Piecas viegli audzējamas puķes, kas koši ziedēs līdz pat rudenim

Cinnijas

Dzīvespriecīgās, margrietiņām līdzīgās cinnijas ar spilgtām krāsām priecēs no jūlija līdz oktobrim. Tā kā to izcelsme ir Meksika, tās mīl sauli un siltumu. "Gardeners’ World" eksperti norāda, ka maijā, zemei iesilstot, tās var sēt tieši dobē.

Cinnijas ir viengadīgas puķes, kas nozīmē, ka tās savu dzīves ciklu pabeidz viena gada laikā.

Labākais veids, kā tās iesēt, ir izkaisīt sēklas uz mitras, labi sagatavotas augsnes un viegli pārklāt ar plānu komposta kārtu. Tās ir ļoti universālas – vienlīdz skaisti izskatās gan dobēs, gan podos.

Tomēr tās dod priekšroku labi drenētai augsnei.

Rudzupuķes

Īpašas pūles neprasa arī rudzupuķes – izturīgas viengadīgas savvaļas puķes. Rudzupuķes strauji izaug un vasarā uzzied košos, zilganos un violetos ziedos. Lai gan klasiskais rudzupuķu zilais tonis ir vispazīstamākais, mūsdienās tās pieejamas arī rozā, sarkanās un baltās nokrāsās.

Arī rudzupuķes vislabāk augs saulainā vietā, labi drenētā augsnē. Var stādīt arī podos. Tām daudz nekas nav nepieciešams, tik vien kā noziedējušo ziedu izkniebšana, lai veicinātu jaunu ziedēšanu.

Sēklas izkaisis augsnē, viegli pārgrāb ar grābekli. Pirmie ziedi parasti parādās aptuveni 10 nedēļu laikā.

Saulespuķes

Saulespuķes maijā var sēt tieši dobē vai arī sākt audzēt podos, lai vēlāk izstādītu ārā. "Gardeners’ World" gan brīdina – tās noteikti jāpasarg no gliemežiem un kailgliemežiem.

Parasti no sēšanas līdz ziedēšanai paiet 11 līdz 18 nedēļas, un tās zied visu vasaru un pat agrā rudenī. Tāpēc eksperti iesaka tās sēt sēklas ik pēc pāris nedēļām, lai nodrošinātu nepārtrauktu ziedēšanu.

Saulespuķes vislabāk augs saulainā, no vēja pasargātā vietā ar labu augsni. Tās lieliski aug labi sadalījušos kūtsmēslos vai bagātīgā kompostā. Ja tās izaug garas, var rasties nepieciešams tās piesiet, īpaši tad, ja augam atvēlēta vējaināka, atklātāka augšanas vietā.

Lai tās sasniegtu savu pilno garumu, tās nepieciešams labi laistīt un reizi nedēļā pabarot ar mēslojumu.

Petūnijas

Petūnijas ir jutīgi augi, tāpēc tās drīkst stādīt ārā tikai tad, kad vairs nepastāv salnu risks, un parasti tā ir maija otrā puse, jūnija sākums. Šie košie, rotaļīgie dobju augi ir lieliski piemēroti apmaļu izdaiļošanai un kupluma piešķiršanai piekaramajiem groziem.

Viens no to lielākajiem plusiem ir garā ziedēšanas sezona – no vasaras līdz pat rudenim.

Tā kā petūnijas sākotnēji nāk no Dienvidāfrikas, tās mīl daudz saules un vēlas vietu, kas pasargāta no stipra vēja, kā arī auglīgu augsni.

Svarīga ir regulāra laistīšana, īpaši podos un piekaramajos grozos. Vislabāk tās laistīt agri no rīta vai vakarā, lai izvairītos no lapu apdegumiem.

Lai tās ziedētu pēc iespējas krāšņāk, svarīgi izkniebt noziedējušos ziedus.

Ģerānijas

Tāpat kā petūnijas, arī ģerānijas drīkst stādīt ārā tikai tad, kad vairs nepastāv salnu risks. "Gardeners’ World" norāda, ka tās ir ļoti viegli audzējamas un tikpat labi aug podos un piekaramajos grozos, kā tradicionālajās dobēs.

Tām patīk labi drenēta augsne un pilna saule. Lai gan ģerānijas aug gandrīz jebkādā augsnē, īpaši labi tās aug neitrālā vai viegli sārmainā vidē.

Vasarā tās vajadzētu regulāri laistīt un izkniebt noziedējušos ziedus, lai veicinātu otro ziedēšanas vilni.