Apbalvoti Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2024" ieguvēji
Latgales vēstniecībā GORS 1. marta vakarā svinīgā Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonijā godināti 10 aktīvākie, spilgtākie un nozīmīgākie notikumi, personības un aktivitātes 2024. gadā latgaliskajā kultūrā. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināta Veronika Dundure – latviešu valodas un literatūras skolotāja, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja.
Kopumā balvai šogad bija izvirzīti 127 pretendenti, no kuriem apbalvojumam žūrija nominēja 30. Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" par veikumu 2024. gadā saņēmēji alfabēta secībā:
- Amandas Anusānes un Liānas Merņakas ceļojošā izstāde "Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos".
- Broņislavas Martuževas fonds "Rakstītāja" un Broņislavas Martuževas simtgades notikumi – dziesmu grāmata "Dzimst dziesmas tautā, dzimst…" un koncertuzvedums "Topi stipra, sirds".
- Daugavpils teātra izrāde latgaliski "Kaids nūteikti atīs".
- Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja "Andrupenes lauku sēta" novadpētniece.
- Jāņa Gleizda simtgadei veltīti pasākumi – Rēzeknes novada pašvaldības konkurss "Juoņa Gleizda bolva fotografejā" un fotogrāmata "Gleizda metode".
- Jura Urtāna grāmata "Latgales pilskalni un to folklora".
- Literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programma.
- Folkloras kopas "Upīte" projekts – kolhoza laiku dziesmu atjaunošana.
- Koncertuzvedums "Folk pasija: Francis Trasuns".
- Vinilplate Seimaņs Putāns "Caur bolsim as eju" un koncertizrāde "Putāns. Toreiz un tagad."
Šogad sabiedrība ir lēmusi, ka 2024. gada simpātijas balvas – "Žyks" – saņēmējs ir raidījumu cikls "Pazudušū pādu retrospekceja – pīrūbeža." Tas ir sešu raidījumu kopums, kur skatītājs var sekot līdzi divu jauniešu pārgājienam pa Latgales pierobežu maršrutā Līdumnieki – Zilupe – Ezernieki – Indra – Piedruja, iepazīt tās cilvēkus un elpu aizraujošos dabas skatus. Idejas autori un realizētāji ir Ričards Benislavskis un Edijs Strušels, kas iepazīstina skatītājus ar kultūrvēstures faktiem, intervē vietējos iedzīvotājus un sniedz koncertus, izpildot gan Romulda Jermaka klaviermūziku, gan mūziku no Edija Strušela speciāli šim projektam radītā cikla "Pi(Rūbeža)".
Ričards un Edijs ir veidojuši šo raidījumi pašu spēkiem visā projekta garumā, sākot no vēstures faktu analīzes un maršruta izveides, turpinot ar tehnisko nodrošinājumu audio un video failu reģistrēšanai, fona mūzikas ierakstīšanu un beidzot ar video montāžu, publicēšanu un popularizēšanu sociālajos tīklos.
Kopumā Latgales vēstniecība GORS šogad bija saņēmusi 127 pretendentu pieteikumus balvas iegūšanai, no kuriemnžūrijas komisija nominācijai tradicionāli virzīja 30 pretendentus. Ar nominantu sarakstu var iepazīties te.
Žūrijas komisijā šogad darbojās iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvisti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji arī šoreiz izvirzīti: pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.
Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīja Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs un Rēzeknes Tautas teātra aktieris Jānis Pampe. Skatītājus priecēja Arnis Slobožaņins ("Dabasu Durovys") un Daugavpils latviešu un latgaliešu kultūras centra "Daugavpils Sinfonietta" stīgu kvartets, "Borowa MC", Trio ELPO (Edgars Cīrulis, Jānis Rubiks, Kalvis Sležis-Zaļkalns) un etnomūziķe Liene Skrebinska, Normunds Zušs un Agnese Rakovska, etnogrupa "Ogas" un etnogrāfiskais ansamblis "Vabaļis", ansis un Ūga (koncertuzveduma "Putāns. Toreiz un tagad" mūziķi), Rīgas Projektu koris, solists Jānis Strazdiņš un postfolkloras grupa "Rikši" (koncertuzvedums "Folk pasija. Francis Trasuns").
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
