Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā krāšņu ziedu parādi veido zvaigžņu jātnieki – hipeastri
Latvijas Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā krāšņu ziedu parādi veido zvaigžņu jātnieki – hipeastri. Šīs amariļļu dzimtas augs pavasaros rotā palodzes ar lieliem, košiem, lilijām līdzīgiem ziediem uz resniem ziedkātiem.
Savukārt hipeastri cēlušies no Dienvidamerikas – Brazīlijas, Bolīvijas, Peru, un zināmas vairāk nekā 90 hipeastru sugas. Šīs sugas savstarpēji krustojot, selekcionāri iegūst aizvien jaunas dekoratīvas šķirnes.
Latvijas Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā hipeastri ir stādīti oranžērijas siltajā subtropu zālē. Ik gadu martā tie priecē ar saviem lielajiem košajiem ziediem.
Botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns uzskata, ka hipeastru popularitāti ir veicinājuši ne tikai krāšņie ziedi, bet arī tiem piedēvētais reliģiskais konteksts.
"Latgalē katoļu ģimenēs "Jezupa puče" jeb "Jezupa reikste" bija iecienīts un svarīgs telpaugs. Tā pamatā ir leģenda, ka Jaunavai Marijai bijuši vairāki precinieki. Virspriesteris, lai izlemtu, kurš būs īstais, savācis no visiem ceļa spieķus un ienesis templī. Kad spieķi izdalīti atpakaļ to īpašniekiem, citiem preciniekiem nekā, bet Sv. Jāzepa spieķa galā uzziedējusi lilija. Šo notikumu savās gleznās attēlojis arī Rafaēls. Botāniskās interesēs arī dažus nekanoniskos jeb apokrifiskos evanģēlijus pārlapojot, esmu sastapis vēl citu versiju – no spieķa izspurdz balta dūja," raksta Svilāns un pappildina: "Hipeastrs ar stingro kātu un lilijai līdzīgajiem ziediem ideāli atbilst spieķim ar liliju galā. Ziedēšanas laiks arī nereti iekrīt ziemas beigās, tai skaitā ap Sv. Jāzepa dienu 19. martā, to gan stipri ietekmē temperatūras un mitruma režīms.
Vēl Svilāns saka, ka hipeastrs esot ideāls dāvanai vīriešiem – jo večiem esot jādāvina ziedi ar "štengriem" kātiem.
