Zilbalodis Zviedrijas laikrakstam par "Straumes" panākumiem un kaķi, kas iekaro Holivudu
Viņa foršais melnais kaķis izaicinājis lielos Holivudas milžus un kino kartē iezīmējis Latviju. Pat viņa "Instagram" konts ir nosaukts par sezonas "mājīgāko", Zviedrijas lielākajā rīta laikrakstā "Dagens Nyheter" raksta Helēna Lindblada, kurai režisors Gints Zilbalodis atbildēja "zoom" intervijā no Londonas viesnīcas numuriņa.
Zviedrijas laikraksts raksta, ka Rīga ir slavena ar savu "Kaķu māju" vecpilsētā, bet tagad vēsturiskajiem kaķiem ir liela konkurence no galvenās lomas atveidotāja filmā "Straume" – pelēcīgi melnā kaķa ar īsu kažoku, ziņkārīgām zeltaini dzeltenām acīm un lielām ausīm.
Pirms "Oskara" pasniegšanas filma "Straume" ir visur, kaķis ir pat uz Rīgas burtiem. Filmai ir divas iespējas uzvarēt "Oskara" ceremonijā – ne tikai kā labākajai animācijas filmai, bet arī prestižajā labākās starptautiskās filmas kategorijā, atgādina Zviedrijas laikraksts.
Kā "Straume" saņēma "Oskara" divas nominācijas:
"Protams, "Straume" ir personisks stāsts. Man vajadzēja iemācīties strādāt kopā ar citiem cilvēkiem, ar komandu, virzīties uz priekšu. Tā nav autobiogrāfiska, bet, protams, filma atspoguļo mani vai, iespējams, drīzāk to, kas es biju, kad sākām strādāt pie tās pirms pieciem gadiem. Izaicinājums man bija formulēt savas idejas un pārliecināt citus gan par tēliem, gan mūziku," intervijā laikrakstam stāsta Zilbalodis.
Uz jautājumu, kad viņš saprata, ka "Straume" būs tik populāra pasaulē, režisors atbildēja: "Tas laikam bija pirmizrādes seansa laikā Kannās pagājušā gada pavasarī. Tas bija tik neticami emocionāli. Tur pulcējās daudzi, kas bija strādājuši pie filmas. Tā bija pirmā reize, kad mēs to redzējām arī ar auditoriju, un bija neticami dzirdēt viņu reakcijas. Man arī bija īpaši satikt citus režisorus un dalīties pieredzē."
Zilbalodis savu nākotni redz digitālajā 3D animācijā. Paņēmiens, kas ļauj padziļināti pārvietot kameru un arī sekot līdzi varoņiem it kā tiešraidē. Cita starpā viņš ir izmantojis bezmaksas programmu "Blender" un kopā ar komandu radījis galvu reibinošas ainavas, kas skatītājiem aizrauj elpu, ne tikai runājot par daudzajām iespaidīgajām ūdens ainām.
"Manas pirmās filmas bija roku darbs, bet man tas īsti nepadodas. Man padodas gleznot, bet ne zīmēt, tāpēc šī ir tehnika, kas man padodas labāk," laikrakstam saka Zilbalodis, kurš uzaudzis mākslinieku ģimenē.
Zilbalodis intervijā arī pastāsta par to, kā izvēlējies dzīvniekus savai animācijas filmai.
"Esmu uzaudzis kopā ar kaķiem un suņiem, tāpēc tie dzīvnieki man ir ļoti mīļi. Labradors manā "Instagram" kontā ir manu vecāku. Ir pārāk grūti turēt mājdzīvniekus, kad tu ceļo tikpat daudz kā es.
Vēlējos atrast dzīvniekus ar atšķirīgu izskatu un raksturu, lai tos būtu viegli atpazīt. Tie, kurus izvēlējos, nāk no visas pasaules. Kapibaras, kas ir pasaulē lielākais grauzējs, dzimtene ir Dienvidamerika. Sekretārais putns Dienvidāfrikā un pēc tam mazais lemurs Madagaskarā. Bet galvenokārt tie tika izvēlēti tāpēc, ka attēlo stāstu par to, kā dažādiem dzīvniekiem ir jāsadzīvo uz nelielas virsmas, laivas, lai izdzīvotu.
Būtībā runa ir par indivīdu pret sabiedrību, par pieņemšanu un iztikšanu bez savas sugas vai grupas. Šajā filmā nav ne varoņu, ne ļaundaru, kas dramaturģiski to padarīja nedaudz sarežģītu, taču gribējās, lai tā vietā ķīmija starp dažādiem indivīdiem rada enerģiju un humoru," stāsta Zilbalodis.
Režisors uzskata, ka latvieši kaut kādā mērā var atpazīt sevi kaķī un dažos citos dzīvniekos.
"Viņi (latvieši – red.) ir mazliet introverti un spītīgi, kas mums, latviešiem, varētu šķist raksturīgi. Mēs, iespējams, esam nedaudz vairāk atturīgi nekā cilvēki tālāk uz dienvidiem…"
Zilbalodis arī cer, ka "Straumes" veiksmei būs pozitīva ietekme uz Latvijas filmu nozari kopumā un tagad viņš var mierīgi turpināt darbu pie topošās filmas.
"Vienīgais mīnuss šai mūžīgajai tūrei pa pasauli ir tas, ka es nevaru būt mājās un strādāt pie sava jaunā projekta. Bet es esmu sēdējis lidmašīnās un viesnīcas istabās un rakstījis. Pabeigtas ir vismaz 13 minūtes un, iespējams, esmu uzrakstījis arī četras līdz picas stundas mūzikas," stāsta Zilbalodis.
Par to vai viņam ir bijis laiks pieslīpēt savu "Oskara" runu, Zilbalodis saka: "Haha, nē. Man nav ne jausmas, kā tam sagatavoties. Vai arī jā, ir skaidrs, ka visi dažādie pasākumi un svinības, ko esmu apmeklējis, un balvas, ko esmu ieguvis, ir bijusi sava veida treniņnometne. Kad es to sāku, es ļoti baidījos uzstāties lielas auditorijas priekšā, taču ir skaidrs, ka ar katru reizi paliek vieglāk. Tātad, jā, es apsolu, ka droši vien līdz tam laikam kaut ko uzrakstīšu."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
