Neparasts novērojums: gada dzīvnieks ezis janvārī iznāk no ziemas miega
Jau no bērnības atminamies Imanta Lasmaņa dzejoli "Ziemas miegā" – "Visi eži miegā,/ Visi lāči sniegā." Tad šogad, janvāra sākumā, kad šī gada dzīvnieka titula īpašniekam – ezim – būtu jāguļ ziemas miegā, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vides eksperts Gaidis Grandāns, veicot ikdienas darba pienākumus mežā, novērojis vienu no Latvijā sastopamajām ežu sugām.
8. janvārī Preiļu apkārtnē vides ekspertam izdevies novērot un dokumentēt ezi. Spriežot pēc novērojuma reģiona, tas visdrīzāk bijis baltkrūtainais ezis Erinaceus roumanicus. Latvijā ir sastopamas divas ežu sugas, kas pēc ārējām pazīmēm ir ļoti grūti atšķiramas. Pretēji baltkrūtainajam ezim, otras sugas pārstāvis – brūnkrūtainais ezis Erinaceus europaeus – Latvijā sastopams daudz retāk.
Ezis 8. janvārī Preiļu apkārtnē.FOTO: Gaidis Grandāns
Vides eksperta novērotais ezis atradās uz dabiskās brauktuves lauku ainavā. Apkārtnē nekas nav liecinājis, ka ezis varētu būt pamodināts, tāpēc G. Grandāns izsaka minējumu, ka janvārim netipiski silto laika apstākļu dēļ daļa ežu ir pamodušies no ziemas miega vai arī, iespējams, ziemas guļā nemaz nav devušies.
Ar 7. janvāra vērojumu "X" dalījās dabas un laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs: "Šogad, Dārzu ielā Viļakā. Līdzīgi bija 2012. g. 13. janvārī Ziedu ielā. Zīmīgi, ka ezītis ir Viļakas pilsētas ģerbonī. Iespējams, pilsētas simbols pamostas, lai ziemas vidū redzētu, ko dara tie, kas neguļ ziemas miegu."
Janvārī nereti ir tā, ka atkušņos pamostas ezītis. Šogad, Dārzu ielā Viļakā. Līdzīgi bija 2012. g. 13. janvārī Ziedu ielā. Zīmīgi, ka ezītis ir Viļakas pilsētas ģerbonī. Iespējams, pilsētas simbols pamostas, lai ziemas vidū redzētu, ko dara tie, kas neguļ ziemas miegu.🦔 pic.twitter.com/UwwUWnES8z
Dabas novērojumu portālā dabasdati.lv pēdējā pusotra mēneša laikā – no 2024. gada 1. decembra līdz 2025. gada 10. janvārim – ir reģistrēti četri ežu novērojumi, trīs no tiem – janvārī.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Eži apdzīvo teritorijas, kurās aug krūmi, lapu koki un kur ir bagāta zemsedzes veģetācija – meža malas, lauksaimniecības zemes, dārzus un parkus. Labprāt uzturas apdzīvotu vietu tuvumā, arī pilsētās.
Baltkrūtainais ezis lielākais kukaiņēdāju kārtas pārstāvis Latvijā. Meklējot ēdienu, izmanto labi attīstīto ožu un dzirdi, arī tausti. Barības meklējumos pavada vismaz piecas līdz sešas stundas diennaktī.