"Iekārojamākais vecpuisis Lielbritānijā": kā izskatās Veseksas grāfs, kurš reti parādās publiski

Viņu iepriekš dēvēja par "slēpto karaļnama pārstāvi", jo viņš izlaida pasākumus kopā ar plašo ģimeni, koncentrējoties uz mācībām. Taču svētdien Veseksas grāfs pierādīja, ka stingri turas pie karaliskās ģimenes.

18 gadus vecajam Džeimsam Mauntbatenam-Vindzoram tika piešķirta ievērojamāka loma karaliskās ģimenes tradicionālajā Lieldienu dievkalpojumā, stāvot kopā ar Velsas princi un princesi viņa retā izbraukuma laikā.

Prinča Edvarda un Sofijas dēls gāja cieši aiz Viljama, Keitas un viņu trim bērniem – 12 gadus vecajam princim Džordžam, desmit gadus vecajai princesei Šarlotei un septiņus gadus vecajam princim Luisam, kad viņi kopā ar citiem karaliskās ģimenes locekļiem ieradās uz dievkalpojumu Svētā Džordža kapelā Vindzoras pilī.

Viņa 22 gadus vecā māsa, lēdija Luīze Vindzora, palika Svētā Andreja universitātē, lai koncentrētos uz studijām, kamēr viņu māte, Edinburgas hercogiene, kā ziņots, bija plānojusi piedalīties Lieldienu dievkalpojumā, taču bija spiesta atteikties, jo jutās "slikti".

Pēc viņa 18. dzimšanas dienas decembrī parādījās daudz spekulāciju par grāfa nākotni kā karaliskajā ģimenē, jo gan viņš, gan viņa māsa uzauga bez Viņas Karaliskās Augstības tituliem.

Karalienes Elizabetes II jaunākais mazbērns tiek uzskatīts par vienu no noslēpumainākajiem karaliskās ģimenes locekļiem, galvenokārt tāpēc, ka viņa vecāki ļoti centās nodrošināt abiem saviem bērniem "normālu" audzināšanu.

Pagājušajā gadā, rakstot savā "Palace Confidential" informatīvajā biļetenā, "Daily Mail" kolumnists Ričards Edens pauda, cik vērtīgs varētu būt Edvarda un Sofijas bērnu pieaugošais ieguldījums karaliskajai ģimenei.

Viņš rakstīja: "Kad princis Viljams kļūs par karali, es ceru, ka viņš sekos savas vecmāmiņas, karalienes Elizabetes piemēram, un lūgs saviem brālēniem, tostarp lēdijai Luīzei un Džeimsam, dalīties ar viņiem karaliskajos pienākumos.

Cerams, ka Viljams sapratīs, ka "samazināta" monarhija neaizsargās institūciju, kā daži apgalvo, bet gan novedīs pie tās nebūtiskuma un galu galā bojāejas.

Kāds gan labāks veids, kā stiprināt tās stiprās puses, ja ne ar enerģijas injekciju no jauniešiem, kuriem jau no dzimšanas ir ieaudzinātas sabiedriskā kalpošanas un pienākuma vērtības?"

Džeimss, kurš ir 16. rindā uz troni, nokrītot no astotās vietas pēc tam, kad princeses Beatrises un Eiženijas ģimenes paplašinājās, pašlaik pabeidz studijas prestižajā Redlija koledžā Oksfordšīrā.

Un, lai gan viņa māsa ir sākusi biežāk piedalīties karaliskajos pasākumos, Džeimss ir turējies diezgan tālu – līdz šim brīdim.

Tomēr karaliskās ģimenes komentētāji maz zina par to, vai Džeimss sekos savas vecākās māsas pēdās un apmeklēs Sentendrūsas universitāti, vai arī pēc A līmeņa eksāmenu nokārtošanas būs strādājošs karaliskais loceklis.

Viņa mātes vārdi atspoguļo šo nenoteiktību, Sofijai reiz atzīstot, ka viņa skaidri redz ceļu, pa kuru iet viņas meita, taču joprojām nav pārliecināta, ko viņas dēls galu galā izvēlēsies.

"Luīze cītīgi strādā un nokārtos A līmeņa eksāmenus. Es ceru, ka viņa iestāsies universitātē. Es viņu nepiespiestu, bet, ja viņa to vēlas. Viņa ir diezgan gudra, tāpēc es domāju, ka droši vien," Sofija pastāstīja laikrakstam "The Times" 2020. gadā. "Turpretī par Džeimsu es nezinu," viņa piebilda.

Sofija arī pastāstīja laikrakstam, ka brālis un māsa var brīvi pieņemt Viņas Karaliskās Augstības titulus, kad sasniegs 18 gadu vecumu, taču atzīmēja, ka ir "ļoti maz ticams", ka viņi to darīs, kas ir bijusi precīza prognoze lēdijai Luīzei.

Taču karaliskās ģimenes eksperti arvien vairāk norāda, ka princis Viljams galu galā varētu vērsties pie jaunākās paaudzes, īpaši prinča Edvarda bērniem, lai stiprinātu monarhiju.

Džeimsa neuzkrītošais raksturs tiek uzskatīts par vērtību, kas Viljamam piedāvā gan uzticamu, gan neapstrīdamu iespēju.

Džeimsam bija pavisam cita bērnība nekā viņa brālēniem un māsīcām, bērnību vairāk veidoja makšķerēšana laukos, nakšņošana pie draugiem un parastas skolas gaitas, nevis sarkanie paklāji vai parādīšanās uz balkona.

Edvarda un Sofijas lēmums lielākoties turēt savus bērnus ārpus sabiedrības acīm tika pieņemts ilgi pirms viņu dzimšanas.

Apprecoties, viņi ar karalienes atļauju izvēlējās, ka viņu nākamajiem bērniem nebūs prinča un princeses titulu.

Pēc dzimšanas Džeimss tika nosaukts par vikontu Severnu, par godu Severnas upei Velsā, atsaucoties uz viņa mātes velsiešu izcelsmi, un pēc tam kļuva par Veseksas grāfu, kad Edvards un Sofija kļuva par Edinburgas hercogu un hercogieni.

Pats Edinburgas hercoga tituls netiks nodots Džeimsam, atstājot viņa ilgtermiņa lomu nenoteiktu.

Šis solis tika sperts, lai atbrīvotu Luīzi un Džeimsu no sloga, kas saistīts ar karaliskajiem tituliem.

Sofija 2016. gadā runāja par saviem centieniem pasargāt savu dēlu un meitu no sabiedrības uzmanības, bērnībā.

Viņa BBC sacīja: "Protams, kad viņi bija ļoti mazi, mēs centāmies viņus no tā pasargāt. Domājot par viņiem, mums šķita diezgan svarīgi, lai viņi augtu pēc iespējas normālāk."

Tomēr Viņas Karaliskās Augstības titula trūkums nav atturējis Džeimsu no godināšanas – un Kanādas ezers jau ir nosaukts viņa vārdā.

Kā ziņoja laikraksts "Vancouver Sun", viņa tēvam princim Edvardam 2008. gadā, apmeklējot Kanādas Manitobas provinci, tika pasniegtas divas ierāmētas zīmītes, kurās divi Manitobas ziemeļrietumu ezeri bija nosaukti viņa divu bērnu vārdā.

Džeimss, pilnā vārdā Džeimss Aleksandrs Filips Teo, piedzima Frimlijas parka slimnīcā 2007. gada 17. decembrī. BBC ziņoja, ka princis Edvards savu jaundzimušo dēlu tolaik raksturoja kā "līdzīgu lielākajai daļai mazuļu – diezgan mazu, ļoti mīlīgu un ļoti mīļojamu".

Savā pirmajā ārzemju pasākumā viņš piedalījās 2015. gada aprīlī, tikai septiņu gadu vecumā, kopā ar savu toreiz 11 gadus veco māsu, kad viņi pievienojās vecākiem vizītē Ubunye fondā Greiemstaunā, Dienvidāfrikā.

Sofija ir bezpeļņas organizācijas, kas palīdz lauku kopienām kļūt pašpietiekamām, patronese, un toreiz teica: "Ir ļoti svarīgi, lai mani bērni jau no brīža, kad ierodas Dienvidāfrikā, redzētu, ka runa nav tikai par brīnišķīgiem, skaistiem dzīvniekiem un skaistām ainavām."

Stratēģija nodrošināt grāfam pēc iespējas "normālāku" bērnību ir novedusi pie tā, ka atšķirībā no daudziem savas paaudzes mantiniekiem Džeimss ir spējis nepamanīts iziet cauri ikdienas dzīvei, saplūstot ar vienaudžiem.

Redlija koledža, kurā viņš pašlaik studē, ir nodrošinājusi strukturētu, bet relatīvi aizsargātu vidi, ļaujot viņam augt bez kamerām.

Džeimsa mantojumam joprojām ir paliekoša nozīme, jo viņš un lēdija Luīze kļuva par pirmajiem karaliskajiem mazbērniem, kas izmantoja uzvārdu Mountbatten-Windsor, godinot savu vectēvu, nelaiķi princi Filipu.

Grāfs savus vecvecākus iepriecināja arī ar savu mīlestību pret mušiņmakšķerēšanu, kas ir nodarbe, ko viņš regulāri izbauda, pavadot vasaru kopā ar radiem Skotijā, un ko ļoti mīlēja viņa vecvecmāmiņa, karaliene māte.

Kāds avots apgalvoja, ka Džeimss esot "diezgan labs burgeru cepšanā un labprāt iesaistījies, kad Balmorālā notika ģimenes grila ballīte".

Augot kopā ar vecākiem ģimenes mājās Bagshot parkā Sarijā, tikai 11 jūdžu attālumā no Vindzoras pils, Džeimss un viņa māsa pavadīja ievērojamu laiku kopā ar nelaiķi karalieni un Filipu.

Lēdija Luīze pat ir dēvēta par prinča Filipa "mīļāko mazbērnu", savukārt Džeimss, kā vēsta "Tatler", tika uzskatīts par vienu no nelaiķes karalienes favorītu.

Džeims savas dzīves laikā ir reti parādījies publiski, tostarp savas vecmāmiņas platīna jubilejas svinībās, viņas valsts apbedīšanas ceremonijā un prinča Filipa piemiņas dievkalpojumā Skotijā.

Neatkarīgi no tā, vai viņš izvēlas universitāti vai tūlītēju darbu, privātu vai daļēji publisku dzīvi, tas daudz ko atklās par virzienu, kādu monarhija sagaida no saviem jaunākajiem locekļiem.

Ja Svētā Andreja skola kļūs par viņa nākamo pieturas punktu, šo izvēli varētu uztvert ne tikai kā akadēmisku lēmumu, bet arī kā signālu, ka viņš varētu sekot māsas pieaugošajai atbildības sajūtai.

Ja viņš izvēlēsies pilnīgi citu ceļu, šī neatkarība varētu atspoguļot ētiku, ko viņa vecāki ir aizstāvējuši kopš viņa dzimšanas: ka viņam nevajadzētu justies apgrūtinātam ar cerībām, spiedienu un titulu smagumu, ko viņš nekad nav lūdzis.