FOTO: Noslēgusies otrā arheoloģisko izrakumu kārta Zasas muižas parkā

Izrakumu mērķis bija turpināt atklāt jaunas liecības par ēkas būvvēsturi, iespējamo izskatu un dzīvi šeit pirms vairākiem gadu simtiem. Izrakumi pēc Jēkabpils novada pašvaldības pasūtījuma sākās 2023. gadā, atsedzot ēkas pamatu ZR stūri, savukārt šogad plašāk tika aplūkota jau aptuveni puse ēkas pamatu. Pēc darbu veikšanas ierakumi tika aizbērti.

Vietējiem iedzīvotājiem 11. jūlijā, pirms ierakumu aizbēršanas, bija iespēja tikties ar arheologiem un uzzināt, kā tad veicies. Kāpēc nepieciešams aizrakt jau atrakto?

"Tas nepieciešams, lai ilgāk saglabātu konstrukcijas tādas, kādas tās ir, piemēram, virsējā kārtā veidota no nekvalitatīviem ķieģeļiem, kas ātri drūp un ārējās vides ietekmē var ātri noārdīties, ja nu jāveic kādi papildus izpētes darbi. Beidzot visu muižas ēkas teritorijas izpēti nākotnē var lemt par risinājumu, kā šīs konstrukcijas iekonservēt un padarīt publikai apskatāmas ilgtermiņā," skaidro "jekabpils.lv".

Kas tika atklāts?

Darbu gaitā tika atsegti aptuveni 150 kvadrātmetri ēkas pamatu. Kultūrslāņa augšdaļa datējama ar 19. gadsimta beigām, 20. gadsimta sākumu. Vērojamas liecības par haotiskiem mēģinājumiem atjaunot muižas ēku, izmantot nekvalitatīvus ķieģeļus. Ēkas lielākā un dziļākā pamatu daļa veidota no laukakmeņiem, iespējams, 17. gadsimta vidū, otrajā pusē, taču ir atsevišķi akmeņu krāvumi, kas varētu būt arī senāki un datējami ar muižas izveides pirmsākumiem.

Protams, darbu gaitā tika atrastas arī senlietas, piemēram, sudraba kausiņš, bronzas uzpirkstenis, mazs gredzentiņš, krāsns podiņi no 18., 19. gs., viens no tiem ar katoļu reliģiskajiem motīviem, Anglijā ražotu porcelāna trauku lauskas no 19. gs. otrās puses, monēta no 17. gs. vidus un Krievijas impērijas flotes admirāļa Alekseja Greiga bronzas skulptūra. Atradumi tiks nodoti Jēkabpils Vēstures muzejam.

Vadoties pēc atrastā, var spriest, ka Zasas muiža bijusi ļoti ilgstoši apdzīvota. Domājams, ka tā bijusi uz laukakmens pamatiem celta koka ēka, jo ir pietiekami daudz dažādu ogļu slāņu, bet ļoti maz ķieģeļu (atskaitot tos, kas saistīti ar jaunāko apbūves posmu).

Domājams, ka ēkai bijis dakstiņu jumts, logi ar dažādiem svina ietvariem, podiņu krāsnis. Pēc ēkas pamatiem var saskatīt 6-8 telpas, kurās dzīvojuši gan kungi, gan saimes ļaudis. Ļoti daudz neskaidrību joprojām ir par mūra rizolītu jeb tautā sauktajām "Zasas pils drupām", vai tas vispār bijušas daļa no kungu mājas un ar kādu laika periodu saistītas.

Arī šogad par veiktajiem atklājumiem taps padziļinātāks pētījums, kas tiks prezentēts iedzīvotājiem gada beigās.