Ekskluzīva intervija ar Robiju Viljamsu: pirms lielās turnejas ar mūziķi sarunājas Maija Rozīte‑Krištopane

Intervija notika angļu valodā, bet latviski Robija Viljamsa atbildes ierunājis Egons Reiters. 

Šis ir liels gods! Milzīgs paldies par jūsu laiku! Mēs esam nule kā saņēmuši šīs superīgās ziņas par jūsu došanos jaunā tūrē, un jo īpaši par atgriešanos Rīgā! Vai kaut kas ir palicis atmiņā no iepriekšējās ciemošanās šeit?

Jā, es gan ne vienmēr atceros lietas, kas notiek, bet es noteikti vienmēr atceros, kā apceļotās vietas liek man justies. Mani pavada iespaids, ka tur jutos tiešām labi un vēlos atgriezties. Jo, kas parasti notiek turnejās, – tu neko daudz neredzi. Tu vienkārši mēro ceļu no viesnīcas numura uz koncerta vietu. Un tad tu dziedi cilvēkiem, un tad iekāp mašīnā un dodies prom. Tāpēc nav tik daudz, ko atcerēties, kā tikai publikas enerģija, un tā bija lieliska.

Un es to varu apstiprināt arī no publikas puses, jo esmu bijusi, šķiet, visos jūsu līdzšinējos koncertos Baltijā. Tāpēc zinu, cik arī šis koncerts būs gaidīšanas vērts! Es nepielienu, sakot, ka jums nešaubīgi ir viena no spēcīgākajām skatuves enerģijas, talanta, harizmas kombinācijām, kādu vien varētu atrast!

Ou, paldies!

Robij, jaunais albums, kurš starp citu ir brīnišķīgs, klausījos un dziedāju līdzi pat šodien mašīnā… Tajā dzirdamas jūsu leģendārās dziesmas skaisti pārtapinātās versijās. Un šis disks, tāpat kā tūre, svin jūsu solo karjeru – tās 25 gadus, kaut arī īstā jubileja bija jau pirms pandēmijas, tātad nu jau pagājuši 27, bet kopā jūsu pasaules superzvaigznes gaitās vairāk nekā 30 gadu. Vai to vispār ir iespējams aptvert?

Sajūta ir labākā, kāda jebkad par to bijusi. Es varu tikai justies bezgala pateicīgs, ka šīs lietas turpina ar mani notikt. Jo biia ļoti garš periods manā karjerā, kad jutos stipri nomākts, pat depresijā, mentāli nevesels, un viss bija tumšs. Dažādi apstākļi lika man justies nepiederīgam pasaulei, pat nejusties labi manā ādā. Tādēļ ienīdu visu, kas saistīts ar manu darbu, ienīdu visu sevī un ienīdu savu mūziku.

Vairs nebūt tajā punktā, spēt vienkārši elpot, būt precētam un būt par tēvu maniem bērniem, un būt ar labāko darbu pasaulē, – tas nekad nav licis justies labāk kā tas ir šobrīd. Mīlu savu darbu un mīlu savu dzīvi!

Tā ir skaista atziņa, un vēl vairāk – sajūta! Liels prieks to dzirdēt! Cik sen šī sajūta atnākusi?

Tā piedzīvo pakāpenisku progresiju, ļoti lēnu gan, es teiktu, pārāk lēnu. Tu it kā sēdi savā ādā un gaidi, kad jutīsies normāli, un dažubrīd tas var aizņemt daudz laika, līdz tas beidzot notiek. Patiesībā tā ļoti, ļoti, ļoti labi esmu sācis justies līdz ar šī albuma rašanos, kopš sākām to promotēt. Un tagad es jau kādu diezgan ilgu brīdi jūtos sasodīti labi. Un to esmu laimīgs paziņot, pirmkārt, pats sev.

Tas skan kolosāli! Albumā dzirdamas mums visiem tik labi pazīstamās un tik iemīļotās jūsu dziesmas jaunā, skaistā apdarē un izpildījumā, piedaloties "Metropole Orkest". Pastāstiet par to!

Jā, "Metropole Orkest", holandiešu orķestris, paveica neticamu darbu, piešķirot jaunu dzīvību šīm manām vecajām dziesmām. Tās ieskaņojot orķestrim, tās nonākušas ļoti īpašā stratosfērā. Ar šīm frekvencēm un eņģeļu toņiem. Viņi tās pārveidojuši, iedvesuši tajās jaunu garšu, un ar to liek arī jums tās sadzirdēt ar jaunām sajūtām, neatkarīgi no tā, vai tās jums sākotnēji patikušas, vai ne. Tas viss ir ļoti īpaši. Viņi visi ir ļoti talantīgi mūziķi, kas pievienojuši savu talantu manām dziesmām, piešķīruši tām briedumu. Tagad manas dziesmas skan svarīgi.

Pārrakstot šīs dziesmas gan jau arī sanāca ceļojums atmiņās par senākiem laikiem, laikiem, kad tās oriģināli tapa…

Ne gluži. Tu galvenokārt centies nodziedāt taisni, lai nav jāpārraksta un jāpārraksta, un atkal jāpārraksta. Šim albumam ierakstīju 29 dziesmas. Ne visas ir vienā albumā, daudzas ir arī "De Luxe" versijā. Bet ierakstīt 29 vokāla partijas prasa daudz. Tu vienkārši koncentrējies, lai viss izdotos, tā vietā, lai iedziļinātos tekstos vai tajā, kā tiem būtu jāliek tev justies.

Acīmredzot jūs to paveicāt nevainojami, jo jau 14. reizi jūsu solokarjerā albums nonāca taisnā ceļā topa 1. vietā!

Jā, un tas ir fenomenāli! Cilvēki man jautāja – kā tu to nosvinēji? Es nosvinēju izelpojot. Par to, ka vēl tīri labi tieku galā. Nav tā, ka es staigātu apkārt ar izriestu krūti, pārmērīgi ar sevi lepojoties un gaidot atzinību par to. Galvenais, ko sev pierādu ir tas, ka aizvien esmu aktuāla. Un sajūta par nonākšanu pretējā situācijā mani biedē. Tāpēc tagad es varu nebaidīties, vismaz vēl viena albuma garumā.

Domāju, ka esat viens no tiem retajiem gadījumiem, kas var paļauties uz būšanu aktuāliem vēl ilgu laiku!

Superīgi! Jūsu vārdi dieva ausī! Paldies!

Zinu, ka pandēmijas tēmas jau apnikušas, un cerams, neatgriezīsies ar jaunu paragrāfu, bet tomēr… kādi jums bija šie aizvadītie 2 gadi?

Es labi saprotu, ka daudz cilvēku pieredzējuši tiešām briesmīgas situācijas pandēmijas laikā. Un es šo saku tikai par sevi – es lieliski pavadīju laiku tajā. Esmu tēvs 4 bērniem, un ļoti ticams, ka nekad vairs mums nebūs iespējas pavadīt tik daudz laika kopā. Es, protams, neesmu pateicīgs par to, kas notika ar pasauli, bet esmu ļoti pateicīgs par laiku, ko varēju pavadīt ar saviem bērniem, un saikni, ko izveidojām šajā laikā. Un, ak, dieniņ, es mīlu savus bērnus, es tiešām dievinu savus bērnus, un esmu pateicīgs par to laiku.

Kā radio cilvēkam, kā DJ, man Jums jāpavaicā, kas šobrīd ir jūsu pleilistē? Ko klausījāties šodien mašīnā vai uz skrejceliņa?

Es īsti neko neklausos. Kad kaut ko klausos, tas ir sarunu radio. Bet citādi man šobrīd patīk tāda grupa kā "Wet Leg". Man patīk "Idols". Ziniet, kas gadījās? Visa mana mūzikas bija manā "iTunes" kontā, un es tam aizmirsu paroli, un nevaru vairs tajā iekļūt.

Neraža!

Jā! Tur bija kādi 17 tūkstoši dziesmu, kuriem man vairs nav pieejas. Un es pamanīju, ka tad, kad tas notika, es vienkārši pārstāju klausīties mūziku. Tagad es tikai rakstu mūziku, un klausos tikai paša sakomponēto. Zinu, ka skan egocentriski. Manā datorā ir vairāk nekā 100 neizdotu manu dziesmu. Tāpēc ir gana daudz, ko klausīties.

Cerams, ka kaut daļu no tā mums būs iespēja nākotnē dzirdēt!

Es arī ceru! Turu īkšķus!

Liels paldies par šo sarunu! Nespēju sagaidīt, kad redzēsim jūs Rīgā, un lai izcils turnejas starts jau šonedēļ!

Liels paldies! Paldies par labajiem vārdiem un cieņu, ko man izrādāt, es to tiešām novērtēju!

Pēc triumfējošā šova šovasar dzimtajā pilsētā Stoke-on-Trent, Robijs Viljamss ir enerģijas piepildīts un gatavs piedzīvot visus nenospēlētos šovus un izdziedāt visas dziesmas, kas nav dziedātas pandēmijas gados ar savu jauno "XXV" pasaules koncerttūri, kas sāksies jau šī gada oktobrī un sasniegs Latvija nākamā gada martā.

Biļetes uz koncertu 9. martā "Arēnā Rīga" ir tirdzniecībā "Biļešu Servisa" tīklā.