Kinoteātrī "Splendid Palace" atzīmēs kinorežisora Bertoluči grāmatas "Mana brīnišķīgā apsēstība" izdošanu

Pēc režisoru Federiko Fellīni grāmatas "Veidot filmu" un Pjēra Paolo Pazolīni romāna "Ielas zēni" tulkojumiem, kas tapuši "Aminori" paspārnē, izdevniecība turpina rakstošo kinorežisoru literāro darbu tulkojumu sēriju. Līvas Trekteres tulkojumā klajā nācis Bertoluči eseju un rakstu krājums "Mana brīnišķīgā apsēstība".

Parmā dzimušā Bertoluči māte Nineta bija skolotāja, bet tēvs Atīlio – dzejnieks, kinokritiķis un pazīstams vēsturnieks. Pusaudža vecumā Bertoluči vēlējies kļūt par dzejnieku: poēziju viņš uzskatījis par augstāko mākslas formu. Paralēli modernās literatūras studijām Romā Bertoluči nonācis kino uzņemšanas laukumā, kļūstot par režisora un literāta Pjēra Paolo Pazolīni asistentu.

21 gada vecumā Bertoluči debitēja kino ar 1962. gada filmu "Kaulainā kūma". Turpmākajos gados viņš uzņēmis tādus kinodarbus kā 1964. gada "Pirms revolūcijas", pēc Alberto Morāvias romāna 1970. gadā tapušo filmu "Konformists" ar Žanu Luiju Trentiņānu, vēlākos gados īstenojis vērienīgus Holivudas projektus – ar deviņiem "Oskariem" apbalvoto "Pēdējo imperatoru", "Mazo Budu" un Kannu kinofestivālā godalgoto "Skaistuma nolaupīšanu".

Grāmatas latviešu izdevuma ievadā lasāma kinorežisora Dāvja Sīmaņa intervija ar Bertoluči, kas tapusi Romā 2018. gadā, neilgi pirms klasiķa nāves.

Savukārt "Splendid Palace" Velvju zālē 16. oktobrī plkst.17 gaidāma franču filozofa Žila Delēza divdaļīgā darba "Kino" pirmās daļas prezentācija.

Delēzs ir viens no būtiskākajiem kino domātājiem, teorētiķiem un semiotiķiem, kura idejas par kustībtēlu un laiktēlu ietekmējušas vairākas kino veidotāju, pētnieku un filozofu paaudzes. Delēzs dzimis Parīzē, studējis filozofiju Sorbonnas Universitātē, kur arī strādājis par pasniedzēju, ir vairāku grāmatu autors.

Vēlīnā posma pazīstamākie darbi tapuši kopā ar domubiedru filozofu Feliksu Gvatarī, abi kopā strādājuši pie grāmatām "Antioidips" un "Tūkstoš plato". Šajos darbos autori vēršas pret Rietumu metafizikas tradīciju, hierarhisko domāšanu un iepazīstina ar šizoanalīzes teoriju: viņu ieskatā tas, kā idejas tiek būvētas, ietekmē lietu faktisko norisi un sabiedrības dzīvi.

Diloģijas "Kino" izdevums Daces Līdumnieces tulkojumā, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, ir nozīmīgs notikums kino teorētiskās domas attīstībā Latvijā, jo īpaši tādēļ, ka profesionālā kino literatūra latviešu valodā ir mazskaitlīga. 1983. un 1985.gadā publicētajā divdaļīgajā darbā "Kino" Delēzs saista filozofijas un kino jēdzienus un franču izdevuma priekšvārdā paskaidro, ka viņa pētījums nav vis kino vēsture, bet gan taksonomija – mēģinājums klasificēt attēlus un zīmes.