Mūziķis Kaspars Pudniks 17 gadus cietis no azartspēļu atkarības. "Šķita, ka no tā vairs nevar izrauties…"

"Būtu jauki, ja es varētu rakstīt pagātnē. Bija, mēs tikām tai pāri un tagad viss ir labi. Taču diemžēl realitāte ir cita. Arī mani un manu ģimeni, manus radus un draugus šī nelaime ir skārusi. Un tas iet arvien plašumā. Tieši tādēļ es centos par to uzrakstīt, izveidojot kopainu, lai mēs labāk varētu saprast, kas notiek.

Studējot pieejamo informāciju presē un internetā, nākas secināt, ka pilnīgi visus centienus ierobežot, aizliegt un pasargāt cilvēkus no šīs legālās noziedzības pret cilvēkiem nauda apslāpē pašā saknē.

Argumenti, ka valstij tiek maksāti lieli nodokļi, ir vienkārši smieklīgi. Lieli nodokļi tiek maksāti dažiem cilvēkiem, kuru kompetence ir lemt par labu spēļu zāļu īpašniekiem vai sabiedrībai un tās interesēm. Diemžēl tikai mūsu pašu rokās ir stāties tam pretī.

Azartspēles ir cieši saistītas ar alkoholismu un tā riskiem. Viens otru papildina, plus smēķēšana, un tālāk jau notiek cilvēka iznīcināšana pašu rokām. Skumji, bet fakts. Esmu visu redzējis no iekšpuses, zinu, kādas tam ir sekas. To vārdos nevar aprakstīt, un nenovēlu nevienam to nekad mūžā izbaudīt un saskarties.

Diemžēl arī spēļu zāļu īpašniekiem ir zināms, ka alkohols noņem cilvēkam bremzes un mēra sajūtu, spēju apstāties vajadzīgajā brīdī. Katrs zina, ko cilvēks izdarījis alkohola reibumā, skaidrā diez vai darītu. Taču tavu laimi, ieejot, piemēram, lielākajās spēļu zālēs, kā zinātājs varu apstiprināt: ja tu spēlē azartspēles, alkoholu vari dzert bez maksas, cik lien iekšā – iestāde uzsauc.

Kaspars Pudniks

Mūziķis

Es spēlēju 17 gadus, un es pats sev neļaušu samelot, ka sāka kļūt arvien sliktāk un sliktāk…. Veselība, attiecības ar cilvēkiem, darbs utt. Viss tā dēļ cieta. Man šķita, ka no tā vairs nevar izrauties… Tādos brīžos atliek vien padoties un kā svecei nodegt līdz galam un nodzist.

Jo īsti tādiem cilvēkiem palīdzēt nevar, pareizāk sakot – nezina, kā palīdzēt. Taču man ir milzīga vēlme ar to cīnīties un izrāpties no tā apburtā purva, kas velk arvien dziļāk un dziļāk," atzīst mūziķis.

Pudniks saka paldies augstākajiem spēkiem, ka viņam nav bijis nedz dzīvoklis, nedz auto, ko ieķīlāt un nospēlēt. No otras puses, tieši tādēļ mūziķim arī nav sava dzīvokļa un auto, jo 17 gadus nācies cīnīties ar šo atkarību.

Kaspars Pudniks šovasar gandrīz gājis bojā. "Eņģeļi nosargāja."

"Zinu, ka tādu kā es ir ļoti daudz, pārāk daudz, taču es jums visiem saku – mums vēl ir laiks apstāties un sākt dzīvot ar pilnu krūti. Jā, tas nebūs viegli. Jā, tas prasīs laiku. Jā, daudz ko esam iekavējuši. Jā, pārāk daudz sabojātu attiecību ar cilvēkiem un saviem mīļajiem.

Taču es saku, nav svarīgi, kas bija vakar. Svarīgi ir šodien visu apzināties un rītdienu veidot citu. Normālu, cilvēka cienīgu rītdienu, kurā ir prieks, smaids, laime, piepildījums, dzīvotvēlme, dzīvesprieks. Rītdienu, kurā mēs varam izmantojot savu pieredzi palīdzēt citiem tajā purvā nenoslīkt. Cīnīties par to, lai Latvijā nebūtu nevienas spēļu zāles, lai omes nenotriektu visu savu pensiju "Superbingo" loterijās utt.

Šī atkarība nav tikai tava problēma vai kāds teiks karma – tā ir visu mūsu problēma! Tā ir visas Latvijas tautas problēma, kura skar visus," ar savu pieredzi pie sabiedrības vēršas Pudniks.