Leģendārajam aktierim un estrādes dziedātājam Edgaram Liepiņam (1928-1995) 17. decembrī būtu svinama 95 gadu jubileja. "Edgars pats teica, ka viņš dzīvošot divus simtus gadu. Un viņš nemeloja. Edžus turpina dzīvot ikvienā no mums, kas viņu atceras un piemin savās domās! Paldies jums visiem!" "Facebook" lapā "Edgars Liepiņš (Edžus)" raksta Edgara Liepiņa dēls un piemiņas aizbildnis, alpīnists Kristaps Liepiņš.
Liepiņš dzimis sešu bērnu ģimenē, arī viņa jaunākais brālis Pēteris Liepiņš (1943-2022) kļuva par aktieri. Edžu kļūt par aktieri pamudinājis novadnieks – Drāmas teātra jaunais aktieris Haralds Topsis, kurš ierosinājis: "Mācies par aktieri, Edžu!" Domāts – darīts. Tuvākajā frizētavā Liepiņš matos ielicis ilgviļņus un devies uz Teātra un horeogrāfijas vidusskolu, kurā tik tiešām ņēmis un iestājies.
Edgaram Liepiņam netrūkst skaistu lomu ne teātrī, ne kino. 1951. gadā viņš kļuva par Jaunatnes teātra aktieri, bet 1957. gadā filmējās Rīgas Kinostudijas filmā "Zvejnieka dēls", bet 1966. gadā tēloja galveno lomu "Leģendā par Tilu Pūcesspieģeli". 1977. gadā viņš atveidoja Klibo Jurku Aivara Freimaņa ģimenes filmā "Puika".
20. gadsimta 70. gados viņš kļuva populārs, atveidojot Mirdzas Ramanes karikatūru tēlu Hugo Diegu televīzijas uzvedumos un koncertos.
Tomēr popularitātes zenītu viņš sasniedza, kad kopā ar komponistu Raimondu Paulu ķērās pie latviešu ziņģu albuma ieraksta, bet cenzūra to aizliedza. Tad programma "Trīs runči" ceļoja nelegālos magnetofona ierakstos no rokas rokā. Ar Paulu izveidoja arī Ernesta Dinsberģa vārsmu programmu "Rīga toreiz, Rīga – šodien".
1980. gados Liepiņš kopā ar komponistu Mārtiņu Braunu uzstājās ar tautasdziesmu programmā "Tas, ko Zenta neatļāva, jeb Gods tev un tavam suņam". Pirms 10 gadiem raidījumam "Bez tabu" komponists Mārtiņš Brauns dalījās atmiņās par šo leģendāro uzvedumu un atcerējās: "Viņš bija ļoti apņēmīgs cilvēks. Viņš nāca pie manis, sēdēja uz dīvāna, lasīja avīzi, kamēr es komponēju. Kamēr nekas nebija izdevies, tikmēr viņš negāja projām."
"Kad Liepiņš kļuva par populāru estrādes mākslinieku, viņam radās konflikts ar Jaunatnes teātra galveno režisoru Ādolfu Šapiro, kas pavisam atklāti paziņoja: "Nam estradņiki ņe nužni!" (Mums estrādes dziedoņi nav vajadzīgi – krieviski, red.) Kad režisors nepiešķīra Liepiņam uz 60. jubileju teātrī lomu, viņš kopā ar rokgrupas "Pērkons" mūziķiem izveidoja pats savu koncertprogrammu "Ārprāc "88", kurā iejutās panka tēlā. Pēc gada viņš no Jaunatnes teātra aizgāja," raksta Alīna Samīte un Toms Tālbergs "redzidzirdilatviju.lv".
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Par spīti salam 1988. gada 17. decembrī klausītāju pilnā Mežaparka Lielajā estrādē notika Edgara Liepiņa 60. dzimšanas dienas koncerts, ko apmeklēja daudzi.
"Pirms koncertiem viņš neēda. Neko. Varbūt kafiju kādu malciņu. Cigareti, jā," Liepiņa skatuves "tikumus" "Bez tabu" atklāja komponists Juris Kulakovs, un smejot teica: "Vēl tāda detaļa – viņš bieži vien pirms koncerta negāja pačurāt. Lai lielāks spiediens."
"Kad Latvija atguva neatkarību un par Latvijas Valsts prezidentu tika ievēlēts Guntis Ulmanis, Edgaram Liepiņam radās neparasta un pārsteidzoša ideja. Viņš izteica gatavību kļūt par prezidenta galma ākstu. Tas nepavisam nebija joks, viņš to domāja pavisam nopietni. Guntis Ulmanis atteicās no savdabīgā piedāvājuma, bet Liepiņš neslēpa savu sarūgtinājumu," raksta "redzidzirdilatviju.lv".
1990. gadā tapa viņa "Lambadas" versija ar padomju dzejnieka Andreja Baloža dzeju ("Krievs mans mīļais gadījies, traktorā kas brauc…"), kā arī R. Paula un V. Artava satīriskā dziesma "Mildas tante" par deficītu Padomju Latvijas pārtikas veikalos.
1990. gadā Edgars Liepiņš Latvijas Radio bigbenda pavadībā kopā ar vairākiem jaunās paaudzes popdziedoņiem devās turnejā "Latvijas zvaigznes", 1992. gadā viņš vadīja pirmo Raimonda Paula iedibināto "Latvju ziņģes sarīkojumu" Brīvdabas muzejā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Iemīļotais aktieris un dziedātājs mūžībā devās pāragri, 1995. gadā.
Edgara Liepiņa dēls un piemiņas aizbildnis Kristaps Liepiņš tēva jubilejās gadā uzrunā mīļā aktiera un dziedātāja Edgara Liepiņa talanta cienītājus: "Nākamajā gadā mēs visi kopīgiem spēkiem varam noorganizēt vairākas tikšanās reizes pa visu Latviju, bibliotēkās vai kultūras centros, ar unikālu, pusotru stundu garu Edgara Liepiņa arhīva videomateriālu skatīšanos uz lielā ekrāna, ar viņa dienasgrāmatas fragmentiem, kas savulaik apkopoti grāmatā "Man sāp klusi un vientuļi…", ar Edžus radīto muzikālo koncertprogrammu retrospekciju, spilgtāko dzīves mirkļu, gan nopietnu, gan jautru, pieminēšanu un pat kopādziedāšanu!"
K. Liepiņš aicina pašvaldības, bibliotēkas, kultūras namus un centrus sazināties ar viņu: "Ja šāda iecere jums liekas interesanta un jūs pārstāvat kādu no augšminētām vietām vai ja ziniet kādu personīgi, kas vēlētos atbalstīt šo ieceri, rakstiet šeit pat "Facebook", tiešo ziņu!"
Latvijas Nacionālais arhīvs aicina ielūkoties Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva ar fotogrāfijām bagātīgajā kolekcijā "Edgars Liepiņš" un noskatīties kinožurnālus "Padomju Latvija" Nr. 25/26 un "Sporta apskats" Nr. 4, kā arī spēlfilmu "Īsa pamācība mīlēšanā", kur skan neatkārtojamā, asprātīgā dziesminieka balss tirgotāja lomā.
Arhīva kolekcijā apkopoti 1. fonda un 187. fonda "Viļņa Staņas dokumentu kolekcija" fotodokumenti no teātra izrādēm, kā arī 8. fonda Rīgas kinostudijā tapušās spēlfilmas ar Edgara Liepiņa kinolomām, aktiera ierunātās animācijas filmas un kinožurnālos iemūžinātas uzstāšanās reizes. Ar citiem Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva vietnē pieejamajiem dokumentiem iespējams iepazīties šeit. Tematisko kolekciju papildina Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva fondu F51 (Latvijas Jaunatnes teātris), F416 ("Rīgas kinostudija", valsts akciju sabiedrība), F478 (Izdevniecība "Liesma", valsts uzņēmums (1940-1998)), F898 (Latvijas PSR MP Mākslas lietu pārvaldes Latvijas PSR Valsts teātra institūts) un F1184 (Radio un televīzijas komiteja) dokumenti.
