Arheoloģiskie izrakumi Zasas muižā atklāj jaunas liecības par tās vēsturi
Jēkabpils novadā 9. jūlijā noslēdzās šī gada arheoloģiskās izpētes darbi Zasas muižas parkā ar mērķi uzzināt vairāk par Zasas muižas veidošanos, plānojumu un funkcijām.
Arheoloģisko izpēti veica Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas bakalaura studiju programmas studenti asoc. prof. Dr. hist. Andra Šnē un pētnieka Dr.hist. Rūdolfa Brūža vadībā.
Šogad izpēte norisinājās muižas kungu mājas rizalīta daļā un iespējamās muižas saimes mājas teritorijā. Izrakumu laikā tika atsegtas vairākas saimniecības telpas kungu mājā, kas saistītas ar ēdiena gatavošanu un glabāšanu, kā arī identificēti vairāki grīdas līmeņi, tostarp arī 1905. gada revolūcijas laikā nodedzinātās muižas kungu mājas pārogļojušies koka grīdas dēļi.
Atradumu klāsts pārsvarā atspoguļo muižas ikdienas dzīvi starp 17. gs. un 20. gs. sākumu – porcelāna, fajansa un māla trauku lauskas, zaļi, melni un balti glazēti krāsns podiņu fragmenti, daudzveidīgi būvkalumi un sadzīves priekšmeti.
Vairāki 19. gs. virtuves piederumi tikuši importēti no Rietumeiropas, piemēram, 19. gs. vidū no kādas Mančestras fabrikas Lielbritānijā nākusi akmens masas ogļu ūdens filtra kanna. Atrastie priekšmeti tiks nogādāti Jēkabpils Vēstures muzejā.
Šis bija jau ceturtais gads, kad Zasas muižas parkā tika veikti arheoloģiskie izpētes darbi. Arheoloģiskajos darbos cenšas noskaidrot, kādi ir bijuši šīs vietas pirmsākumi, vide un apdzīvotība.
Par Zasu kā ciemu, muižu un tās ēkām informācijas ir maz. Līdz šim uzskatīts, ka muižas pirmsākumi meklējami 16. gadsimta vidū. Dažas liecības norāda uz apdzīvotību muižas teritorijā jau 16. gadsimtā.
No tiem laikiem nav arī saglabājušās bildes. Pateicoties arheoloģiskajiem izrakumiem var izdarīt secinājumus.
