"Dziesma Dejo. Deja Skan" sāk mēģinājumus Mežaparkā un atklāj dejas eposa "Düna" solistus
Mijoties saulei un lietum, enerģiski aizvadīts pirmais intermediju dejotāju mēģinājums Mežaparka Lielajā estrādē, uz kuru bija sapulcējušies tie uzveduma dejotāji, kas izdejos upes Dünas raksturu – īpašu, šim notikuma radītu horeogrāfiju, Agra Daņiļeviča jaunradi.
Gatavojoties lielajam notikumam "Dziesma Dejo. Deja Skan" dejas eposam "Düna", 8. un 9. augustā Mežaparka Lielajā estrādē, organizatori atklāj, ka līdzās vairāk kā 8000 dejotājiem, koristiem un folkloras kopu dalībniekiem, uzvedumā piedalīsies arī vairāki Latvijā iemīļoti mākslinieki, kā Jānis Stībelis, Zigfrīds Muktupāvels, Ieva Akuratere un citi.
Dejas eposa "Düna" mākslinieciskais vadītājs un horeogrāfs Agris Daņiļevičs par mēģinājumu teic, ka tā bija ļoti svētīga diena.
Agris Daņiļevičs
"Atceros, kā vienreiz hallē uz ledus bija jāveido deju priekšnesumi. Tad sapratām, ka tas, kas strādā mēģinājumu zālē – nestrādā uz ledus. Mežaparkā ir tāpat. Tu it kā ķer laukumu, bet Sidraba birzs diktē savus noteikumus. Nav viegli atrast kopēju valodu ar šo vietu, bet baigi gribas. Šī ir vieta ar saviem noteikumiem. Pieslīpēsimies!"
Intermediju dejotāju galvenais rekvizīts ir gaismas reflektors, ko ierasti izmanto foto un video mākslinieki, taču Agris Daņiļevičs tam ir atradis radošus risinājumus, kā pārsteigt skatītājus. Šīs dejotāju grupas uzdevums ir īpaši emocionāls, jo arī vecākiem tas jādejo kopā ar bērniem.
Dejas eposa "Düna" režisoriskā līnija balstīta likteņupes Daugavas stāstā – senākajos rakstos dēvētā arī par Dūnu –, kas simboliski savieno cilvēkus, likteņus un vēsturisko atmiņu. Stāsts, kas tiek izstāstīts caur deju, dziesmu, folkloru un mūsdienu kustību, ir uzveduma emocionālais kodols.
