Valentīno Diksons cietumā pavadīja 27 gadus, beigu beigās viņam izdevās pierādīt savu nevainību

"Kas notika ar Valentīno Diksonu?" parāda rupju tiesas kļūdu, policijas vienaldzību, rasu aizspriedumus un to, kā Diksons nezaudēja cerību un spēja pierādīt savu taisnību un iegūt iespēju – dzīvot apzinīga, cienījama pilsoņa dzīvi.

Valentīno piedzima 1969. gada 20. oktobrī Bufalo un jau no bērnības aizrāvās ar gleznošanu. Pēc vidusskolas viņš apmeklēja Bufalo vizuālās mākslas un skatuves akadēmiju, bet nepabeidza mācības aresta, tiesas un sprieduma dēļ.

Noziegumu, kas notika 1991. gada 10. augustā redzēja simtiem cilvēku, bet pat tik daudzi acu pāri nespēja panākt godīgu spriedumu.

Publiskā vietā sākās kautiņš, 17 gadus vecais Toriano Džeksons un 20 gadus vecais Ārons Džeksons izrēķinājās ar 19 gadus veco Mario Jarmonu, kad kāds no pūļa iekliedzās, ka redzams ierocis. Cilvēki panikā metās bēgt, izskanēja vairāk nekā divdesmit šāvieni, kā rezultātā Toriano tika nošauts, bet Ārons un Mario tika ievainoti.

Policija notikuma vietā atrada 32 kalibra un 22 kalibra ieročus. Likumsargi saņēma anonīmu ziņu, ka apšaude bijusi kulminācija strīdā par meiteni – Heteri Smitu, kura bija tikusies ar vienu no brāļiem un arī ar Mario.

Lieciniekiem, kuri bija redzējuši šāvēju, bija jāidentificē uzbrucējs, izvēloties vienu no rindā stāvošiem jauniešiem. Vairāki liecinieki norādīja uz Valentīno. Valentīno brālis un vēl kāds liecinieks norādīja, ka vainīgais ir 19 gadus vecais Lamars Skots, kurš šāva uz brāļiem, lai aizsargātu savu draugu Mario.

Lamars pat atzinās policijā nodarītajā un vēlējās savus vārdus apstiprināt ar poligrāfa palīdzību, viņam šādu iespēja nesniedza un noraidīja viņa atzīšanos slepkavībā. Policiju nepārliecināja arī tas, ka Hetere, kuras dēļ izcēlās kautiņš, paziņoja, ka apsūdzēto nekad dzīvē nav redzējusi.

Neskatoties uz šaubām 1992. gada jūnijā notika tiesa, kurā Valentīno tika atzīts par vainīgu slepkavībā un slepkavību mēģinājumā – jauno vīrieti notiesāja uz 38 gadiem cietumā.

Vairākas reizes jurists centās panākt jaunu lietas izskatīšanu, līdz 2000. gadam lūgumi netika pat reģistrēti. 2004. gadā lūgums tika noraidīts, kaut gan ģimenei izdevās savākt 800 parakstus, kurā lūgta jauna tiesa. 2005. gadā tika iesniegts federālais lūgums apsūdzības izskatīšanā, pieaicinot vēl lieciniekus, tika pievienots arī poligrāfa atzinums, ka Lamars ir šāvējs un Valentīno brālis nemelo, sakot, ka redzējis šāvēju, lūgums 2009. gadā tika noraidīts.

2017. gadā tika uzrakstīta vēstule gubernatoram ar aicinājumu apžēlot, netika pat saņemta atbilde. 2018. gada maijā tika lūgta jauna lietas izskatīšana un beidzot Ērijas apgabala prokurors Džons Flins piekrita, ka sodāmības integritātes nodaļa izskatīs lietu. Iespējams, to ietekmēja fakts, ka 2018. gadā tika uzņemtas divas dokumentālās filmas par Valentīno.

Noklausoties 30 personu liecības, Džons Flins piekrita, ka sodāmībai nav pamata un tā ir jāatceļ. Diksons nebija šāvis, bet bija ieradies kautiņa vietā ar ieroci. Valentīno sodāmība par otrās pakāpes slepkavību, slepkavības mēģinājumu un uzbrukumu tika atcelta.

2018. gadā, pēc ieslodzījumā pavadītiem 27 gadiem, Valentīno tika atbrīvots no ieslodzījuma. Atbrīvošanas brīdī vīrietim bija 48 gadi.

2019. gada decembrī Diksons iesniedza prasību ASV Ņujorkas Rietumu apgabala apgabaltiesā pret Bufalo pilsētu un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām. 2020. gada septembrī viņš vērsās Ņujorkas tiesā ar prasību par kompensāciju, kas 2021. gadā tika noraidīta.

Cietumā Valentīno nelika pie malas zīmuli un attīstīja savu mākslinieka talantu, arī uz brīvām kājām viņš turpina radīt mākslu un pārdot to izsolēs. Diksona darbus iegādājušās daudz slavenības, piemēram – Mišela Obama.

Viņš ir bijis nominēts trijām "Emmy" balvām un ir izdevis autobiogrāfiju "The Soul of An Unfreed Man", Valentīno ir saņēmis arī īpašo miera medaļu no Vatikāna.

Skaties šo un citus šovus un seriālus Go3 televīzijā!