Kā rodas ceriņu "laimītes", un vai to ēšana var kaitēt veselībai?
Reti kurš ceriņkrūmā nav meklējis pieclapītes. Pavasaros, kad ceriņi parāda savus ziediņus, ir vēlme pārbaudīt – varbūt man šodien veiksies. Ja atrodas kāds ziediņš, kuram vairāk par četrām lapiņām, tas ir jānoplūc un jāapēd. Protams, jāievēlas arī vēlēšanās. Tad piepildīsies. Izklausās maģiski. Vai ceriņu ziedi nav kaitīgi veselībai? Kā rodas pieclapīšu "laimes"?
Ceriņi nav vienīgie "laimes" nesēji. Pavisam sens ir ticējums, ka laimi atnes uz viena stublāja izaugušas divas vārpas – jumis, kopā saauguši divi rieksti vai āboliņš ar četrām lapām, nevis ierastajām trim, ir laimes simbols. Vārdu sakot – tas, kas atšķiras, tas ir īpašs.
Kā rodas "laimītes" ceriņos?
"Tā ir ne jau nu gluži dabas kaprīze, bet dabas daudzveidības izpausme. Tā ir ģenētika un apstākļi, kas to izraisa. Augam iespēju diapazons, ko nosaka ģenētika, ir diezgan plašs un atkarībā no tā, kādi apstākļi izveidojas, tā tās izpausmes ir vai nav, vai pazīme parādās vai neparādās. Tā pat kā daudziem augiem ir novirzes no normas, tā arī ceriņiem.
Neviens zinātnieks tā īpaši neuzrada. Ir šķirnes, kurām ir vairāk ģenētiski noteikts, ka veidosies šīs ziedlapiņas, ne tikai piecas, bet septiņas, deviņas un pat divpadsmit. Tas viss ir atkarīgs no tā, kā ģenētika darbojas un tas varētu arī mazliet mainīties no laika apstākļiem, kas gadu gadiem mainās. Brīdī, kad ziedpumpuri sāk veidoties, tad laika apstākļi to mazliet varētu ietekmēt. Bet vispār tā ir ģenētika," "laimīšu" veidošanos skaidro Dārzkopības institūta vadošā pētniece, bioloģijas zinātņu doktore Sarmīte Strautiņa.
Pati zinātniece ceriņu "laimītes" nemeklē, bet laimes sajūtu rod, esot kopā ar ceriņiem.
"Es domāju, ka ceriņi ir jāskatās un jābauda un no tā, ka mēs esam ar ceriņiem kopā, ka mēs pavadām tur kādu laiku, smarža vien jau dod laimes sajūtu. Vienkārši jābauda dabu un tas viss kopā dod tādu mieru, labu, vieglu gaišu sajūtu. Sasmaržojam un no tā kļūstam vēl laimīgāki, nekā apēdot to vienu ziediņu."
Tie, kas tiešām tic un grib atrast "laimītes" zinātniece atklāj, kurās šķirnēs tās ir īpaši daudz.
"Ir ceriņu šķirne "Ročesters", kurai ir ļoti daudz to ziedlapiņu – 12 un vairāk. Vairums ziedkopas ir ar tāda veida ziediem, bet tas vispār ir unikums. Ir tādas šķirnes, kas ir iegūtas, izmantojot tālāk selekcijā "Ročesteru", piemēram, "Porcelain Blue". Šīs šķirnes selekcijā vairāk izmanto Amerikā. No Latvijas, P. Upīša šķirnēm varētu minēt "Pērļu zvejnieku" un arī "Kristīne Baltpurviņa", kurai arī vairāk tāda veida ziedu. Citām šķirnēm pieclapītes var būt vairāk, mazāk, bet tas viss būs atkarīgs no ģenētikas, kā daba ir to iekārtojusi, tā arī būs. Tāpat ir ceriņu šķirne "Pārsteigums", kurai ir diezgan daudz ziediņu ar trīs ziedlapiņām," skaidro S. Strautiņa.
Vai ceriņu ziedi kaitīgi veselībai?
"Visi ziedi būs kaut kādā mērā rūgti, jo tajos ir tādi ķīmiski savienojumi kā tanīni jeb miecvielas, kas dod to rūgtumiņu. Bet, ja runājam par ceriņu ziediem, tad pasaulē ceriņu ziedi ir atļauti ēšanai un tos izmanto. Arī mēs paši apēdam pieclapīti, kā "laimīti", tāpat no tiem gatavo vīnu, liek ziedus uz tortēm.
Bet ir viens liels bet, diemžēl Eiropas Savienībā no Pārtikas veterinārā dienesta skatījuma (PVD) drīkst lietot pārtikai tikai tos ziedus un dažādas auga daļas, kuras ir ierakstītas "Jauno pārtikas produktu katalogā", un tur ceriņu ziedu nav. Katalogs tika izveidots 1997. gadā ar mērķi, lai Eiropas Savienība tiktu patērēti tikai zināmas izejvielas, dažādi augi, augu daļas – saknes, lapas, ziedi. Kas līdz 1997. gadam Eiropas valstīs tika pārdots lielos apjomos, tos iekļāva, ja netika pārdoti, bet izmantoti mājas vajadzībām, tad tie augi netika ierakstīti šajā katalogā, līdz ar to ceriņu ziedu tur nav. Līdz ar to oficiāli ceriņu ziedus ielikt pārtikas produktos nedrīkstam," skaidro Dārzkopības institūta vadošā pētniece, Pārstrādes un bioķīmijas nodaļas vadītāja Dalija Segliņa.
"Mēs institūtā daudzus gadus atpakaļ esam taisījuši analīzes par nonilfenolu savienojumiem, esam atraduši, ka ceriņu ziedos ir tanīni, miecvielas, gan arī daži citi no savienojumiem, un tas nebūt nav nekas kaitīgs. Jautājums ir, cik daudz to tur ir un otrs, cik daudz mums ceriņu ziedu būtu jāapēd, lai paliktu slikti? Katrā gadījumā tas nav iespējams. Mēs nespējam apēst tik milzīgu daudzumu ceriņu ziedu, lai būtu kāds kaitējums cilvēku veselībai."
Fakti par ceriņiem:
- Latvijā ceriņi ir apmēram 200 gadus. Ceriņiem mūsu klimats ir piemērots, tāpēc tie ir ļoti ātri un veiksmīgi iedzīvojušies un liekas, ka tie ir mūsu vietējie augi.
- Arī pēc smaržas intensitātes ceriņu šķirnes atšķiras. Visizteiktākā smarža ir tieši pašiem vienkāršākajiem un parastākiem sugas pārstāvjiem. Citas šķirnes ir ļoti piesātinātas varbūt pat mazliet uzmācīgas un citas ir ļoti gaistošas un maigas. "Tas viss rada to atmosfēru un tāpēc cilvēks jūtas laimīgs," ir pārliecināta S. Strautiņa.
- Dobeles Dārzkopības institūta ceriņu dārzs 4,5 hektāru platībā ir viens no lielākajiem Eiropā, un tik liels ceriņu blīvums vienuviet rada ļoti intensīvu smaržu visapkārt.
- Dobeles ceriņu dārzā ir 270 dažādības. Šogad trīs šķirnēm tika iedoti vārdi – "Emīlija", dzejnieka A. Čaka mātes vārdā, rakstniekam, gleznotājam – Jānim Jaunsudrabiņam un par godu Saeimas 100 gadu jubilejai mums ir arī šķirne "Brīve" baltā krāsā. "Ne gluži katru gadu šķirnei tiek dots vārds, bet tagad pēdējos gados ir daudz, kad šķirne sagaida savu nosaukumu, kad pienācis īstais laiks. No numuriņā pāriet uz vārdu. Skaista vārda došana," stāsta S. Strautiņa.
"Šogad mēs varam cerēt uz ilgu ziedēšanu. Mums būs ilgs ceriņu laiks, ja laik apstākļi pieturēsies un būs tik pat vēss, kā pēdējās nedēļas. Ir jau arī vēlās ceriņu šķirnes, kas sāk ziedēt divas nedēļas vēlāk. Tie vēl ir ciešos pumpuros. Ja nebūs kādi pārsteigumi un nebūs 30 grādi katru dienu, tad varam cerēt, ka līdz Jāņiem mums būs ceriņu ziedi. Ir jau bijuši gadi, kad pēdējie ceriņi līdz pat Jāņiem zied. Šogad agrie ļoti skaisti zied, parasti jau agrie tik ātri nozied, ka nemaz nepamana, cik tie ir skaisti, bet šogad var arī visas agrās šķirnes apskatīt," stāsta S. Strautiņa.
Ticējumi par ceriņiem
- Laimīšu meklēšana ceriņu ziedos nav latviešu izgudrojums, taču pie mums šī tradīcija ieņem stabilu vietu. Cik paaudzes ir, tik meklē un atrod arī.
- Piemēram, zviedru rakstnieka Pēra Lāgerkvista grāmatā "Mariamne", vienā no trim stāstiem "Patiesībā viesis" bija tieši aprakstīts, kā zviedru bērni pie ceriņu krūma meklēja pieclapīšus.
- Latviešu ticējums vēsta: "Ceriņu ziedos mēdz meklēt laimi un nelaimi. Ja atrod ziedu, kuram ir vairāk par 4 ziedlapiņām, tad tā ir laime, bet ja mazāk par 4, tad nelaime."
/P. Š., Rauna. K. Corbiks, Valgunde./
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
