Efektīgā Līga Eglīte saņem bildinājumu; precinieks pat grasās viņai piemaksāt

Televīzijas šovos iepazītā valdzinošā skaistule Līga Eglīte pirms pusotra gada lēma krasi mainīt dzīvi un iestājās klosterī, aizbildinoties – no laicīgām lietām viņa vairs negūst piepildījumu.

Līdz ar atgriešanos ierastajā ikdienā viņas prātu nodarbināja daudz jautājumu par garīgo pasauli. Tāpat viņa secināja – par publisku izrādīšanos un publicitāti būtiskāks ir saturs.

Tagad Līga "tv3.lv – Izklaide" uztic stāstu, kas viņu nodarbinājis beidzamajā laikā.

"Nesen mani nolēma bildināt kāds diezgan harismātisks, pievilcīgs, simpātisks ārzemnieks, kurš jau sen dzīvo Latvijā. Viņš bija atklāts un pateica, ka viņa apmešanās atļaujas dokumenti ir derīgi vēl divus mēnešus. Teica, ka gatavs piemaksāt naudu," stāsta Eglīte. Līga atgādina, ka joprojām ir valstis, kur līgavas izpirkums ir kā tradīcija.

"Viņš, zinādams mani tikai īsu laiku, apgalvoja, ka tieši es viņam patīkot un vēlētos tālāk arī savu uzturēšanos jautājumu risināt šādi," skaidro šovu zvaigzne.

Līga par šo tēmu nedaudz painteresējusies un sapratusi, ka apmešanās atļaujas dokumentu pagarināšana Eiropā ārvalstniekiem nav nemaz tik sarežģīta, lai to neizdarītu korektos veidos.

"Latvijas skarbajos ekonomiskajos apstākļos, par kādiem vismaz daudzi vietējie sūdzas, ārzemnieki paspēj izveidot dažādus biznesiņus – kebabnīcas, viesnīcas un dažādus citus, pat nezinādami un neizprazdami visu to pat vietējiem iedzīvotājiem grūti izprotamo birokrātijas regulāciju un prasības, kuras biedē un nomāc pat cilvēkus, kuru izcelsmes valsts ir Latvija.

Tad nu arī dokumentu pagarināšanas lietās ārzemniekiem pašiem var trūkt pietiekamu zināšanu. Viņi viens pie otra griežas, apspriežas un dod tādus padomus, kādus vien iedomājas, nākdami pavisam no citādākas pasaules nekā mēs, vietējie iedzīvotāji. Un izdara slēdzienus un secinājumus, kas mums var būt nesaprotami," spriež šovu zvaigzne.

"Veidojot attiecības, parasti cilvēkam ir kāds ieguvums, un Eiropas sievietes, apprecoties ar kādu austrumu pasaules tumsnējo princi, var pat nenojaust, ka viņas kalpo kā nomierinošs līdzeklis pret pastāvīgajiem uztraukumiem, kārtojot dokumentus atļaujai palikšanai Eiropas valstīs. Tā arī dzīvē vari nezināt, ka esi nomierinoša tabletīte otra nerviem.

Un te nu varam nonākt pie jautājuma – vai tas gan ir kāds ļaunums pieņemt šādu dāvinājumu, finansiālu atbalstu par to, ka piekrīti cilvēkam nostabilizēties dzīvei Eiropā, vēl jo vairāk, ja cilvēks izsaka apņēmību nodrošināt labu dzīvi un mīlēt? Kur tad ir tā smalkā robeža starp fiktīvumu laulībās un to īstumu?

Risks tomēr pastāv, ka valdzinošais ārzemnieks pēc šādu laulību reģistrācijas var izrādīties vienaldzīgs un nemīlošs un nenodrošina to dzīvi, uz kuru cerēts," prāto Eglīte.

Līga aizdomājas par vēl kādu jautājumu saistībā ar fiktīvām laulībām: "Latvijā ir uzburbis valsts pārvaldes aparāts un ierēdņiem neinteresē parasti tautas problēmas, jo pašiem ir stabils apmaksāts darbs ar pilnām sociālajām garantijām. Līdz ar ko ierēdņiem pie viņu sakārtotās dzīves bieži vien ir nesaprotami, kā cilvēkiem var atgadīties dažādās situācijas, kas ir ārpus viņu rāmjiem. Tādi pareizi cilvēki satiek citus pareizus cilvēkus un pat nenojauš, kā dzīvo pārējā tauta.

Tāpēc kādu ķibeļu gadījumā, kas var rasties, piekrītot šādām, laulībām, cilvēks, kurš piekrīt apprecēties, var palikt stipri neaizsargāts un likumi var nebūt šāda cilvēka pusē. Kā izrādās, fiktīvas laulības Latvijā var draudēt ar cietumsodu. Tai pat laikā dīvainā kārtā laulības Lasvegasā sabiedrībā netiek uzskatītas par fiktīvām."

Eglīte precizē, ka potenciālais precinieks par stāšanos laulībā viņai bija piesolījis 7000 eiro.

"Es viņam nepateicu ne "jā", ne "nē". Man rūp, lai viņam viss izvēršas labi un pats arī pieņem prātīgus lēmumus savā dzīvē. Iespējams, kāda bezizeja dzen tādā pārsteidzīgā piedāvājumā," saka šovu zvaigzne.

Līga stāsta, ka abi iepazinušies nejauši, tomēr jau pirmajā redzēšanās dienā viņu starpā radās simpātijas, un vīrietis izteica vēlēšanos Līgu uzaicināt uz randiņu. "Tobrīd, kā man šķiet, viņam vēl nebija samilzis jautājums par uzturēšanos, bija plāni dzīvei, bet tad apstākļi mainījās.

Daudz pārdzīvoja par saviem materiālajiem apstākļiem, un kādā brīdī viņam vairs nebija resursu uzaicināt uz solīto randiņu.

Mēs iepazināmies janvāra beigās. Tātad ne ziedu, ne arī iepazīšanās laika īsti vēl nav bijis. Un te uzreiz tāds liels solis tiek piedāvāts.

Ne es zinu, vai viņa mātei un vispār ģimenei patiktu. Ne viņa radiniekus redzējusi. Uz ko saņēmu atbildi, ka ne jau ar viņiem man būs jādzīvo, bet ar viņu.

Viņš tomēr nāk no citas kultūras un varbūt tiešām domā, ka es varētu būt laba kā dzīves pavadone. Kas to lai zina.

Es viņam minēju argumentus šādai pārsteidzīgai izvēlei," skaidro Eglīte.

Kādi tie bija? "Es neko daudz nezinu par viņa izcelsmi. Praktiski neko. Labprāt arī ko vairāk uzzinātu par viņa kultūru. Man kļuva interesanti viņu iepazīt labāk cilvēku, pat ja romantiskā ziņā nekas nesanāktu. Tiešām iedvesmojoši šķiet tas, kāds viņš ir. Tāds citādāks nekā vairums pazīstamo cilvēku. Viņš tiešām ieintriģēja.

Vēl es viņam izteicu, ka es domāju, ka viņš mani jau nemīl. Viņš gan tic, ka mēs viens otru mīlēsim, paļaujoties uz simpātijām, kas radušās. Pateicu arī, ka Eiropā parasti šāda tipa laulības beidzas slikti.

Minēju arī to, ka viņš pagaidām nav nobāzējies, iekārtojies, lai varētu mani uzaicināt kopīgai dzīvei," klāsta Eglīte.

Patlaban abi mēdz sazināties. "Viņš aizbrauca uz citu Eiropas valsti, kur uz īsu laiku iekārtojies, bet neplāno tur palikt," saka Līga.

Kuras valsts pilsonis ir Eglītes potenciālais precinieks, viņa neatklāj. "Pagaidām, izjūtot līdzcietību pret viņa situāciju, par viņa personību negribu izpaust baigi daudz. Varbūt vēlāk izstāstīšu."