Mēs vairs nelietosim miskasti! Latviešu ģimene uzsāk apņemšanos, ko citi dēvē par "psihu"

Padomju laikā es kā bērns gāju uz veikalu ar puslitra burciņu krējumam, trim tukšām pudelēm kefīram, kuru vietā tūlīt dabūju pilnas, un pāri ielai Bēnes pienotavā tās piepildīja ar šo kefīru. Sviestu man ietina sviestpapīrā, kuru varēju izlietot kūku cepšanai un pēc tam plītī sadedzināt.
Jauno skolas trenintērpu iesaiņoja parastā ietinamajā papīrā, ko mājās tūlīt izmantoju plīts aizkuram.
Viens cilvēks var ākstīties, cik un kā grib. Lai patiesi būtu ZERO WASTE, tad pirmajam, kas ķeras pie lietas, ir jābūt izstrādājuma RAŽOTĀJAM.
Piebildīšu, protams, ka manas meitas ir uzaugušas auduma autiņos, un tāpēc es jau sāku viņas turināt virs podiņa, kad turēja galvu, jo biju gana slinka mazgāt autiņus. Nespēju iedomāties, ko māte daba darīs ar tiem apraktajiem pamperu kalniem. Nekas nav jāizgudro no jauna, tas viss ir darīts gadu tūkstošiem ilgi, tikai pēdējos 25 gados viss ir kļuvis vienkārši CRAZY, un ar katru dienu cilvēku slinkuma dēļ kļust jo šausmīgāk.

Neviens ne nesaka, ka šī ģimene ir revolucionāri, bet popularizētāji un iedvesmotāji gan!

Uz mežu vest kompostu gan nevajag,kur nu vēl ierakt zemē. Tas tikai nāks mežam par ļaunu

Interesentiem par šo tēmu iesaku noskatīties - https://www.youtube.com/watch?v=pF72px2R3Hg TED TALK, kur meitene stāsta par Zero waste. Ceru, ka drīz šī tendence kļūs populāra arī Latvijā.

Lieliski! Tikai žāvētos augļus būtu jāber nevis maisiņos, bet neskaitamas-reizes-lietojamos trauciņos.

Lai jau katrs dzīvo kā grib, bet izlasot šo rakstu mani pārņem skepse. Ja gribi dzīvot ekoloģiski, tad atsakies no sava iPhone, televizora un interneta un ej uz dzīvi laukos. Iekop dārzu, audzē mājlopus un dzīvo zaļi.
Otrkārt, neapskaužu viņas draugu/vīru, jo šķiet, ka tieši viņa ir tā, kas vienā dienā kaut ko fanātiski izdomās un par katru cenu mēģinās pārliecināt arī otru pusi. Un pēc tam citus cilvēkus.
Neesmu no tiem, kas visus kritizē. Neesmu patērētāju kultūras upuris. Esmu par ekoloģiju un racionalitāti.

Kāda jēga šķirot atkritumus Latvijā, ja tāpat tie pēc tam nonāk "kopējā katlā" Getliņos! Padzīvoju kādu laiku Zviedrijā - tur gan visi šķiro un ir "zero waste". Bet sistēma tur ir sakārtota tā, ka nekāda kopējā poligona nemaz nav. Visu sašķiroto arī pārstrādā. Un - visam ir jāsākas cilvēku galvās. Ko līdz, ka Anniņa un Pēteris šķiros, bet pārējais 1.5 miljons nē. Latvieši nav tie, kas kādreiz ko tādu darīs 100%. Diemžēl.

"Zero waste" ir tad, kad izdzer aliņus un pudeles nodod, bet "Apinīti" diemžēl tirgo plastmasenēs. Dārgs prieks tas "zero waste"

Tikai ar tām "komposta sliekām" var nebūt tik vienkārši. Savulaik arī izdomāju, ka varētu tās "pieradināt"; tieši ieraudzīju sludinājumu, kur tirgo pa kastītei slieku. Viņas dzīvo tādās "zemeņu kastītēs".
Un izrādījās, ka tās mizas utt. sliekas ēd tikai jau "sašrēderētas", plus vēl atjauktas 50:50 ar speciālu kūtsmēslu maisījumu (iedeva man līdzi vienu porciju, ar kuru solījās pietikt visai ziemai, jo ziemā viņas guļ, un neesot vajadzīgs tad tās barot biežāk kā ~10 diennaktīs reizi). Vēl viens mīnuss, es jau sacerējos, ka šīs "ražo" visu cauru gadu..

Varbūt man bija "aplamais slieku tirgotājs", taču izklausījās ļoti zinošs, gan par sliekām kā tādām, gan par kompostu, biohumusu utt.
Šā vai tā.. manas sliekas, diemžēl, iznīka. Bio atkritumus turpinu, kā iepriekš, atdot vistām vai bērt kompostā.

Vispār mazlīet dīvaini, ka jaunieši šo atbalsta vairāk; jo taču tie, kam šobrīd 50+, ilgu laiku dzīvoja 'zero waste' apstākļos, kad ikviens uz veikalu līdzi ņēma savu iepirkumu tīkliņu, vairums pārtikas bija bez iepakojuma; un visu stikla taru varēja nodot (par samērā izdevīgu cenu). Makulatūra, metāllūžņi - klasiskās to laiku aktivitātes.
Tā teikt - atpakaļ jaunībā :) ..izņemot varbūt iespēju nodot stiklu.
Konservu bundžas gan rūsēja šur un tur.. taču tās ne tuvu nebija tik "nejēdzīgas" kā mūsdienīgie plastmasas iepakojumi.

Būs garš komentārs no manas puses.
Daudzi teiks, kā tad tā, bez miskastes, jukuši vai? Bet ja izlasījāt rakstu kārtīgi, tad doma ir par to, nevis dzīvot bez miskastes kā tādas, bet pirkt tikai to, kā iepakojumu var pārstrādāt un to arī darīt - nodot tālākai šķirošanai.
Latviešiem tā jau ierasta lieta - sabērt visu vienā maisā un gatavs. Taču tā plastmasa un viss vienkārši nonāk izgāztuvē vai mežā (citi cilvēki laukos labāk aizved uz mežu un samet, ko pagadās). Ja jūs gribat nākotnē slimot un lai jūsu bērni attopas piemēslotā pasaulē, kur viss ir izniekots, labi, turpiniet mest vienā maisā.
Es šķiroju, ko vien varu, nelielos par to, vienkārši es to daru, jo man rūp mana veselība un daba. Neesmu arī bez vainas, daudzus gadus krāsoju matus, reklāmu iespaids, gribējās mainīties, bet matu krāsu atkritumi man liekas, ka vispār nešķirojas. Jau labu laiku esmu pārtraukusi to darīt, ietekmēties no reklāmām, priecājos par savu matu krāsu un to veselīgi stāvokli.
Vienkārši, cilvēkiem tā tikai jau liekas, ka veselīgs ēdiens tiem, kas to grib, būs vienmēr dabūjams, nebūs jau pasaulē tik kritiska situācija. Bet, ja turpināsiet mest plastmasu u.c. lietas nešķirojot, tās lietas varbūt nenokļūs tīrumā, kur kartupeļi aug, bet tās daļiņas ar laiku nokļūst augsnē, ūdenī. Cilvēki jau tagad tik daudz slimo, tad kas vēl gaida pasauli nākotnē? Visi tie Gelish nagi, bez kuriem agrāk sievietes mierīgi iztika, bet tagad tā ir modes lieta? Patraucēt savai reproduktīvajai sistēmai? (tur ir zinātniski pierādīta sakarība).
Atsevišķs viedoklis man ir par talkām - apsveicami un tā, bet ko tas īsti dod? Tā ir vienu izkaisītu kaudzīšu, maisu savākšana uz vienu lielu kalnu, kas nekur nelikvidējas. Cilvēkiem nevis jāvāc (bet kur nu bez tā), bet jāiemāca nemest, kur nevajag. Ir viegli izmest ko grāvī, bet pie savas mājas jūs arī tā darītu?
Jā, jā - dzīvo tikai vienu dzīvi, kādēļ tad kustināt savu pakaļu un piepūlēties? Bet ja tā turpināsies, tad jā, būs modernais yolo - vieni pēdējie cilvēki nodzīvos šajā pasaulē, pēcnācēju vairs nebūs, jo tiem nebūs kur attīstīties, svaigs gaiss utt.
Es neesmu hipijs vai radikāla feministe, bet, izlasot rakstu par vali, kura vēderā atrada 30 plastmasas maisus, man palika skumji. Jo kāpēc kādam dzīvniekam, kas nezina, kas uz sauszemes notiek, bija jāmirst, jo kādam cilvēkam bija slinkums cienīt dabu? Visiem patīk viss ko daba dod, pacept šašļiku pie ezera, pasauļoties, pamakšķerēt. Bet nu ko lai saka - ja tā turpināsiet slinkot, tās zivis vairs nebūs ēdamas, tā sakot. Viennozīmīgi atbalstu šo ģimeni. Ne jau kauns ir ka kādreiz to nedarīja, nešķiroja, bet kauns ir nekad neatjēgties un domāt, ka gan jau kāds cits, tikai ne es. Gan jau tie dabas mīļotāji, dzīvnieciņglaudītāji visu pasaulē sakārtos. Kas nāca prātā, to te arī uzrakstīju.