Tiešraides stārķu ligzda pārvērtusies par baseinu

Šajās dienās stārķīšiem ir mitras ne tikai spalvas, bet arī kājas, taču tas netraucē visiem trim turpināt lidošanas vingrinājumus. Putnu pāris Mamma un Tio atbalsta jaunuļus un turpina uz ligzdu nest ēdienu. Mamma ar zariem un salmiem turpina uzlabo slapjo ligzdu.

Jācer, ka lielās lietavas ligzdu un tās iemītniekus saudzēs un nenotiks nelaime. Īsi pēc Jāņiem, Latvijas zemākās stārķu ligzdas koks Sauleskalnā neizturēja lielo svaru un nogāzās, nositot visus četrus mazos stārķus.

Tāpat lietus nesaudzē stārķu ligzdās un tās aizdegās. Viens no iespējamajiem aizdegšanās iemesliem ir mitrums, kas lietainos laikapstākļos uzkrājas ligzdas materiālos un var veicināt īssavienojumus elektrības stabu vadu savienojumos, izraisot dzirksteles un aizdegšanos. Šogad AS "Sadales tīks" fiksējis apmēram 20 aizdegšanās gadījumus – biežāk tas ir situācijās, kad putni ligzdu lemj vīt uz 20 kilovoltu (kV) elektrolīniju balstiem.

20. jūlija pirmoreiz pameta ligzdu viens no trim Mammas un Tio mazuļiem. Ap pusdienlaiku pirmajam lidojumam saņēmās arī otrs stārķēns, bet pēcpusdienā arī trešais jaunputns.

"Pirmie stārķēnu lidojumi ik sezonu ir īpašs notikums, kas ļauj jaunos putnus, kuru pieaugšanai sekojām jau kopš šķilšanās brīža, iepazīt jau kā pieaugušus un patstāvīgus. Lai arī stārķi paši kā ligzdai piemērotu vietu lielākoties izvēlas elektrolīniju balstus, tā tomēr ir elektroapgādes infrastruktūra, kas nav drošākā ligzdošanas vieta. Tāpēc katru tiešraides sezonu aicinām putnu draugus iepazīt svēteļus un, ja ir iespēja, iesaistīties arī to izmitināšanā. Ja ir tam piemērots lauku īpašums, aicinām sarūpēt mākslīgu ligzdas pamatni, piemēram, uz mājas jumta vai kokā, gādājot par drošu mājvietu kādam stārķu pārim. Ieteikumi pamatnes izveidei atrodami Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā lob.lv," aicina "Sadales tīkla" vides pārvaldnieks Artis Kubliņš.

Arī šajā pavasarī tiešraides ligzdā izšķīlās pieci cāļi, tomēr divus mazākos vecāki no ligzdas izsvieda.

"Balto stārķu ligzdās mazuļu bojāeja ir dabiska un bieža parādība – putni izdēj lielāku olu skaitu, mazuļi izšķiļas dažādos laikos un attiecīgi ir dažāda izmēra, bet mazākie ļoti bieži neizdzīvo. No cilvēka viedokļa tas var izklausīties skarbi, bet tas ir veids, kā stārķi nodrošina sugas turpināšanos – izaug spēcīgākie mazuļi un lielākais mazuļu skaits atkarībā no sezonā pieejamās barības. Cilvēka iejaukšanās  šajā procesā – piemēram, izmesto stārķēnu ievietošana ligzdā, nebūtu vēlama un būtu pretrunā dabas norisēm," norises ligzdā komentē Latvijas Dabas fonda (LDF) ornitologs Jānis Ķuze.

Tiešraide no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā sākta 2021. gada pavasarī. Tiešraide norit sadarbībā ar AS "Sadales tīkls". Pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo AS "Sadales tīkls" infrastruktūrā.

Svēteļu dabiskā ligzdošanas vieta ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu (tās svars var būt pat vairāk nekā 500 kilogrami). Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu. Pašlaik uz elektroapgādes balstiem ligzdo teju 80 % balto stārķu populācijas Latvijā.

Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, "Sadales tīkls" zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.

Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes", kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.

LDF tiešraide skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF "YouTube" kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). Sekot notiekošajam un izteikt savus novērojumus vari Dabasdati.lv/forumā šeit.

LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī šai balto stārķu tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.