Ideja brīvdienu izbraukumam: Rindzeles muiža, kur mituši gan aristokrāti, gan narkomāni

Rindzelei cauri braucu nejauši, pēc tuvējās Zentenes muižas apskates, un nolēmu iebraukt. Iepriekš skanīgo "Rindzeles" nosaukumu, kas, šķiet, atgādina sakratītu nagliņu šķindēšanu burciņā, biju redzējusi uz ielas plāksnītes Rīgā, Pārdaugavā. Māca ziņkāre, kas tā par vietu.

Rindzeles ielā Zasulaukā ir kādas trīs mājas. Jāsaka, ka arī pašā īstajā Rindzelē to nav daudz vairāk. Tomēr šī ir ļoti gleznaina un mierīga vieta, kur, manuprāt, vērts piestāt, ja ceļš atvedis šajā pusē.

Rindzeles muiža atrodas Zentenes pagastā, Tukuma novadā. Pavisam netālu no ceļa tā slejas stāvā paugurā, bet no pils verandas paveras gleznains skats uz prāvu ezeru ielejā un tālāk esošo skaisto mežu.

Rindzeles pili 1862.gadā projektējis arhitekts Zeilers grāfiem Lambsdorfiem, un tā tika uzcelta ap 1866.gadu. Daļēji muiža iznīcināta Pirmā pasaules kara laikā, saglabājusies tikai ēkas vidusdaļa. Šī muiža arhitektoniski ir neparasta Kurzemes vidienei – pelēcīgi rozā krāsā un tās "vaibstos" vērojami Berlīnes skolas vēlīnā klasicisma iespaidi.

"Pret ezeru vērsto pils fasādi sākotnēji rotājis joniska ordera portiks, kura pēdas rizalīta daļai pieplakušu puskolonnu veidā vēl tagad atrodam celtnes atlikušajā daļā. Eklektisku pieskaņu ēkai piešķīra tās stilistikai neatbilstošo smaili apjumto jumtu lodziņu izbūves," teikts mājaslapā "Zudusī Latvija" publicēta sena muižas attēla parakstā.

Jāsaka, ka ziņu par šo muižu ir maz un visai fragmentāras.

"Ir ziņas,  ka kopš 14. gadsimta Rindzeles muiža paaudžu paaudzēs piederējusi latviešu Dumpjanu dzimtai, taču vēlāk – Brigeniem, Korfiem, Bolšvingiem, Lambsdorfiem…" savā ceļošanas un novadpētniecības blogā "Manasvietas" raksta Līga Landsberga, gan neminot šīs informācijas avotu.

Viņa min arī faktu, ka šī muiža reiz piederējusi slavenā Rīgas mēra Džordža Armitsteda dzimtai. Pēc tam tā pārdota vāciešiem Krideneriem, bet kopš 1939. gada īpašums pieder valstij.

Tālāk gan aristokrātiskajai celtnei pienākuši skumji laiki – te bijis gan veco ļaužu pansionāts, gan kopš 1986. gada arī narkoloģijas slimnīca. Svaigais lauku gaiss, krāšņā ainava, klusums un miers te daudziem palīdzējis atgūt veselību. Taču kopš 2009.gada 1. septembra centrā nekādas rosības vairs nav un lielie vārti slēgti.

Muižas pili gan tāpat labi var aplūkot, tā joprojām izskatās stalta, tāpat var izstaigāt apkārtni, kuras paugurainais reljefs rada lieliskus skatus.