88 gadu vecumā mūžībā devies "Iemīlējies Šekspīrs" scenārija autors Toms Stopards

Čehoslovākijā dzimušais Stopards ASV, iespējams, vislabāk pazīstams ar savu "Oskara" balvu ieguvušo scenāriju 1998. gada filmai "Iemīlējies Šekspīrs", ko viņš uzrakstīja kopā ar Marku Normanu.

Savu piekto "Tony" balvu Stopards  ueguva 2023. gadā par savu lugu "Leopoldstadt". Savu pirmo "Tony" balvu viņš ieguva 1968. gadā par lugu "Rozenkrancs un Gildenšterns ir miruši", par savu "Hamleta" versiju.

Normans e-pastā "CNN" pastāstīja, ka ar Stopardu bija "prieks strādāt".

"Viņš saprata, ka Šekspīrs, šī ikona, bija izklaidētājs tāpat kā mēs, un šis gars vadīja mūsu scenāriju," teica Normans: "Manas domas ir ar viņa ģimeni."

Paziņojumā, kas publicēts tās tīmekļa vietnē "United Agents", teiks: "Mēs esam dziļi skumji paziņot, ka mūsu mīļais klients un draugs Toms Stopards ir mierīgi miris savās mājās Dorsetā, ģimenes lokā.

Viņš paliks atmiņā ar saviem darbiem, to spožumu un cilvēciskumu, kā arī ar savu asprātību, nekaunību, dāsnumu un dziļo mīlestību pret angļu valodu," teikts paziņojumā: "Bija gods strādāt ar Tomu un pazīt viņu."

Stopards, dzimis kā Tomass Štrauslers (Tomas Straussler) Zlīnā, tagadējās Čehijas Republikā, bija no laicīgas ebreju ģimenes, kas 1939. gadā bēga no nacistu iebrukuma valstī, vispirms uz Singapūru, pēc tam uz Austrāliju un Indiju. Daudzi Stoparda plašās ģimenes locekļi tika nogalināti holokaustā.

Dzimis kā Tomass Štrauslers (Tomas Straussler), tagadējā Čehijas Republikā, Stopards nāca no laicīgas ebreju ģimenes, kas 1939. gadā bēga no nacistu iebrukuma valstī, vispirms uz Singapūru, tad uz Austrāliju un Indiju. Daudzi no Stoparda plašās ģimenes locekļiem tika nogalināti holokaustā.

Pēc tam, kad jaunā Tomasa tēvs nomira, kad japāņi nogremdēja viņa laivu pie Singapūras krastiem, viņa māte apprecējās ar angli Kenetu Stopardu, un ģimene pārcēlās uz Apvienoto Karalisti. Tomass Štrauslers kļuva par Tomu Stopardu.

Stopards, kurš pirms panākumiem teātrī īsu laiku strādāja par žurnālistu, bija daudzpusīgs mākslinieks. Papildus daudzajām lugām viņš rakstīja radiodrāmas, satīriskas filmas, piemēram, Terija Giliama filmu "Brazīlija", kā arī grāmatu ekranizācijas, tostarp 2012. gada scenāriju filmai "Anna Kareņina" un 1987. gada ekranizāciju J. G. Ballarda romānam "Saules impērija".

Dramaturgs 2024. gadā Hantingtona teātra kompānijas publicētā esejā rakstīja, ka, lai gan viņš dzimis kā čehu ebrejs, dzīve Lielbritānijā un angļu patēvs viņu bija padarījuši par "goda angli".

"Es zināju, ka esmu bijis čehs, bet nejutos kā čehs," rakstīja Stopards: "Es jutos tik anglis, cik vien iespējams."

Vēlāk dzīvē Stopards sāka izpētīt savu personīgo vēsturi caur saviem darbiem. Viņa pēdējā luga "Leopoldstadt" izseko ebreju ģimenes dzīvi Vīnē no 1890. gadiem līdz Otrajam pasaules karam, netieši atsaucoties uz viņa ģimenes stāstu.

"Tas vienmēr ir bijis manā prātā," Stopards teica par savas ģimenes vēsturi 2022. gada intervijā: "Es to nekad neesmu izmantojis. Tas bija kā nepabeigts darbs."