Kas ir eksotiskā burvjlazda un kāpēc to iemīļojuši dārzkopji?

Normundam Vaidavas dārzā iestādītas četru dažādu šķirņu burvjalazdas. Portālam "tv3.lv" ir bijusi iespēja sekot līdzi divu burvjlazdu šķirņu – "Arnold Promise" un "Jelena" – plaukšanas procesam. No Vaidavas iesūtītie foto krāšņus ziedus rādīja jau janvāra izskaņā, un tad cauri februārim – siltajās un slapjajās dienās -, un vēlāk arī arī aukstajās un saltajās dienās, kad sniga un piesala.

Viens no krūmiem, burvjlazda "Diane", tikai nupat vēris vaļā ziedus. Normunds prognozē – ziedēšana turpināsies vēl pāris nedēļu.

"Tur jau tā lieta, ka man dārzā ir "hamamelis", un es varu pilnā mērā izbaudīt ziedēšanu," vaļsirdīgi klāsta Normunds. "Burvjlazdas zied gandrīz gada garumā. Kā viens augs beidz, otrs sāk." Viņš ir saskaitījis, ka "Jelena" šķirnes kociņš šoziem ziedējis divus mēnešus un nedēļu.

Pirmo reizi ieraudzīja Varšavā

Krāšņās ziedēšanas dēļ Latvijā "hamamelim" alternatīvas nav, pārliecināts Normunds, kurš ar burvjlazdu "pazīstams" jau apmēram desmit gadus. Eksotiskais krūms ir pirmais un vienīgais, kas augstāk par dārza zemes līmeni zied tik agri pavasarī. Pie tam krūmam nekaitē ne salna, ne sniegs, ne ledus. Un tas ir gluži pretēji pavasara ziedētājai magnolijai, kuras Latvijā audzēt un kopt krietni grūtāk. Pirmos ziedus tās pagaidām nav atvērušas, un martā parasti vēl pumpuros.

Normunda piemājas dārzā Vaidavā hamamelis un magnolijas nav vienīgie eksotiskie augi. Vīrietis stāsta, ka viņa iekoptajā dārzā iedēstīts arī koks, kuram lapas aug tieši uz stumbra, nevis zaros. Ir arī divdaivu ginks – Ginkgo biloba. "Citi iet uz aptieku un pērk, bet es savā dārzā – noplūcu un ēdu," smej Normunds.

Tomēr lielāko apbrīnu Normundā raisa tieši eksotiskais "hamamelis". Iepazīšanās ar augu viņam arī izvērtās neparasta. Vīrietis stāsta, ka pirms apmēram desmit gadiem kopā ar draugu šķērsoja Poliju – automašīnā ar piekabi. Varšavā piekabei gadījās misēklis ar riepu netālu no kādas dārzniecības. Īpašnieki sniedza palīdzīgu roku, un, kamēr dārzniecības strādnieki laboja piekabi, Normundam ar draugu izrādīja saimniecību.

"Hamameli" toreiz ieraudzīju pirmo reizi. Neko tamlīdzīgu iepriekš nekad nebiju redzējis. Polijā burvjlazdas ir populāras," pastāsta Normunds, kurš toreiz iegādājās stādus arī savam dārzam. Turpmākajos gados viņš aktīvi sadarbojās ar Varšavas dārzniecību un uz Latviju atveda simtiem burvjlazdu arī citiem dārzkopības entuziastiem.

"Diezgan apbrīnojami vispār. Tas ir Japānas izcelsmes, ko sauc arī par "Japanese witch hazel". Es tā saprotu, ka latviski tas nozīmētu Japānas raganu rieksts," stāsta Normunds un klāsta, ka burvjlazdas nudien ir raganīgi skaisti augi. "Tik skaistas krāsas kā Virdžīnijas burvjlazdai nav nevienam citam augam rudenī. Tonis ir oranždzeltenīgi zeltīts, ja vien cilvēks spēj salikt kopā tik daudz krāsu vienā vārdā. Ļoti īpašs. Toņi ir tiešām ļoti skaisti," sajūsminās dārzkopis.

Krāsainas turklāt esot arī auga lapas – no tumši zaļām līdz koši sarkanām. Tās ir biezas, gaļīgas, nevis plānas un izčākstējušas, uzsver Normunds. "Brīnišķīgi!" viņš dalās savos novērojumos.

Latvijā varētu kļūt populāras

Biologs un Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns portālam "tv3.lv" stāsta, ka, viņaprāt, pagaidām Latvijā burvjlazdas lielākoties ir kolekcionāru stādījumos sastopami augi.

Arī Svilāna ieskatā eksotiskais krūms ir patiešām savdabīgs augs. Latvijā labi tas jūtas, jo siltāka bijusi ziema. Arī Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī martā burvjulazdas jau ziedos. "Jā, šogad februārī arī uzziedēja," stāsta Svilāns. "Bet tad uznāca aukstuma vilnis, bija pa kādam zaram, kas cieta. Uznāca siltums – citos zaros atkal uzplauka ziedi." Biologs botāniskajā dārzā novērojis, ka šogad krūms Latvijā neuzzied vienlaikus, bet gan pamīšus – atkarībā no laikapstākļiem.

"Burvjulazdas parasti aug kā vidēji vai lieli krūmi, bet var sasniegt arī neliela kociņa izmērus. Zināmas pavisam sešas sugas – no Ziemeļamerikas un Austrumāzijas," paskaidro biologs.  Tomēr šķirņu ir krietni vairāk. Ziemcietīgākās un līdz ar to līdz šim populārākās ir Virdžīnijas burvjulazdas Hamamelis virginiana, kas uzzied vēlu rudenī. Savukārt agri pavasaros plaukst Ķīnas burvjulazda H. mollis, Japānas burvjulazda H. japonica, agrā burvjulazda H. vernalis.

"Botāniskajā dārzā līdz šim ar burvjlazdām neesam aizrāvušies, taču sugas tiek audzētas jau gadu desmitiem ilgi," atklāti saka biologs un piebilst: "Aukstajās ziemās tās tomēr bija stipri salīgas. Paeksperimentējām, bet līdz šim neapsvērām vēl paplašināt stādu skaitu."

Kopumā Salaspils dārzā aplūkojamas ap 20 dažādu sugu un šķirņu burvjlazdu. Lielākās sasniegušas trīs metru augstumu, bet ir arī zemākas šķirnes, un tieši tās ziemās mēdzot ciest visvairāk. "Cik zinu, tad pagaidām burvjulazda pie mums nav sevišķi populāra, vairāk sastopams kolekciju stādījumos," teic Svilāns. Tāpēc burvjulazdu krāšņumu viņš aicina lūkot Latvijas Universitātes botāniskajā dārzā Rīgā, uz Latvijas Valsts mežu arborētumā Kalsnavā, kā arī Latvijas Nacionālajā botāniskajkā dārzā Salaspilī.

Sarkanīgiem ziediem burvjlazda nu jau vairākus gadus zied arī Rīgā, Uzvara parkā. Dendrologs turklāt prognozē – Latvijā burvjlazdas vēl tikai gaida savu "lielo uznācienu". Svilāns aicina par šo krūmu "padomāt vairāk", jo ziemas Latvijā kļūst aizvien maigākas.

Drosmīgos dārzniekus aicina eksperimentēt

Drosmīgākajiem viņš iesaka eksperimentēt ar sugām un šķirnēm. "Burvjlazdas nelielo, bet mākslinieciski graciozo ziedu krāsa var variēt no gaišas palsi dzeltenas, līdz intensīvi zeltainiem, oranžiem, ķieģelsarkaniem un pat karmīnsarkaniem," košumkrūmu raksturo Svilāns.

Auga galvenā pievilcība ir ziedēšanas laiks. Virdžīnijas burvjlazda uzplauks, kad citi dārza augi būs noziedējuši. Savukārt pavasarī ziedošās sugas un šķirnes ziedēs, kad vēl dārzā lāgā neziedēs nekas.

"Ziedi ir filigrāni, bārkstaini, un, ja to vēl ir ļoti daudz un krūms ir pilnos ziedos, tad izskatās tiešām fantastiski," atzīst Svilāns. Viņš burvjlazdu pilnu krāšņumu savām acīm skatījis Minhenes botāniskajā dārzā Vācijā pie Nimpfenburgas pils un daudz kur citur. Labvēlīgos apstākļos burvjlazdas nereti var sasniegt vērienīgus un dīvainus izmērus, piemēram, plesties pat piecu metru plašumā, augstumā sasniedzot vien nepilnus divus metrus.

Rietumeiropā plaši tiek audzētas vidējās burvjlazdas Hamamelis x intermedia šķirnes – Japānas un Ķīnas burvjlazdu hibrīdi.

Andrejs Svilāns

Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs

"Lai augs labi justos Latvijā, to labāk stādīt aizsargātā vietā, kur ir aizvējš. Augsne vēlama skāba un bagāta ar humusu. Āzijas sugas pacieš arī sausākas vietas, Amerikas – ir prasīgākas pēc mitruma. Ar mitrām ieplakām gan jāuzmanās – vai ziemā tur neveidojas sala bedres, kur saplūst aukstais gaiss. Jāatceras, ka pavasarī ziedošajām burvjulazdām var ciest ziedpumpuri ziemas salā. Saulaina vai vismaz pietiekami gaiša vieta veicinās bagātīgāku un agrāku ziedēšanu."