Idejas brīvdienām: baudi Latvijas dabu bez drūzmas mazāk zināmās dabas teritorijās

Kopējais apmeklējumu skaits 2024. gadā visās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) sasniedza 17,9 miljonus. No tiem lielākā daļa saistīta ar vietējo iedzīvotāju ikdienas atpūtu brīvā dabā, kam seko viendienas ceļotāju apmeklējums no tuvākajām pilsētām un braucieni tūrisma nolūkos (pārgājieni, dabas izziņa, laivošana, velo braucieni u.c.). Mazāko daļu veido ĪADT nakšņojošo tūristu apmeklējumi. Analizējot tendences sabiedrībā, redzams, ka aizvien vairāk apmeklējumu dabā saistīti ar aktīvo atpūtu un veselīgu dzīvesveidu. Savukārt samazinās dabā būšanas gadījumu skaits, lai ievāktu dažādus dabas resursus pašpatēriņam – ogošana, sēņošana, medības u.c.

"Daudzviet ĪADT ir izbūvēta ērta infrastruktūra. Taču teritorijās esošie dabas objekti atšķiras pēc to apmeklētības līmeņa, ko ietekmē to atrašanās vieta līdzās lielākajām pilsētām un dabas objektu popularitāte. Mazliet vairāk ceļā pavadīts laiks var rezultēties ar mazākiem pūļiem un lieliskiem pārsteigumiem dabā, tāpēc iesakām ieskatīties pārvaldes tīmekļvietnē www.tiekamiesdaba.lv, kur apkopota informācija par ~700 dabas takām un gartakām, skatu torņiem, laivošanas un velo maršrutiem, putnu vērošanas vietām un citiem dabas objektiem," mudina pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.

Četri Latvijas nacionālie parki ir populāri galamērķi, kur līdzās ļoti zināmiem dabas objektiem ir arī krāšņas, bet ne tik zināmas un cilvēku apmeklētas vietas.

Vislielākā tūrisma vietu daudzveidība un augstāks apmeklējumu skaits ir Gaujas Nacionālajā parkā, jo īpaši Siguldas apkārtnē. Lai arī dažādas alas ir ļoti zināmi un krāšņi objekti, Gaujas Nacionālajā parkā vērts aplūkot daudzveidīgus iežus un klinšu atsegumus, kas veidojušies miljoniem gadu laikā:

• Līču-Laņģu klintis,
• Ērgļu klintis,
• Sietiņiezis,
• Daudzveidīgus iežu atsegumus laivošanas maršrutos Gaujas krastos.

Arī Ķemeru Nacionālā parka Lielā Ķemeru tīreļa laipa un apkārtne ir populāra cilvēku izvēle, taču parkā ir arī cilvēku mazāk apmeklētas vietas, piemēram:

• Dumbrāju laipa,
• Kaņiera pilskalna taka,
• Zaļās kāpas taka,
• Dunduru pļavas.

Slīteres Nacionālajā parkā ļoti populāra ir piejūra, īpaši Kolkasrags, bet mazāk apmeklēta ir:

• Šlīteres bāka,
• Šlīteres dabas taka Zilajos kalnos,
• Pēterezera taka.

Savukārt plašas pārgājienu iespējas ar zemāku tūristu skaitu piedāvā Rāznas Nacionālais parks.

"ĪADT ir paredzētas retu un apdraudētu dabas vērtību aizsardzībai, tāpēc tajās pret dabu jāizturas īpaši saudzīgi, sevišķi pavasarī, kad dzīvniekiem un putniem ir ligzdošanas un mazuļu laiks. Pasaulē pieaug atbildīgu dabā gājēju kustība, kas rūpējas, lai apmeklētās vietas pēc viņiem paliek vēl labākā stāvoklī, nekā tās bija atnākot. Piemēram, savācot kādu nevērīgi nomestu atkritumu, novēršot sīkas infrastruktūras nepilnības vai ziņojot par pamanītiem lielākiem trūkumiem labiekārtojumā, ierobežojot invazīvu sugu izplatīšanos, īpaši piedomājot par labumu no tūristiem vietējai kopienai un ekonomikai," skaidro Andris Klepers, VA zinātniskā institūta vadošais pētnieks.

Apmeklētāju skaitītāju rādījumi pavasara laikā ir tradicionāli augsti vieglāk sasniedzamajās dabas vietās, piemēram, Ogres Zilie kalni, dabas parks "Ragakāpa" vai pie Liepājas ezera. Starp dabas parkiem vispopulārākie ir "Abavas senleja" un "Augšdaugava". Dabas parks "Pape" ir ļoti apmeklēts peldsezonā, bet pavasarī cilvēku tur ir mazāk, savukārt dabas parks "Salacas ieleja" ir populārs laivošanas galamērķis, bet mazāk cilvēki sastopami pārgājienu maršrutos.

Idejas aizsargājamo ainavu apvidos

Ieteicams galamērķis ir arī aizsargājamo ainavu apvidi, kur cilvēku skaits nav tik liels. Piemēram, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", "Vestiena", "Vecpiebalga", arī "Augšzeme" šobrīd paveras tālas skatu perspektīvas, bet drīzumā atklāsies daudzveidīgi zaļie dabas toņi.

Ziemeļgauja

Tūrisma bagātība Ziemeļgaujā ir ainava, Gaujas upe ar pietekām un ģeoloģiskās vērtības to krastos – dolomīta klintis, atsegumi, vecupes, arhitektūras pieminekļi. Teritorija ir piemērota putnu vērošanai, dabas izziņai, ekotūrismam un aktīvai atpūtai.

Teritorijas vienojošais elements ir Latvijas garākā upe Gauja un tās pieteku ūdeņi, kas veido ielejas ainavu.

Par augstākajām dolomīta klintīm Latvijā tiek uzskatītas Randatu klintis (25 m) Virešu pagastā, tāpat pretējā krastā atrodas Tilderu krauja un arī vairākas līdzīgas, bet mazākas klintis. Te vērojams arī smilšakmens atsegums Žagatu klintis (lieli dolomīta blāķi, kas sen iegruvuši lielās alās), dolomīta krāvumi Vizlas lejtecē (abos Vizlas krastos ap 500 m garā posmā Virešu pagastā), vairāki ūdenskritumi (0,6 m augstumā un 10 m platumā), dolomīta atsegums Jaunžagatu krauja (ap 10 m virs upes līmeņa milzīgs dolomīta blāķis – atrautenis, kas apvēlies gandrīz otrādi), Sikšņu dolomīta atsegums (1,1 ha platībā), Sikšņu krāces (nepārtrauktas krāces 10 km garumā), Žākļu dižakmens (daļēji ūdenī sašķēlies akmens), Vizlas tilts (vecākais dolomīta arkveida tilts Latvijā, kas būvēts 1834. gadā) u.c. dabas vērtības.

Pie Vizlas ietekas labajā krastā redzami īpaši skaisti dolomīti, kuru atlūzas ir violetā, sarkanā, dzeltenā un gaiši pelēkā krāsā. Tomēr šai teritorijā kopumā atsegumi un ieži piesaista ūdenstūristus, kas atpūtu dabā apvieno ar estētisko baudījumu.

Vēl viena izcili ainaviska vieta Latvijas mērogā ir Cirgaļu iekšzemes kāpu masīvs – izcils, ar priedēm apaudzis, skrajš kāpu masīvs, kurā atsevišķu kāpu grēdu garums pārsniedz 1 km, bet augstums ir 15–25 m.

Unikālo ainavu dēļ Ziemeļgauja piemērota ne tikai ūdenstūrismam, bet arī velo un auto tūristiem. Sevišķi ainavisks ir ceļš Valka-Vireši, kurā var apskatīt gan Cirgaļu kāpu masīvu, gan Gaujmalas pļavas un vecupes. Interesanti skati šajā ceļa posmā skatāmi palu laikā, kad apkārtne pārvērtusies līdz nepazīšanai.

Vestiena

Teritorijas vērtība ir Vidzemes augstienes ainava ar vizuāli izteiksmīgu reljefu un dabas daudzveidības mozaīku. Šeit aplūkojama Latvijas augstākā virsotne Gaiziņkalns, kā arī citi apkārtējie lielpauguri.

Teritorijā ietilpst gan ainaviski, gan bioloģiski vērtīga Vestienas ezeru grupa ar Kāla, Talejas, Ilziņas u.c. ezeriem. Daži no ezeriem ir īpaši nozīmīga barošanās vieta sešām sikspārņu sugām. Te plūst arī Arona, kas ir šīs teritorijas lielākā upe ar strauju tecējumu, akmeņainu un oļainu grunti.

Bet līdzās Latvijas augstākajam kalnam (Gaiziņam) tuvumā atrodas arī citi augsti kalni – Sirdskalns, Abrienas kalns, Bolēnu kalns u.c. kalni, kuru augstums pārsniedz 270 m v.j.l.

Vecpiebalga

Aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Vidzemes augstienē, ietverot vizuāli izteiksmīgu paugurainu reljefa ainavu ar ezeru, zālāju un mežu mozaīku. Piekto daļu teritorijas aizņem septiņi ezeri, nozīmīgākie no tiem ir Alauksts un Inesis.

Teritorija dibināta, lai saglabātu un aizsargātu Vidzemei raksturīgo kultūrainavu ar ezeriem un tās dabas vērtības. Bagāto kultūrvēstures mantojumu un krāšņo ainavu ir ērti skatīt no Brežģa kalna skatu torņa.

Augšzeme

Ainaviski ļoti augstvērtīga teritorija ar Sventes un Medumu ezeriem, daudziem mazākiem ezeriņiem, Augšzemes augstienes lielpauguru masīvu un citām dabas vērtībām. Šī dažādība veicina daudzu retu un aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu sastopamību.

Neparasti skaistais apvidus izstaigājams ar kājām. Tas ir lieliski piemērots īsāku un garāku pārgājienu veikšanai. Bet lielākam izaicinājumam ir iespējams doties arī izbraucienos ar velosipēdiem. Tomēr jāņem vērā, ka ne visā teritorijā ceļu infrastruktūra ir pilnībā piemērota velotūrismam. Un var gadīties posmi, kuru veikšanai jāatvēl ilgāks laiks.

Teritorija ir izveidota vizuāli izteiksmīgā vietā ar mērķi aizsargāt un saglabāt unikālo lielpauguru masīvu, 52 ezeru un to salu ainavas, kā arī sastopamo sugu daudzveidību un lielo skaitu īpaši aizsargājamo sugu.

Vairāk par 10 aizsargājamo ainavu apvidiem Latvijā atradīsi šeit.