Māris Grigalis ar dēliem par grāmatu "Atkritumi", kas ikvienam lasītājam saprotami atklāj atkritumu pasauli

"Grāmata lasījās ļoti viegli, jo teksts ir papildināts ar ilustrācijām, kas uzreiz atspoguļo to, par ko ir stāsts. Maniem mazajiem uzreiz vizuāli bija skaidrs, par ko mēs runājam. Uzzinājām gana daudz interesantas lietas," stāsta Māris.

Māris neslēpj, ka autores ir izdarījušas neiespējamo: "Viņas ir radījušas grāmatiņu, kas ikvienam lasītājam gan lielajiem, gan mazajiem ķipariem sniedz iespēju izvētīt un izpētīt atkritumus, un apjēgt to, cik milzīga ietekme uz ikviena cilvēka dzīvi un uz visas mūsu planētas likteni spēj nodarīt atkritumi." Grāmata tas ir apkopots veiksmīgās ilustrācijās un ar izzinošiem faktiem.

Māris ilustrācijas nosauc par amizantām un atklāj: "Mans mazais, kuram ir divi ar pus gadi, arī viņš spēja saprast no zīmējumiem daudzas interesantas lietas un arī viņam bija savi jautājumi. Grāmata ir bagāta ar neskaitāmām rotaļīgām detaļām un nerātniem tēliem, kas veiksmīgi papildina izzinošo tekstu."

Grāmatā jau saturs atklāj par ko varēs lasīt, piemēram, kopt un izdaiļot, neredzēt un aizmirst, attīrīt un sapūdēt, savākt un sadedzināt, pazaudēt un piesārņot, pārsūtīt un noglabāt.

Māris atklāj, ka dēliem bija atklājums, piemēram, par koku un koku lapām un norisēm dabā. Izlasot par visiem procesiem dabā, kas notiek ar koka lapām, kad tās nokrīt, Māris ar dēliem nonāca pie secinājuma: "Paskat nu, kas no dabas ir nācis, dabā paliek."

Grāmatas sadaļā  zem nosaukuma "Pazaudēt un piesārņot" ir par cilvēku ietekmi uz dabu. Māra dēli jau zināja un tagad vēlreiz papriecinājās, ka plastmasa pudeles nevajag "pazaudēt" dabā ne vien tāpēc, ka tas ir depozīts, kas ir jānodod, bet arī tāpēc, ka tā dabā ļoti, ļoti ilgi sadalās.

Lasot grāmatu, bēriem ir skaidrs, ko nevajag "pazaudēt", piemēram, alumīnija bundžu, kurai "būs vajadzīgi 100 gadi, lai daba šo skārda bundžu pārstrādātu," stāsta Māris un turpina: "Ticiet vai nē, bet putuplasta pārstrādei dabā, ir nepieciešami seši tūkstoši gadu. Izmesta avīze sadalās trīs gados. Šķiltavas, vai, vai, vai, ir nepieciešami 100 gadi. Nevainīgajai košļājamajai gumijai, arī tai ir pieci gadi nepieciešami, lai tā varētu pārstrādāties. Par plastmasas un plēves maisiņiem nerunājot, tiem ir nepieciešami 40 un pat vairāk gadi."

Vēl šajā grāmatiņā var pētīt atkritumus un izpētīt atkritumu vēsturi. "Parādi man savu atkritumu kasti un es pateikšu, kā tu dzīvi, ko ikdienā lieto," stāsta Māris.

Melānija Laibla un Lilija Rihtere "Atkritumi"

Austriešu autores, rakstniece Melānija Laibla un ilustratore Lilija Rihtere, paveikušas neiespējamo – radījušas grāmatu, kas ikvienam lasītājam, gan lielam, gan mazam, sniedz iespēju izvētīt atkritumus un apjēgt to milzīgo ietekmi uz ikviena cilvēka dzīvi un visas mūsu planētas likteni.

Atkritumi – tas ir viss, kas paliek pēc mums pāri, sākot no maizes drupačām, kas brokastojot nobirst uz grīdas, un kakām, ko noskalojam podā, līdz savu laiku nokalpojušiem satelītiem. Vai zinājāt, ka cilvēku radītie atkritumi ir pat kosmosā un milzīgā skaitā riņķo ap mūsu planētu? Vai jums ir kaut mazākā nojausma, cik daudz blaugznu, sviedru un nagu mēs "saražojam" katru dienu? Vai esat kādreiz aizdomājušies, ko par Zemes civilizāciju liecina mūsu radītie atkritumi?

Izzinoši, daudzpusīgi un asprātīgi, nekautrējoties gandrīz ne no kā un neizvairoties no netīkamiem jautājumiem, gandrīz piecdesmit lappusēs tiek iztirzāta atkritumu tēma. Aplūkoto aspektu ir daudz. Grāmata stāsta par vielu apriti dabā, kur viss ierīkots tik gudri, ka nekādu atkritumu pāri nepaliek, viss tiek pārstrādāts un atgriežas atpakaļ dabā. Par cilvēka ķermeņa atkritumiem, kanalizācijas un tualetes vēsturi, par notekūdeņu attīrīšanu, atkritumu pārstrādi un dedzināšanu, bīstamo atkritumu un pārtikas produktu uzglabāšanu, gaisa un ūdens piesārņojumu un atkritumiem kosmosā. Tiek aplūkots arī dabiskais sadalīšanās process, pūšana, trūdēšana, pelēšana un smirdēšana un kaltas idejas, ko darīt ar atkritumiem nākotnē, lai pasaule tajos nenoslīktu.

Melānija Laibla (Melanie Laibl) dzimusi 1973. gadā Lincā, Austrijā, ir diplomēta tulkotāja un komunikāciju speciāliste. Viņa dzīvo Vīnervaldē un darbojas literatūrā, žurnālistikā un reklāmas nozarē – kā pati saka, viņas darbs saistīts ar burtiem! Sarakstījusi 20 grāmatas bērniem un saņēmusi par tām daudzas godalgas, tostarp Vīnes pilsētas bērnu literatūras balvu. Viņas stāsti pārsteidz ar spilgtām idejām, fantāzijas lidojumu un valodisku asprātību, un viena no sirdij tuvākajām tēmām viņai ir daba un vides aizsardzība.

Lilija Rihtere (Lili Richter) dzimusi 1984. gadā Vīnē, absolvējusi Grafisko meisterklasi Vīnē un studējusi grāmatu ilustrācijas noslēpumus Barselonā, Spānijā. Kopš 2013. gada darbojas kā pašnodarbināta ilustratore. Grāmatai "Atkritumi" viņa radījusi amizantas un trāpīgas ilustrācijas, tā ir bagāta ar neskaitāmām rotaļīgām detaļām un nerātniem tēliem, kas veiksmīgi papildina izzinošo tekstu.
No vācu valodas tulkojis Ilmārs Zvirgzds.

Radio "Star FM" ētera cilvēki un "tv3.lv" redaktori sadarbībā ar  "Jānis Roze" apgādu turpmāk lasīs grāmatas un stāstīs par izlasīto citiem. Visu izlasīto grāmatu apskatus varēsi atrast sadaļā "Lasītāju klubiņš".