Ziemeļvalstīs atrastais plakantārps varētu izplatīties arī Baltijas valstīs

Igaunijas Klimata ministrija brīdināja, ka, tā kā plakantārps (Obama nungara) jau tika konstatēts Zviedrijā 2024. gadā un tagad par to ziņo Somijā, ir diezgan iespējams, ka tas varētu sasniegt arī Igauniju.

Plakantārps ir sauszemes plēsīgais plakantārps, kura dzimtene ir Dienvidamerika. Tas nav tieši bīstams cilvēkiem, taču var apdraudēt sliekas, gliemežus, kailgliemežus, kukaiņu kāpurus un citus augsnes bezmugurkaulniekus, no kuriem tas pārtiek.

Sliekas un citi augsnes organismi ir svarīgi augsnes auglībai, struktūrai, ūdens līdzsvaram un barības vielu apritei. Šī iemesla dēļ sugas izplatība varētu kaitēt bioloģiskajai daudzveidībai un augsnes ekosistēmām.

Nesenie pētījumu rezultāti Ziemeļvalstīs liecina, ka šī suga vairs nav problēma tikai Dienvidu un Rietumeiropā. Tā kā plakantārps izplatās galvenokārt ar cilvēku palīdzību, vissvarīgākais ir to atklāt, pirms tā no dārziem vai augu veikaliem nokļūst dabā.

Pieredze Zviedrijā liecina, ka augu un stādāmā materiāla pārbaude ir ļoti svarīga: plakantārpi var paslēpties zem podiem, podu iekšpusē, sakņu kamoliņos, augu kastēs, uz paplātēm, zem plastmasas un citiem mitrumu aizturošiem materiāliem.

Izplatās galvenokārt ar cilvēku palīdzību

Klimata ministrijas Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības departamenta padomniece Merike Linnamāgi sacīja, ka plakantārps ir iekļauts Eiropas Savienības invazīvo svešzemju sugu sarakstā. Tas nozīmē, ka apzināta sugas ievešana, turēšana, audzēšana, transportēšana, pārdošana, apmaiņa, pavairošana vai izlaišana dabā ir aizliegta. Nejaušas atrašanas gadījumā ir svarīgi rīkoties ātri, lai novērstu tālāku izplatīšanos.

Merike Linnamāgi

"Savlaicīga ziņošana ļauj ātri novērtēt, vai tiešām ir runa par šo sugu, un, ja nepieciešams, veikt pasākumus, pirms tā izplatās plašāk. Mēs lūdzam dārzkopības nozari un mazdārziņu īpašniekus nevilcināties ar aizdomīgiem atradumiem, bet par tiem nekavējoties ziņot."

Klimata ministrija norādīja, ka tiem, kas importē vai pārdod podos audzētus augus un stādāmo materiālu no citām Eiropas valstīm, jābūt īpaši uzmanīgiem. Kailsakņu augiem ir mazāks risks, taču augi ar augsni vai augšanas substrātu ir jāpārbauda — poda ārpuse, poda apakša, paplātes, kastes un sakņu kamols. Pārbaudes laikā jālieto cimdi, jo plakantārpu gļotas var kairināt ādu.

Pieaudzis plakantārps parasti ir piecus līdz astoņus centimetrus garš un apmēram piecus milimetrus plats. Ķermenis ir plakans, spīdīgs un abos galos konusveida. Mugura ir brūngana līdz tumšāka, bieži ar melnīgām gareniskām svītrām vai tīklveida rakstu, un apakšpuse ir pelēcīgi bēša.

Nedrīkst aiztikt ar kailām rokām

Oliņas ir apmēram pipara grauda lielumā, gludas, sākotnēji sarkanīgas un vēlāk tumši brūnas līdz melnas. Šī suga ir aktīvāka krēslā un naktī, un to var atrast mitrās slēptuvēs, piemēram, zem podiem, akmeņiem, koka gabaliem, lapām, plastmasas vai cita materiāla uz zemes.

Pārbaudot puķupodus un sakņu kamolus, noderīgs ir galvas lukturis, jo gan dzīvnieki, gan to gļotu pēdas labi spīd un ir vieglāk pamanāmas.

Igaunijas Klimata ministrija kopā ar Vides pārvaldi un citiem partneriem uzrauga sugas izplatību kaimiņvalstīs un nepieciešamības gadījumā atjauninās vadlīnijas augu pārdevējiem, ainavu veidotājiem un dārzniekiem.

Ikvienam, kam ir aizdomas par plakantārpu savā dārzā, vajadzētu nofotografēt atradumu. Dzīvnieku nedrīkst aiztikt ar kailām rokām, bet aizdomīgu eksemplāru var ievietot noslēgtā traukā vai plastmasas maisiņā un nogalināt, ievietojot to saldētavā. Ministrija neiesaka mest aizdomīgus materiālus kompostā vai dabā.