Ceļošana palīdz ilgāk saglabāt jaunību un prāta možumu, liecina pētījums
Daudzi austrālieši dodas uz ārzemēm, lai veiktu kosmētiskās procedūras un uzlabojumus, taču jauns pētījums liecina, ka pusi no darba var paveikt, tikai iekāpjot lidmašīnā.
Pertā zinātnieki ir atklājuši, ka ceļošana ne tikai sniedz garīgās un fiziskās priekšrocības, bet arī palīdz cilvēkiem izskatīties jaunākiem.
"Novecošanās kā process ir neatgriezenisks. Lai gan to nevar apturēt, to var palēnināt," AAP teica pētniece Fangli Hu (Fangli Hu).
Jaunu kultūru, valodu, apkārtējās vides un relaksējošu aktivitāšu iepazīšana var stimulēt stresa reakcijas un paaugstināt vielmaiņas ātrumu, veicinot organisma pašorganizēšanās spējas, teikts pētījumā.
Tas var izraisīt arī adaptīvās imūnsistēmas reakciju.
"Vienkāršāk sakot, pašaizsardzības sistēma kļūst izturīgāka," paskaidroja pētniece Hu.
"Var izdalīties hormoni, kas veicina audu atjaunošanos un reģenerāciju, un veicināt pašatjaunošanās sistēmas darbību."
Fiziskie vingrinājumi var uzlabot asinsriti, paātrināt barības vielu transportēšanu un veicināt atkritumu izvadīšanu, lai uzturētu pašatveseļošanos, un mērenas fiziskās aktivitātes ir labvēlīgas kauliem, muskuļiem un locītavām, papildus atbalstot organisma pret nodiluma sistēmu.
Austrālijas iedzīvotāji ir labi informēti par brīvā laika priekšrocībām garīgajai veselībai, jo aizvien vairāk uzņēmumu darba līgumos iekļauj brīvpusdienas, bet četru dienu nedēļas ir aktuāla tēma.
Taču pasaulē pirmajā pētījumā, kurā entropijas teorija (tendence iet bojā) tika piemērota tūrismam, atklāts, ka tas palīdz novērst novecošanos.
"Tūrisms ir daļa no veselīga dzīvesveida, kas potenciāli var veicināt fizisko un garīgo veselību un sekmēt veselīgu novecošanu," teica Hu.
"Ceļojot var iegremdēties jaunā vidē – īpaši tādās ārstnieciskās ainavās kā meži un pludmales – un tās var palīdzēt mazināt stresu un uzlabot cilvēku garīgo labsajūtu."
Būdami prom un ārpus rutīnas, cilvēki ir vairāk tendēti uz aktivitāti, piedzīvojumiem un interaktivitāti.
"Ceļošana var veicināt fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas, pārgājienus, riteņbraukšanu – daudzas aktivitātes, kas var uzlabot cilvēku sirds un asinsvadu veselību, vielmaiņu, muskuļu sasprindzinājumu un daudzus citus ķermeņa funkcionalitātes aspektus," teica Hu.
"(Tas) var piespiest mūs mijiedarboties – mijiedarbība ar citiem tūristiem, mijiedarbība ar vietējiem iedzīvotājiem vai pat dzīvniekiem var uzlabot garastāvokli. Tā var mazināt vientulības sajūtu un var uzlabot kognitīvās funkcijas. Ceļošana var pat uzlabot veselīgu uzturu – svaigas un vietējās pārtikas izmēģināšanu."
Protams, ne viss ceļojumā ir patīkams vai relaksējošs. Kurš gan nav nokavējis pārsēšanos, ēdis sabojājušos pārtiku vai stāvējis bagāžas karuselī, gaidot pazudušo koferi?
"Tikai pozitīva tūrisma pieredze var būt labvēlīga veselībai," sacīja Hu un piebilda: "Negatīvie iespaidi var izraisīt veselības traucējumus."
Taču tas nenozīmē, ka ir "universāla" pieeja veiksmīgām brīvdienām.
Dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgas vēlmes un vajadzības, un pirms ceļojuma rezervēšanas ir jāizvērtē viņu finansiālās, veselības un piekļuves prasības.
Nav nepieciešams tērēt lielas summas, teica Hu.
"Pat nedēļas nogales ceļojumi var sniegt potenciālu labumu veselībai. Tas ir atkarīgs no cilvēku situācijas."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
