Derīguma termiņš beidzies. Vai pārtikas produktus joprojām drīkst ēst?

Pārtikas produktu marķējumi dažādās valstīs un dažādiem ražotājiem var ievērojami atšķirties. Tieši tas bieži rada neskaidrības patērētājiem, kuri nereti uzskata, ka produkts pēc norādītā datuma vairs nav ēdams.

Rutgersa Universitātes pārtikas drošības eksperts Donalds Šafners "Associated Press" (AP) skaidro, ka uz iepakojuma norādītie datumi parasti garantē noteiktu produkta kvalitātes līmeni. "Šie datumi garantē kvalitāti līdz konkrētam brīdim. Tie nav paredzēti, lai noteiktu produkta drošību," viņš norādīja.

Līdzīgu viedokli pauž arī pārtikas tehnoloģe Reičela Zemsera, kura konsultē pārtikas ražotājus jaunu produktu izstrādē. "Tie balstās uz ražotāja vērtējumu par to, kad produkts būs vislabākās garšas un augstākās kvalitātes stadijā," viņa skaidro.

Kuri produkti saglabājas ilgāk?

Eksperti norāda, ka īpaši ilgi uzglabājami ir konservi un citi hermētiski noslēgti produkti, kurus nav nepieciešams turēt ledusskapī. Pupiņas, tomātu konservi, augļu un dārzeņu konservi vai ilgstošai uzglabāšanai paredzēti augu dzērieni bieži vien ir lietojami vēl ilgi pēc uz iepakojuma norādītā datuma.

Arī sausie produkti, piemēram, cepumi, krekeri vai brokastu pārslas, parasti nebojājas ātri, jo tajos ir maz mitruma. "Cilvēki var izmantot savu spriedumu, pasmaržojot un nogaršojot produktu. Krekeri vai cepumi var kļūt sastāvējušies, taču tas nenozīmē, ka tie izraisīs saindēšanos," sacīja Zemsera.

Ar gaļu jābūt uzmanīgākiem

Vienlaikus eksperti brīdina, ka citāda situācija ir ar svaigu gaļu, mājputnu gaļu un zivīm. Šie produkti var sabojāties arī tad, ja tiek glabāti ledusskapī.

Tāpēc speciālisti iesaka šādus produktus sasaldēt vēl pirms uz iepakojuma norādītā datuma beigām, ja tos nav plānots drīzumā izlietot. "Lielākajai daļai baktēriju augšanai nepieciešams mitrums un gaiss. Sausie produkti saglabājas ilgāk, bet ar gaļu es neriskētu," uzsvēra Zemsera.

Kam pievērst uzmanību?

Eksperti iesaka nepaļauties tikai uz datumu uz iepakojuma, bet izvērtēt vairākas pazīmes. Ja produktam parādījies pelējums, nepatīkama smaka, neierasta krāsa vai citas bojāšanās pazīmes, to nevajadzētu lietot uzturā.

Šafners arī mudina cilvēkus gudrāk plānot pirkumus un neiegādāties vairāk pārtikas, nekā iespējams izlietot. "Ieviesiet mājās savu produktu aprites kārtību, iegādājieties atbilstošu pārtikas daudzumu un nepērciet daudz vairāk, nekā spēsiet apēst. Galu galā, kurš gan vēlas ēst nekvalitatīvu pārtiku?" sacīja eksperts.

AP piebilst, ka pēdējos gados vairākās valstīs notiek diskusijas par vienkāršāku un saprotamāku pārtikas marķējumu, lai mazinātu pārtikas izšķērdēšanu un palīdzētu patērētājiem labāk izprast atšķirību starp produkta kvalitāti un drošību.