Nestādiet šo augu dārzā! Tas ir daudz bīstamāks nekā latvānis

Runā, ka šobrīd Lietuvā, atšķirībā no visas Eiropas, Japānas dižsūrene nav iekļauta invazīvo augu sugu sarakstā. Tās vairojas tik strauji, ka nākotnē, ja tās kļūs plaši izplatītas, būs neiespējami kaut ko darīt lietas labā.

Auga radītie draudi ir milzīgi, tāpēc Lietuvas iedzīvotāji tiek brīdināti nekādā gadījumā to nestādīt, jo tas rada kaitējumu vietējām ekosistēmām, lauksaimniecībai, ainavai.

Tiesa, minētais augs nav bīstams cilvēkiem un neizraisa alerģiskas reakcijas. Japāņu dižsūrene ir liels daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs, kura izcelsme ir Austrumāzijā. Sarunvalodā to sauc arī par bambusu.

Situācija Latvijā

Portāls "tv3.lv" sazinājās ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts augu aizsardzības dienestu, lai noskaidrotu, kāda situācija ar Japānas dižsūrenes izplatību ir Latvijā un vai ir kādas īpašas norādes, kas jādara Latvijas dārzu īpašniekiem.

"Jau kopš 2015., 2016. gada zinātnieki Japānas dižsūreni uzskata par invazīvu sugu. Un mudina neaudzēt Japānas dižsūrenes ne dekoratīviem, ne kādiem citiem nolūkiem. Jo, ja augu vairs negribēsiet savā teritorijā, būs jāvelta astoņi līdz 10 gadi intensīva darba, lai to pilnībā iznīdētu," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Ilze Reinika.

Plašāks auga apraksts, kā arī karte ar Japānas dižsūrenes izplatību Latvijā pieejama šeit.

"Taču jāņem vērā, ka šī izplatības karte ir tikai ziņotās atradnes, dabā noteikti izplatība ir lielāka," skaidro Reinika.

Savukārt Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Dace Ūdre stāsta, ka  Eiropas līmenī šī suga nav regulēta, taču pēc EPPO datu bāzes datiem, tā skaitās regulēta invazīva suga Igaunijā, Polijā, Spānijā, Portugālē un Šveicē, bet Latvijā tā netiek regulēta.

"Bet runājot par stādīšanu savā īpašumā, Latvijā jau otro gadu esam iesaistījušies kampaņā #PlantHealth4Life. Mūsu lielākā rūpe ir nosargāt Latviju no īpaši bīstamajiem augu karantīnas organismiem," stāsta Ūdre.

Vairāk par kampaņu PlantHealth4Life atradīsiet šeit.

Japānas dižsūrenes apraksts

Tas ir ļoti sulīgs augs, un var izaugt līdz 3-4 m augstumam. Lapas ir vienkāršas, ovālas, vienādmalu, 7-14 cm garas un 5-12 cm platas. Ziedi ir mazi, balti vai krēmkrāsas. Tas parasti zied vasaras beigās vai agrā rudenī.

Šādu svešzemju sugu apkarošana ir ļoti nozīmīgs solis, lai apturētu vietējās bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Augs ir ļoti lekns, strauji izplatās ar sakņu palīdzību. Tas aug upju krastos, ceļmalās un veido blīvus brikšņus. Dažviet Lietuvā to audzē dārzos un stādaudzētavās kā dekoratīvo augu, kaut tā ir atzīta par bīstamu invazīvu sugu.

Japāņu dižsūrenes spēcīgā sakņu sistēma bojā ietves, ceļus, ēku pamatus un noplicina augsni.

Neprasīga pret augsnes skābumu, tai patīk mitra, auglīga zeme, ēnainas vietas, lai gan virszemes daļa ziemā izsalst un izžūst, bet saknes iztur aukstumu līdz -35 °C. Nogriežot, tas ātri ataug. Iznīcināt var ar herbicīdiem. ASV, Kanādā un daudzās Eiropas valstīs Japānas dižsūrene veido veselus zālājus.

Japāņu dižsūrene ir vērtīgs augs biškopībā, jo zied, kad daudzi augi jau ir noziedējuši.

Auga jaunie dzinumi ir ēdami un pēc garšas atgādina rabarberus, tāpat kā rabarberi, satur skābeņskābi, tāpēc liels daudzums var būt kaitīgs. Saknes satur emodīnu un tiek izmantotas kā caurejas līdzekļi ķīniešu un japāņu tautas medicīnā.