Šī ikdienas ieraduma izlaišana varētu trīskāršot aizkuņģa dziedzera vēža risku
Slikta mutes dobuma higiēna jau sen ir saistīta ar vairākām slimībām, taču zinātnieki tagad labāk izprot kāpēc. Pētījums liecina, ka nepietiekama zobu tīrīšana var trīskāršot aizkuņģa dziedzera vēža attīstības risku.
Jau sen ir zināms, ka kaitīgu baktēriju un sēnīšu klātbūtne mutē padara cilvēkus neaizsargātākus pret tādām slimībām kā vēzis nekā tos, kuriem ir veselīgāka mute – tagad jaunā pētījumā ir precizēts, kuras baktērijas un sēnītes izraisa riska pieaugumu.
Ņujorkas Universitātes Medicīnas skolas zinātnieki atklāja, ka kaitīgi mikroorganismi, kuru izcelsme ir mutē, var nonākt aizkuņģa dziedzerī ar siekalām, palielinot aizkuņģa dziedzera vēža risku, raksta "The Independent".
"Ir skaidrāk nekā jebkad agrāk, ka zobu tīrīšana ar zobu birsti un diegu var ne tikai palīdzēt novērst periodonta slimības, bet arī pasargāt no vēža," žurnālā "JAMA Oncology" rakstīja līdzautors un iedzīvotāju veselības eksperts Dr. Ričards Heiss.
Pētījumā tika pārbaudīti 122 000 cilvēku, un tika identificēti trīs dažādi mutes dobuma periodonta patogēni, 20 papildu baktērijas un četras sēnītes. Astoņu gadu laikā pētījumā tika novērtēts, kuras baktērijas un sēnītes izraisīja vienas no nāvējošākajām vēža formām incidenču pieaugumu.
Pētnieki izmantoja datus no diviem pētījumiem, kuros aptuveni astoņus gadus tika novēroti dalībnieki Amerikā. Šie pētījumi bija Amerikas Vēža biedrības Vēža profilakses pētījuma-II uztura kohorta un Prostatas, plaušu, kolorektālā un olnīcu vēža skrīninga pētījums.
Kandidāti pēc skalošanas ar mutes skalošanas līdzekli sniedza mutes dobuma paraugus, un tie, kuriem tika prospektīvi diagnosticēts aizkuņģa dziedzera vēzis, tika identificēti turpmākās novērošanas laikā.
No 122 000 dalībniekiem 445 attīstījās aizkuņģa dziedzera vēzis, un viņi tika salīdzināti ar 445 "kontroles grupas" dalībniekiem, kuriem nebija vēža. No 890 dalībniekiem vidējais vecums bija 67 gadi, un 53,3 procenti bija vīrieši, bet pārējās – sievietes.
"Mutes dobuma bakteriālie periodonta patogēni — P gingivalis, E nodatum un P micra — bija saistīti ar paaugstinātu aizkuņģa dziedzera vēža risku," autori rakstīja savos secinājumos.
"Bakteriomu visaptverošā skenēšanā tika atklātas astoņas mutes dobuma baktērijas, kas saistītas ar samazinātu un 13 mutes dobuma baktērijas, kas saistītas ar paaugstinātu aizkuņģa dziedzera vēža risku."
Viena sēnīte, kas pazīstama kā Candida, tika izcelta kā īpaši saistīta ar aizkuņģa dziedzera vēzi.
Tā rezultātā autori norādīja, ka "mutes dobuma baktērijas un sēnītes bija nozīmīgi aizkuņģa dziedzera vēža attīstības riska faktori".
Atklājumi nākotnē varētu ļaut onkologiem identificēt personas, kurām ir augsts aizkuņģa dziedzera vēža attīstības risks, ļaujot veselības aprūpes sniedzējiem izstrādāt personalizētāku profilakses plānu.
Aizkuņģa dziedzera vēzim ir viens no zemākajiem izdzīvošanas rādītājiem starp visām vēža formām, galvenokārt tāpēc, ka tas bieži tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā ļoti neskaidru simptomu dēļ.
Šie simptomi ir dzelteni acu baltumi vai ādas dzeltēšana, niezoša āda, tumšāks urīns un gaišāka kaka, savā tīmekļa vietnē norāda NHS.
Citi simptomi ir apetītes zudums vai negaidīts svara zudums, enerģijas trūkums un nogurums, kā arī augsta temperatūra.
Gremošanas simptomi ir slikta dūša, caureja vai aizcietējums, sāpes vēdera augšdaļā un mugurā, kas var pastiprināties ēdot vai guļus stāvoklī un mazināties, noliecoties uz priekšu, kā arī gremošanas traucējumu simptomi, piemēram, vēdera uzpūšanās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
