Ēdam ziedus! Jā, tu nepārlasījies!

Tradīcijas

Tradīcija uzturā izmantot ziedus ir tikpat veca kā pasaule. Jau senie romieši ēda rozes, vijolītes un citus ziedus. Ķīnieši baltās lillijas vārīja pienā, pēc tam pievienoja sāli, piparus un baudīja šo delikatesi. No peoniju ziedlapiņām ķīniešu kulināri jau sen gatavo dzērienus.

7. gadsimtā japāņi izdomāja rituālu — pasniedza viens otram tasīti sakē, izrotātu ar kri­zantēmas ziedlapiņām. Tā viņi centās novērst no cilvēka nelaimes un nodrošināt ilggadību. Bija arī paradums dzert krizantēmas ziedu, lapu un stublāju uzlējumu ar rīsu novārījumu. Vēl tagad Japānā katru rudeni krizantēmu ziedēšanas laikā ar ēdamo šķirņu ziediem rotā ēdienus — pēc garšas tās atgādina spinātus un ir rūgtenas, tāpēc to ziedlapiņas iecukuro.

Tulpju ziedlapiņas apcep mīklā. Tās pievieno arī salātiem ar gaļas un zivju produktiem. Interesanta ideja galvā ienāca vienam no Vankūveras restorānu šefpavāriem. Pavasarī res­torāns piedāvā speciālu tulpju ēdienkarti: sparģeļi, kazas siers un tulpju ziedlapiņas, apceptas mīklā. Vai arī zivis ar siltiem tulpju salātiem un tulpju ziedlapiņu mērci. Saldajā — citronu pīrāgs ar saldu tulpju ziedlapiņu krēmu.

Arī pelargoniju ziedus var pievienot tējām, putukrējumam vai sīrupiem. Tos var iesaldēt ledus kubiņos kokteiļiem. Kulinārijā izmanto lapas, ziedus un cukurotus pumpurus.

Ķirbju un kabaču ziedi ir izplatītākie ēdamie ziedi. Visbiežāk tos izmanto salātos. Mēdz būt divu veidu ziedi — tukšie jeb vīrišķie un sievišķie ziedi, kuros aizmetas auglis. Uzturā var izmantot abu veidu ziedus. Tos var pildīt ar dažādiem gaļas vai dārzeņu pildījumiem un pēc tam cept cepeškrāsnī.

Foto:

Fenheļa ziedi labi iederas kartupeļu salātos — tiem ir anīsa aromāts un piegarša.

Gurķu mētra ir klasiska garšviela. Pievienota salātiem, tā dod svaiguma sajūtu. Ar ziediem var rotāt saldumus un boles. Ziediem ir patīkami zila nokrāsa un gurķu garša.

Fuksijas ziedi ir saldi, tos izmanto bolēs un dzērienos. No tiem gatavo arī marmelā­di.

Malva — austrumu garšviela. Persijā ir populāra tēja no malvas ziediem.

Kliņģerīšu ziediem piemīt pikants, nedaudz rūgtens aromāts. Vislabāk tie sader ar jūras produktiem. Efektīvi izskatās sviesta maisījumos, ar tiem var rotāt rīsus, makaronus.

Mārpuķītēm piemīt viegla riekstu piegarša. Tās der salātos un ar saldumiem. Labi iz­ska­tās uz sviestmaizēm, ar tām var pārkaisīt salātus. No ziediem var pagatavot "viltotos kaperus", iemērcot tos vīnā un etiķī.

Lavandai piemīt spēcīga, silta garša, kas atgādina kamparu. Izmanto tējām, cepumu un putotu krēmu rotāšanai.

Rozmarīna ziedi labi sader ar krēmiem un zāļu tējām.

Košie kreses ziedi lieliski papildinās dažādus ēdienus, sviestmaizes. Ziedpumpurus marinē un izmanto kā pikantu piedevu salātiem, mērcēm vai dārgo kaperu vietā. Tām pie­mīt pikanta garša.

Citrusaugļu ziedus pievieno tējām, de­sertiem, saldējumiem.

Šos ziedus arī drīkst lietot uzturā

Roze — klasisks ēdams zieds saldumu rotāšanai, izmanto liķieru, marmelādes, žele­jas, dzērienu gatavošanā. Var pagatavot rožu dzērienu — savāra 10 g rožu ziedlapiņu. Iz­manto menstruālā cikla traucējumu ārstē­šanai, pie sliktas dūšas, vemšanas, sāpēm vēderā. Rožu ūdeni lieto eksotiskos džemos, kurus pasniedz kopā ar stipru kafiju vai arī vienkārši izšķīdina aukstā ūdenī. Tumšās rožu šķirnes ir aromātiskākas par gaišajām.

Sīpolu un ķiploku ziedi ir ļoti aromātiski. Tos lieto salātos, gaļas ēdienos, zupās.

Bazilika ziedus izmanto salātos, maka­ro­nu ēdienos, pi­cās, maizītēs.

Sarkanajiem monardas ziediem ir patī­kams piparmētru aromāts.

Āboliņa ziediem ir lakricas piegaršu.

Jaunie pieneņu ziedi ir maigi pēc garšas, un tos var izmantot salātu rotāšanai. Pilnīgi atplaukuši tie kļūst nedaudz rūgteni. No tiem gatavo arī vīnu un sīrupu.

Diļļu ziedu garša ir izteiktāka nekā la­pām. Pievieno gaļas, zivju, biezpiena ēdie­niem, marinādēm, mērcēm, gatavo aromati­zē­tu etiķi.

Ar gladiolu ziedlapām dekorē salātus.

Balzamīņu ziedlapiņām praktiski nav aro­māta, tās var izmantot iecukurošanai un pēc tam — dekorēšanai.

Jasmīna aromātiskos ziedus izmanto pie tējām un saldo ēdienu dekorēšanai.

Meža vijolītēm ir aromātiski un garšīgi ziedi ar smalku piparmētras aromātu, tos izmanto salātos, augļu desertos un dzērienos.

Citronverbēnu baltie ziedi atgādina citronu aromātu, tos izmanto pie saldumiem un tējām.

Foto:

Saulespuķēm ēdami gan pumpuri, gan ziedlapiņas. Pēc garšas atgādina artišoku.

Rudzupuķu zilās ziedlapiņas liek mērcēs, zupās. Tās var iecukurot vai iesaldēt ledus kubiņos kokteiļiem.

Samteņu ziedi ir rūgteni un dekoratī­vi.

Pelašķu rūgtenos ziedus izmanto tējai, salātiem un zivju ēdienu papildināšanai.

Lauvmutīšu ziedus galvenokārt izmanto ēdienu dekorēšanai.

Kamolbegoniju ziedi ir skābeni un at­spirdzinoši, tie labi papildina gan saldus, gan sāļus ēdienus.

Dienziedes ziedus liek uz sviestmaizēm, salātiem, tos var cept, sautēt, pildīt ar da­žā­dām piedevām. Vislabāk garšo citron­dzel­tenās dienziedes.

Maigos un smaržīgos ābeļziedus var izmantot augļu salātos vai iecukurot.

Smalkos atrainīšu ziedus izmanto zupu, sa­lātu, desertu dekorēšani. Tiem ir saldena garša, tāpēc tos izmanto augļu salātos.

Kad tos vākt?

Ziedus vislabāk vākt tikko atplaukušus, kad tajos ir visvairāk ēterisko eļļu un citu vērtīgu, bioloģiski aktīvu vielu. Vēlams to darīt rīta pusē, kad rasa nožuvusi.

Uzturā nedrīkst vākt ziedus, kas ir ap­strā­dāti ar jebkādām ķimikālijām — augšanas stimulatoriem, garuma ierobežotājiem, pes­ticīdiem vai mēslošanas līdzekļiem (īpaši siltumnīcā dekoratīvie augi diez vai tiek au­dzēti vispār bez tiem), aug ceļmalā, ir netīri vai kaitēkļu bojāti, ir nepazīstami.

Jāuzmanās ar augiem, kas var izraisīt alerģiju, tāpēc visi ziedi ēdienam pievienojami tikai kā dekors, neparasti grezna piedeva, nevis pamata produkts. Un atcerieties, ka pat gadījumā, ja ziedi ir ēdami, kādam to garša var nepatikt. Ziedus var likt pie sa­lātiem. Pamata garša nedrīkst būt pārāk spē­cīga — lai būtu jūtamas ziedu garšas un smar­žas smalkās nianses.

Sīkus ziediņus, piemēram, ceriņu, vijolīšu, jasmīnu, augļu koku vai garšaugu, kā arī atsevišķas lielāku ziedu ziedlapiņas var iecu­kurot. To dara tā: saputo olas baltumu stin­grās putās, pievieno dažas lāsītes degvīna. Saliek tīrus un sausus ziediņus vai ziedlapiņas uz paplātes vai gluda sieta vienā kārtā. Ar smalku otiņu katru ziediņu rūpīgi pārklāj ar saputoto olas baltumu. Uzkaisa pūdercukuru un atstāj, lai sakalst. Cukurotos ziedus glabā cieši aizvākotā kārbā sešus mēnešus, sal­dētavā tos var glabāt apmēram gadu. Iz­man­to kūku un toršu rotāšanai.

Ziedus var arī iesaldēt ledū un glabāt sal­dētavā. Izmanto dažādu atspirdzinošu dzē­rienu, kokteiļu vai desertu rotāšanai.

Nogaršojiet šos vai citus ēdamos ziedus un, ja iepatīkas, izveidojiet savā dārzā īpašu ēdamo puķu dobi. Droši varat ēst tos ziedus, kas ir pašu izaudzēti bez ķimikālijām un pārbagāta mēslojuma. Un vēl: ja neesat pār­liecināti, vai šķīvī ieliktais zieds tiešām ir ēdams, labāk atstājiet to neēstu.