Spānijā no odu pārnēsātā Rietumnīlas vīrusa miruši pieci cilvēki. Arī Latvijas odi to var pārnēsāt

Gan ceļotājiem, gan vietējiem iedzīvotājiem ir ieteikts lietot kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus, aizsegties un izvairīties no tādām vairošanās vietām kā stāvoši ūdeņi, jo īpaši no krēslas līdz rītausmai.

Šogad Eiropā par saslimšanas gadījumiem ziņots arī Austrijā, Horvātijā, Francijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Rumānijā, Serbijā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) apstiprināja, ka šie gadījumi ir iegūti uz vietas, nevis ceļojumu laikā uz tropu reģioniem.

Rietumnīlas drudzis ir vīrusu infekcija, kuras ierosinātāja – Rietumnīlas vīrusa nozīmīgākie pārnesēji ir odi, norāda Slimību profilakses un kontroles centrs. Rietumnīlas vīruss pieder Flaviviridae dzimtas Flavivirus ģints Japānas encefalīta antigēnajam kompleksam, kurā ietilpstošie atklātie vīrusi var izraisīt cilvēkiem febrīlas slimības, kas dažreiz beidzas letāli. Vīrusa saimnieks ir putni. Ir aprakstīti Tuvo Austrumu, Āfrikas un Eiropas vīrusa varianti.

Vīruss ir izolēts no 43 odu, galvenokārt Culex ģints, sugām. Eiropā nozīmīgākie pārnesēji ir C.pipiens, C. modestus (sastopami arī Latvijā) un Coquillettidia richardii. Atsevišķos gadījumos vīruss izolēts arī no citām hematofāgām posmkāju sugām. Savvaļas putni ir galvenais Rietumnīlas vīrusa rezervuārs. Vīruss izolēts no dažādām ūdens un sauszemes putnu sugām, kurām novērota ilgstoša augsta virēmija, kas ir pietiekama, lai inficētu odus. Eirāzijas mērenajās joslās vīruss tiek ienests ar gājputniem to pavasara migrācijas laikā. Putniem iespējama vai nu ilgstoša vīrusu persistence bez simptomiem vai arī encefalīts, kas izraisa to bojāeju.

Cilvēku inficē odi, sūcot asinis. Infekcija neizplatās no cilvēka uz cilvēku. Vairumā gadījumu Rietumnīlas vīruss izraisa saslimšanu ar vieglu akūtu drudzi. Retos gadījumos attīstās encefalīta simptomātika.

Simptomi

Rietumnīlas drudzis parasti ir gripai līdzīga slimība. Tas sākas strauji (inkubācijas periods 3 – 6 dienas) ar mērenu vai stipru drudzi, kas ilgst 3-5 dienas (retos gadījumos ar divfāzu gaitu). Slimību pavada galvassāpes (bieži frontālas), kakla sāpes, sāpes mugurā, mialģija, artralģija, nogurums, konjunktivīts, izsitumi (aptuveni pusē gadījumu izplatoties no ķermeņa uz ekstremitātēm un galvu), anoreksija, nelabums, sāpes vēderā, diareja un respiratorie simptomi. Reizēm (<15% gadījumos) iespējams akūts aseptisks meningīts vai encefalīts (ar kakla stīvumu, vemšanu, apziņas traucējumiem, miegainību, ekstremitāšu tremoru, izmainītiem refleksiem, krampjiem, parēzēm un komu), mielīts, hepatīts, pankreatīts un miokardīts.

Atveseļošanās ir pilnīga (pieaugušajiem, salīdzinot ar bērniem, tā nav tik strauja un to bieži pavada ilgstošas mialģijas un vājums). Vairums letālu gadījumu bijuši pacientu vidū, kuri vecāki par 50 gadiem. Slimības diagnostikai var izmantot seroloģiskos izmeklējumus – IgM līmeņa noteikšanu serumā.