīgais stāsts, kas saistīts ar Holigrovu, kas 20. gadsimta 30. gados tika pārdēvēta par "Forest Lodge". Alise Lidela, Luisa Kerola bērnu romāna "Alise Brīnumzemē" iedvesmas avots, apmeklēja māju laikā, kad to apdzīvoja viņas tēvocis pulkvedis Augustus Lidels, karalienes Viktorijas līgavainis un Vindzoras Lielā parka mežsarga vietnieks.

Pēc sera Malkolma Mareja aiziešanas pensijā no mežsarga vietnieka amata 1936. gadā māja pēc Edvarda VIII lūguma tika izīrēta viņa ilggadējam staļļmeistaram seram Džonam Airdam. Airds, apbalvots karavīrs un baronets, Beļģijas karalis Leopolds reiz raksturoja kā "ideālu angļu džentlmeņa karikatūru".

1923. gadā Airds bija kopā ar toreizējo Velsas princi Kenijas Laimīgajā ielejā, kad Edvards un viņa brālis Glosteras hercogs dalīja guļamistabas ērtības ar transatlantisko Kenijas lidotāju Berilu Markamu.

Airds pavadīja Edvardu arī viņa oficiālajā Dienvidamerikas turnejā 1931. gadā, kad daudz vairāk enerģijas tika veltīts notikumiem aiz guļamistabas durvīm nekā lentes griešanai. "Viņā bija mežonīga nosliece – kaut kas tāds, ko viņš nevarēja kontrolēt," reiz atzīmēja Airds.

Sers Džons ir arī cilvēks, par kuru varētu teikt, ka viņš netīši izraisīja 1936. gada atteikšanās krīzi. Galu galā tieši viņš organizēja jahtas "Nahlin" nomu, kuras kruīzs pa Adrijas jūru tajā vasarā pievērsa pasaules uzmanību slepenajām attiecībām starp karali un Volisu Simpsoni.

Lai gan, kamēr Airds pievēra acis uz karaliskās gultasvietas maiņas aktivitātēm, viņš kā galminieks stingri atbalstīja publisku pieklājību. Un, kad viņš ieraudzīja savu karali "kailu, izņemot pāris koferus", publiski izklaidējamies viņa "Nahlin" kruīzā, viņš padevās. "Tas bija mans pēdējais krusta karš," viņš nicīgi teica. Neilgi pēc tam sekoja atteikšanās no troņa.

Atšķirībā no citiem Edvardam tuviem cilvēkiem, kurus aptraipīja atteikšanās no troņa, Airds palika karaliskā labvēlībā un turpināja darboties kā galminieks gan karalim Džordžam VI, gan karalienei Elizabetei II.

1973. gadā, diagnosticējot neārstējamu urīnpūšļa vēzi, viņš lika sievai atnest viņam aizslēgtu sūtījumu kasti. Tajā atradās viņa vecais dienesta revolveris. "Forest Lodge" guļamistabā sers Džons Airds nošāvās. Viņš uzskatīja, ka tā ir džentlmeņa cienīga rīcība. Viņam bija 75 gadi.

Daudzi domāja, ka "Forest Lodge" tad bija lemts kļūt par princeses Annas mājām, kura nedēļu pirms Airda pašnāvības apprecējās ar kapteini Marku Filipsu, bet karaliene tā vietā uzdāvināja savai meitai bezgalīgi elegantāku Gatcombe parku Glosteršīrā.

Tā rezultātā "Forest Lodge" nonāca pie vecās skolas galminieka un skotu dižciltīgā, 14. lorda Neipīra. Pēc dienesta Skotijas gvardē Neipīrs pievienojās karaliskajam galmam, 1975. gadā kļūstot par princeses Margaretas privātsekretāru.

Tieši pieticīgais Neipīrs tika izsaukts, lai spriestu tiesā starp princesi un viņas vīru, lordu Snoudonu, jo viņi ieslīgst dzērumā, sliktā uzvedībā un dusmīgā savstarpējā apvainošanā.

Kad 1975. gada beigās viss beidzot sasniedza kulmināciju, tieši Neipīrs tika norīkots veikt graciozitāti. Kā atceras Snoudona biogrāfe Anna de Kursija: "1975. gada 26. novembrī Margareta nosūtīja Naidželu Neipīru informēt Toniju, ka turpmāk viņam nav jāpavada viņu nevienā publiskā pasākumā, kā arī viņam nav jāinformē par nekādiem privātiem ielūgumiem vai aktivitātēm. Paceļamais tilts beidzot tika pacelts."

Daudzi citi "Forest Lodge" īrnieki ir nākuši un gājuši, katram no viņiem ir savs stāsts, taču neviens nav bijis tik slavens kā tā jaunie iemītnieki, topošais karalis un karaliene.

Pieredzējuši vērotāji šaubās, vai Viljams un Keita to domāja burtiski, raksturojot "Forest Lodge" kā savas "mūžīgās mājas", taču noteikti visi var piekrist, ka pēc pārbaudījumiem, ko Keita un pārējā ģimene pārcieta Adelaidas kotedžā vēža ārstēšanas laikā, ir pienācis laiks jaunam sākumam.