Lieldienu svinības Brīvdabas muzejā – no dievkalpojuma līdz pavasara gavilēm
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 5. aprīlī no pulksten 10 līdz 16 notiks Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos dažāda veida lielās un ļoti lielās šūpolēs, teātra izrādi bērniem, tautisko tradīciju izzināšanu, tautiskām dziesmām un dejām, portālu "tv3.lv" informēja muzeja pārstāve Līga Rimšēviča.
Jau vēsturiski Lieldienās ir saplūdušas tautiskās un kristīgās tradīcijas. Arī Brīvdabas muzejā diena sāksies ar dievkalpojumu Usmas luterāņu baznīcā, bet Kurzemes zvejnieku ciema pļavā visas dienas garumā notiks olu krāsošanas darbnīca, olu ripināšana, ganu spēles un dažādas citas radošās darbnīcas bērniem.
Pulksten 11.00 Lielās dienas tradīcijas varēs apgūt kopā ar Siguldas folkloras kopu "Senleja", bet pulksten 12.00 būs izrāde bērniem "Labs, kas labi beidzas". Pēc tam pulksten 13.00 sekos danči un rotaļas ar Etno kompāniju "Zeidi" un no pulksten 14.00 sekos pavasara gaviles ar Ropažu folkloras kopu "Oglīte".
Muzeja "Mauru" sētas pagalmā varēs apskatīt garaušus, bet tirgus laukumā visas dienas garumā būs Lieldienu tirgus.
Muzeja izstāžu zālē būs apskatāma Rīgas TLMS "Rota" un TLMS "Plastika"60 gadu jubilejas izstāde "Pasaules līkločos".
Tautas tradīcijās Lielā diena jeb Lieldienas dabā iezīmē brīdi, kad gaismas kļūst vairāk nekā tumsas – diena kļūst liela. Gaismas pieaugumam sekos dabas atmoda. Šūpošanās – celšanās pretī Saulei-ir simboliska darbība, kam jāstimulē atdzimšanas un auglības spēki dabā un cilvēkā.
Pie tam Lieldienu rītā šūpojas pati Saule – "kad Lieldienas rītā saule pacēlusies kādu asi virs apvāršņa, tad viņa šūpojoties trīs reizes uz vienu uz otru pusi, no kā cēlusies ieraša Lieldienās šūpoties."
Šūpošanās ir arī pasauli harmonizējoša darbība. Tā ietver gan kustību augšup, gan līganu laišanos lejup. Šūpoles kāra puiši un vīri. Meistarīgi uzkārtas šūpoles apliecina vīrišķo spēku un gudrību.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ticējumi piemin daudz dažādu labumu, ko cilvēki gūst šūpojoties – možu garu visas vasaras garumā, garus linus druvā un aitām garu vilnu.
Tiem, kas Lieldienās būs daudz šūpojušies, vasarā nekodīs odi un dunduri, bet saimniecēm un ganiem jāšūpojas, lai govis nebizotu.
Visi minētie labumi izriet no iepriekš minētajām šūpošanās nozīmēm un ir iegūstami auglības veicināšanas un pasaules harmonizācijas rezultātā.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Muzejs dibināts 1924. gadā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs "Vēveri" Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta "Vītolnieki" jūras krastā Rucavas pagastā.
