Baiba Sipeniece‑Gavare: Tas ir tik dabiski, ka sievietei nepatīk, ja saimnieko viņas virtuvē
Septembrī Tv3 ekrānos būs redzams jauns kulinārijas šovs Cepiens. Vairākām Latvijas slavenībām viņu talanta cienītāji speciāli gatavos dažādus ēdienus. Šova dalībnieki "saimniekos" sava elka virtuvē, gatavojot tieši viņam. Raidījuma beigās galvenais varonis nobaudīs pagatavotos ēdienus un novērtēs, kam viņš piešķir uzvarētāja balvu. Skaties.lv/Sievietei aicināja uz nelielu "pirmsraidījuma" interviju vienu no šova Cepiens zvaigznēm – televīzijas un radio raidījumu vadītāju Baibu Sipenieci-Gavari.
Tikai galvenās līnijās. Vai esmu veģetāriete u.tml. Es domāju, tas arī ir šī šova galvenais "āķis" – parādīt, vai šova dalībnieki, kuri ir izvēlējušies kādu sev interesantu cilvēku, kuram gatavot, viņu labi pazīst. Gan es, gan citi, kuri baudīs sev gatavotos ēdienus, ir snieguši pietiekami daudz interviju, ļoti daudz informācijas var atrast internetā. Tāpēc, ja fans seko kāda aktivitātēm, viņam būtu jāzina, kas viņam garšo, kas patīk, kas nepatīk… Starp citu, viens puisis, kurš gatavoja, tā arī bija uzzinājis, ka man ļoti garšo baklažāni.
Kāda ir sajūta, kad nepazīstami cilvēki saimnieko tavā virtuvē?
Nav laba. Uzreiz pasaku.
Tas, manuprāt, ir tik dabiski, ka sievietei nepatīk, ja saimnieko viņas virtuvē.
Manā situācijā ir tā: mans darbs ir publisks. Man ir jārēķinās, ka – tiklīdz es izeju no mājām, mani atpazīst. Tāpēc – kā jebkuram cilvēkam, arī man ir jābūt vietai, kur es varu būt tāda, kāda esmu, man nav sevi nepārtraukti jākontrolē. Es varu justies labi, brīvi, ērti utt. Man šāda vieta ir virtuve. Es pat reizēm savus ģimenes locekļus izraidu ārā no virtuves (smejas). Mēdz būt tādas situācijas un noskaņa…Un, ja vēl kāds no malas ienāk manā virtuvē un kaut ko dara, tas patiešām var saniknot. Ir bijuši gadījumi, kad esmu skaidri likusi manīt, ka – nē… Un, kad man piedāvāja piedalīties šajā projektā, es biju "uz pauzes". Ņemot vērā to, ka producentu apvienībā, kas veido šo raidījumu, strādā man labi pazīstami cilvēki, esam ar viņiem ļoti daudz laika pavadījuši kopā, un es zinu, ka viņi man "pāri nedarīs"… Arī viņi zina manu un manas ģimenes nostāju, tādēļ es ar mokām, bet tomēr ielaidu viņus savā virtuvē. Bet, kad es atgriezos un speciāli man gatavotos ēdienus ēdu, es nomierinājos (smejas). Es visu šo gatavošanas procesu neredzēju, atgriezos tikai tad, kad viss bija gatavs.
Ja tev būtu jāizvēlas, kurai slavenībai tu labprāt gatavotu cienastu?
Es neesmu no tiem, kas kādu ļoti pielūdz, jo es saprotu to mehānismu, kā cilvēks kļūst atpazīstams un populārs.
Cilvēkam, kam es vēlētos gatavot, ir jābūt tādam, lai viņš man būtu svarīgs arī bez TV ekrāna un bez citiem ārišķīgiem elementiem.
Domājot Latvijas mērogā, es jau vairākkārtīgi esmu teikusi, ka man ļoti simpatizē Ēriks Hānbergs. Viņš man it visā ir piemērs – kā savos gados viņš izskatās, kā domā, viņa attieksme pret dzīvi. Viņš ir saglabājis gaišo, pozitīvo skatienu uz dzīvi par spīti visam, kas bijis jāpiedzīvo. Man vispār patīk gudri cilvēki. Viņi var nebūt ne TV personības, ne citādi plaši atpazīstami.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Cilvēks, kam es labprāt gatavotu, varētu būt krievu mūziķis Andrejs Makarevičs. Ļoti cienu viņa drosmi! Visā plašajā Krievijā uzdrošināties iestāties pretī visam tam, kas tur notiek… Tā ir nenormāla drosme. Ja "jāceļo"vēl tālāk, tad – Opra Vinfrija. Es gribētu "paostīt" to gaisotni, kas slēpjas aiz viņas radītās milzu spozmes. Un, ja vispār fantazējam – ar ko es no dzīvajiem vai mirušajiem vēlētos tikties pie viena galda, tad tas būtu Leonardo da Vinči. Nezinu, vai viņš ēstu manus gatavotos ēdienus, bet es ļoti gribētu ar viņu parunāt (smejas). Tas būtu nenormāli interesanti, – aprunāties ar cilvēku, kurš ir izdomājis tik daudzas lietas, ko mēs lietojam vēl šodien.
Es domāju, ka nav svarīgi, ko gatavot. Galvenais, ar ko kopā to visu ēd. Var taču garšīgi pagatavot kartupeļus ar siļķi un sirsnīgā gaisotnē tos apēst. Man ir sprūdis kaklā kumoss ārkārtīgi smalkos restorānos, kuros esmu bijusi pie viena galda ar ārkārtīgi nepievilcīgiem cilvēkiem.
Ēdienam ir otršķirīga nozīme. Svarīgākais – ar ko kopā es to ēdu.
Ar mīļu un patīkamu cilvēku kopā viss labi garšo…
Vai bija viegli izvēlēties, kam piešķirt balvu?
Diemžēl man bija jāizvēlas, kurš ir it kā uzvarējis no visiem gatavotājiem. Lai arī uz šo momentu, kurš uzvar, nebija likts galvenais akcents, man tomēr bija jānosauc viens vārds un jāiedod galvenā balva – keramiķes Airas Lesiņas darinātais skaistais šķīvis. Bet pārējiem es iedevu savas balvas – savus gatavotos ievārījumus un ābolu sulas. Manu roku darbu. Ceru, ka šīs balvas dalībniekiem bija ne mazāk nozīmīgas (smejas). Bet dot vietas par ēdiena gatavošanu, man tomēr škiet, ka ir mazliet ķecerīgi.
