"Nekad neaizmirsīšu pirmā skūpsta sajūtas." Atklāta saruna ar multimākslinieku Kašeru

Kašers sarunā atklāti stāsta par homoseksualitātes apzināšanos, skolas gadiem, iznākšanu no "skapja", bijušajiem mīļotajiem, Jāņa iepazīšanu, kāzām un daudz ko citu!

Pirmie impulsi jau bērnībā

Stāstot par seksuālo orientāciju, Kašers atklāj, ka pirmās bērnības atmiņas viņam ir no bērnudārza, kur viņš spēlējies ar puisi vārdā Oskars un sajutis pirmās simpātijas.

"Es zinu, ka tāds esmu piedzimis, nevis izveidojies dzīves laikā. Jau trīs gadu vecumā bija pirmie impulsi, ka mani saista mans dzimums," sarunā ar "tv3.lv" atklāj Kašers.

Skolas gadi mazpilsētā

Skolas laikā multimāksliniekam bijuši jautājumi par seksualitāti, bet vecāki, skolotāji, draugi par to nerunāja. Sajūtas kļuva spēcīgākas, parādījās pirmās apzinātās simpātijas pret sava dzimuma pārstāvjiem, ko Kašers ignorēja, un turpināja dzīvot pēc sabiedrības modeļiem, pat saticies ar meitenēm.

Vēlajos tīņa gados viņš sācis aizdomāties par iekšējām sajūtām, pievērst uzmanību tam, kas patīk, kas nepatīk, līdz pilnībā pārliecinājies, ka viņu saista savs dzimums. Tas multimāksliniekam licis sākt sev melot, iestāstīt, ka tas, ko Talsi domā, ko vecāki domā, ko skolasbiedri domā – ir arī viņa domas, sākušies iekšējie konflikti, protests caur stilu, kas veicinājis kļūšanu par "izstumto".

"Atceros, ka sāku ģērbties citādāk, krāsot melnas acis un nagus, liku ap kaklu govs ķēdi, tas bija vienīgais veids, kas ļāva būt sev pašam, nemelot sev, būt harmonijā ar sevi. Arī vēlāk dzīvē tieši stils man palīdzējis grūtos mirkļos," tā Kašers.

Interesantā ģērbšanās nebija saprotama puiša vecākiem. Tā kā ģimene dzīvoja piektajā stāvā, tad nereti drēbes tika slēptas bēniņos. Izejot no mājas, viņš bija apģērbies kā visi skolēni, bet pēc tam ātri pārģērbies, lai būtu tuvāk savai iekšējai būtībai. Vienaudži nesaprata, rādīja ar pirkstiem, sākās apspiešana, apsmiešana.

"Kad mani apcēla, es nekad nesūdzējos skolotājiem, vecākiem, likās, ka tās ir manas problēmas, mana dzīve un man pašam jātiek galā. Tīņa vecumā nezināju, kā to visu risināt, tagad saprotu, ka vajadzēja iet un runāt ar pieaugušajiem. Likās, ja aiziešu un kādam pastāstīšu, tad būšu kā "stukačs", baidījos, ja pastāstīšu kādam, man pēc tam būs vēl lielākas nepatikšanas. To arī tagad novēroju jauniešu vidū, viņi baidās iet un runāt, jo baidās, ka tas tikai veicinās nosodījumu, viņi saņems vēl vairāk sitienu. Jāatceras, ja nerunāsi, nekas nemainīsies," pamāca Kašers.

Pāridarījumi turpinājušies septiņus mēnešus, Kašers gājis uz skolu un, lūdzis Dievu, lai neviens viņu neaiztiek, lai viņam ir viena normāla diena skolā. Viņam paticis mācīties, tāpēc stundas viņš apmeklējis. Ejot uz skolu, viņš jau zinājis, kas dienas laikā sagaida, bet nekad nav baidījies un vienmēr gājis, pat apzinoties, ka sekos izsmiešana, sitieni, pazemošana.

"Lūgšanas tika uzklausītas pēc septiņiem mēnešiem. Mani aiz kājām un rokām vilka ārā no klases, bet caurstaigājamajā klasē sēdēja viena no manām māsīcām, viņa izstāstīja skolotājai. Viss beidzās ar skolotāju, vecāku, direktores, policijas iesaisti. Talsu ģimnāzijas direktore bija mana krustmāte, tas mani nemotivēja pašam iet un pastāstīt par notiekošo. Pāridarītāji bija sabijušies, tas vēl bija tad, kad tu skaitījies "kruts", ja pievienojies kompānijai, kas nosaka klasē toni. Tad arī dzirdēju, ka daudzi darīja man pāri, ne tāpēc, ka to gribēja, bet tāpēc, ka citi tā darīja, viņi pat neapzinājās, ko tas viss man nodara. Pāridarītāji saņēma administratīvos sodus. Dzīves laikā liela daļa no viņiem ir man atvainojušies," atceras Kašers.

Lai cik dīvaini arī nebūtu, multimākslinieks ir pateicīgs par visu to, kam izgājis cauri, tas viņu padarījis stiprāku, tas bija nepieciešams, lai kļūtu par to, kas viņš ir šobrīd. Nu viņš šīs zināšanas var nodot citiem jauniešiem un iedvesmot.

"Tajā laikā nebija publiskas iedvesmojošas personības, nebija geju pāru, kuriem sekot "Instagram", nebija autoritātes, nebija pat Lady Gagas, pat internets praktiski nebija. Viss, kas man bija, bija mana iekšējā pasaule, tāpēc šobrīd, cik vien varu, cenšos palīdzēt jauniešiem, būt labs piemērs," smaida Kašers.

Pašnāvības mēģinājumi

Multimākslinieks nenoliedz, ka viņa dzīvē bijuši mirkļi, kad viņš bijis strupceļā, kad nav bijis īsti kam izstāstīt savas ciešanas, nav bijis, kur meklēt palīdzību, kad bijušas sajūtas, ka viņš ir viens. Tīņu gados divreiz viņš apsvēris dzīves izbeigšanu. Vienā no šādām reizēm viņš jau stāvējis uz palodzes, bet istabā ienākusi mamma un aiz rokas parāvusi nost no loga. Nu Kašers ir pateicīgs, ka tieši tā noticis.

No Talsiem uz Rīgu

Pēc vidusskolas beigšanas Kašers devies no Talsiem uz Rīgu, lai mācītos Latvijas Kultūras koledžā, un sajutis pirmo "brīvības elpu". Tajā laikā Rīga nav bijusi tik atvērta uzskatos, kāda tā ir tagad, bet to nav bijis iespējams salīdzināt ar mazpilsētu. Neparastais stils piesaistījis apkārtējo skatienus, bet ne tik lielā mērā, tas bijis kā milzīgs atvieglojums, jo beidzot viņš varējis kaut cik būt viņš pats.

"Aizrautīgi visā iesaistījos, eksperimentēju ar stilu un neviens nenorādīja, kā pareizi, kā nepareizi. Parādījās arī pirmās pieredzes ar puišiem, vēl joprojām to visu noliedzu sevī, bet vēlējos saprast, kas ir tas, kas es esmu. Atceros pirmo skūpstu, man likās, ka tas ir skaistākais, kas var būt, likās, kā ko tādu var aizliegt, likās, ka tas ir tik pareizi, cik vien pareizi tas var būt. Nekad neaizmirsīšu pirmā skūpsta sajūtas," tā Kašers.

Dānija un sajustā brīvība būt sev pašam

Pabeidzot Latvijas Kultūras koledžu, iedvesmojošā personība devās uz Dāniju, lai apgūtu prasmes, kas nepieciešamas pirms došanās brīvprātīgajā darbā uz Āfriku. Tur Kašers sapratis, ka var būt jebkas, cilvēkiem patika viņa stils, ar viņu fotografējās, izteica komplimentus, tas licis saprast, ka pasaule var būt pieņemoša, saprotoša.

Skolā latvietis bijis kopā ar puisi, teicis, ka ir biseksuāls, visiem tas likās pašsaprotami, normāli, neviens nenosodīja, tas ļāvis pirmo reizi sajust pilnībā brīvības sajūtu, ko radīja būšana sev pašam.

"Esot Dānijā, nomira viena no manām mīļākajām dziedātājam Eimija Vainhausa, man bija tik sāpīgi, ka izlēmu pie vienām sāpēm uzrakstīt mammai un pateikt, ka esmu gejs. Bija nesapratne, jautājumi, teica, ka viņai vajag padomāt. Pēc divām dienām viņa uzrakstīja, ka viss kārtībā, ka viņa mani pieņem un ļoti mīl," priecājas Kašers.

Iznākšana no "skapja" tēta un vecvecāku priekšā

Kašera tētis par dēla orientāciju uzzinājis neveiklā veidā, Talsos pie datora multimākslinieks sarakstījies ar kādu puisi un aizmirsis izlogoties no "Facebook", tētis piegājis un izlasījis saraksti. Nu Kašers saka, ka tas bijis viegli, jo nekas nav bijis jāsaka.

"Tā ir cita paaudze, es neko neuzspiežu, pasaku, kāds esmu, vienīgais, ko lūdzu, ir censties mani saprast, es nelūdzu pieņemt, mans mērķis nav mainīt cilvēkus, viņu domāšanu, bet tikai panākt, lai paskatās uz visu ar "manām acīm". Domāju, ka tētim bija vajadzīgs ilgāks laiks, lai to visu pieņemtu, jo vairāk runājam, jo vairāk viņš saprot. Pirms apprecējos, bija svinības, kuras apmeklēja arī mani un Jāņa vecāki, katrs teica tostu, sapratu, cik mazā laika posmā ir mainījušās cilvēku domas, skatījums, forši redzēt šīs pārmaiņas," Kašers par iznākšanu no "skapja" tēva priekšā.

Lai pasargātu attiecības ar vecvecākiem, multimākslinieks ilgi nav teicis omēm un opim par orientāciju, pat domājis, ka publiski iznāks no "skapja" tikai tad, kad viņa mīļie būs jau viņsaulē. Drīz vien viņš sapratis, ka tā nevar un uzzvanījis vecvecākiem, kuri visu uztvēruši ar sapratni un viena no omēm pateikusi, ka nojautusi.

"Man omes un opis ir ļoti svarīgi, viņu mīlestība man ir ļoti dārga. Vectētiņš teica, ka viņu jaunības gados nekas tāds nav bijis, tas daudziem liek uztvert homoseksualitāti kā slimību, kāpēc pēkšņi? Šādi cilvēki ir bijuši vienmēr, bet sabiedrības nepieņemšana veicināja slēpšanos, bēgšanu no sodiem, cietuma un no publiskas izrēķināšanās. Man prieks, ka dzīvojam gadsimtā, kurā var nebaidīties par to runāt, ka saprotam, ka cilvēki var būt dažādi," smaida Kašers.

Pirmā reize LGBTQ kopienas klubā

"Pirmā mana pieredze bija "Golden" apmeklējums. Baidījos iet iekšā, vismaz piecas reizes nogāju garām, nevarēju saņemties ieiet iekšā, pirms ieiet vēroju ielu, lai būtu drošs, ka tiešām neviens neredz. Tā sirds sitās. Ātri vien sapratu, ka viss tas, kas man galvā darījās bija citu nostāsti, stereotipi. Klubus apmeklē normāli cilvēki, parādījās domu biedri, draugi, sāku biežāk apmeklēt," atceras Kašers.

Par iepazīšanos un bijušajiem mīļotajiem

Multimākslinieks uzsver, ka nekad nav iepazinies, izmantojot iepazīšanās aplikācijas, sākumā tas noticis "Draugiem", vēlāk "Instagram", vai dzīvē.

"Ticu, ka bijušie ir būtiska mana dzīves sastāvdaļa, kas palīdzējusi veidot mani, man ir liela cieņa pret katru no viņiem. Katrs no viņiem palīdzējis ko saprast, ko palaist vaļā, izkristalizējis tās īpašības, lietas, ko vēlos redzēt savā partnerī un viņa dzīvē. Tas viss ir par labu Jānim, viņš iemieso visu, kas man ir būtisks," tā Kašers.

Vīra Jāņa satikšana un nonākšana līdz kāzām

Ar vīru Jāni Kašers iepazinies "Instagram", viņi "laikojuši" viens otra bildes, Jānis nokomentējis vienu no Kašera reklāmām un tā sākusies sarakste. Ātri vien vīrieši sapratuši, ka abiem patīk melnais humors, ka viņi prot pasmieties paši par sevi, drīz vien tika nolemts par labu pastaigai un kafijas baudīšanai.

Tikšanās notika Vērmanes dārzā, ejot uz parku Kašeram bijis uztraukums, viņš sapratis, ka tikšanās nav "čomiska", ka viņam sāk patikt Jānis. Ieraugot Jāni, viņam patikusi vīrieša gaita, ģērbšanās stils, bet pēc tam arī runasveids, jau pēc pirmajām piecām minūtēm Kašers sapratis, ka Jānis ir īstais.

"Abiem bija "dzirksteles" acīs, staigājām, runājāmies, un viņš mani noskūpstīja, gaišā dienas laikā, turklāt publiskā vietā. Mani tas patīkami pārsteidza, jo daudzi to neatļautos, daudzi grib visu slepenībā, aiz aizvērtām durvīm, tāpēc Jāņa rīcība likās drošsirdīga, kaut gan nekad neskūpstos pirmajā randiņā. Beigās tie bija trīs skūpsti parkā, kas parādīja viņa drošsirdību, to, ka viņš ir gatavs uzņemties atbildību, ka zina, kas viņš ir, nebaidās no sevis, viņam nav kauns, nav bail, ka citi redz, tas mani "paķēra"," atceras Kašers.

Iedvesmojošā personība ir satikusies arī ar puišiem, kuri baidās, ka nedod Dievs, kāds viņus pamanīs, ka jātiekas tikai tumsā, ārpus Rīgas centra, tas viss liecina par bailēm, nepārliecību par savu seksualitāti, Kašers to nevēlas savā dzīvē, jo ir izgājis tam visam cauri, viņš varējis kādu laiku "vilkt" tādus vīriešus, bet tad sapratis, ka bremzē pats sevi. Viņam blakus vajadzīgs vīrietis, kurš sev patīk, kurš sevi zina un nebaidās.

Ātri vien viņi viens otram atzinušies mīlestībā, sapratuši, ka ir viens otram, tas noticis automātiski un sākuši lietot vārdu salikumu – es tevi mīlu.

"Mīlestība man nozīme ļoti daudz. Tās ir rūpes, cieņa, gādība, būšana klāt priekos un bēdās, spēja pasniegt roku un palīdzēt piecelties, skatīšanās uz nākotni vienā stilā, iešana vienā ritmā, kopīgi mērķi un vērtības. Mīlestība ir, kad, raugoties uz otru, iekšā viss trīc, kas ļoti dziļš un intīms," mīlestības nozīmi skaidro Kašers.

Jau pēc mēneša attiecībām pāris sākuši dzīvot dzīvot kopā, pēc pusgada saderinājušies, bet vēl pēc gada apprecējušies. Mīlnieki nav vilkuši garumā ar kopdzīvi, jo abi uzskata – ja ir, tad ir, ja nav, tad nav! Viss bijis skaidrs uzreiz – mīlam, saprotamies, sākam, turpinām veidot ģimeni.

Kāzas un ko dzīvē maina "JĀ" vārda pateikšana

Gatavojoties kāzām, bija jāsakārto daudzi dokumenti, jādabū atļaujas, kā nekā Latvijā apprecēties nav iespējams, pāris izlēma par labu Dānijai, valstij, kurā Kašers pirmo reizi sajuties patiesi brīvs.

"JĀ" vārda nozīmi saprot tikai tie, kuri ir apprecējušies. Tas nav tikai solījums otra priekšā, bet arī Dieva priekšā, vedēju priekšā, sabiedrības priekšā. "JĀ" vārds apliecina, ka esam viens otram, ne tikai sarunās, bet darbos, ka nevarēs pēc pirmā strīda aizsist durvis un aizskriet, ka uzņemies par otru atbildību, līdz nāve mūs šķirs, tas ir būtiski. Tā ir atbildība, atbildība pret otru cilvēku, pret sevi, pret savu dzīvi," prāto Kašers.

Pēc kāzām arī savstarpējās attiecības ieguvušas citu šķautni, citu garšu, citas sajūtas, pāris ir tuvāki nekā jebkad agrāk, to palīdzēja sasniegt "JĀ" vārds un oficiālais dokuments.

Kašers ar vīru Jāni vēršas Satversmes tiesā, lai arī Latvijā viņus atzītu par ģimeni.

"Saprotam, ka mūsu savienībai ir virsmērķis, jo esam publiski cilvēki. Tāpēc piedalījāmies šovā, un demonstrējām savu dzīvi, lai izglītotu sabiedrību, ka esam tādi paši cilvēki, ka mums kā pārim ir tādas pašas problēmas un prieki. Mums ir svarīgi, lai mūs uztver par līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem, lai valsts iestājas par mums, šobrīd nav tādas sajūtas. Kā ikviens indivīds mēs maksājam nodokļus, radām paliekošas vērtības, skumji, ka dzimtenē viens otram nekas neskaitāmies, slimnīcā es pie Jāņa netiktu, ja gribētu ņemt kredītu uz mums neattiecas tie procenti, kas citām ģimenēm, ir daudz nesakārtotu jautājumu, kas rada sajūtu, ka neesam vajadzīgi savā valstī, tad kāpēc man maksāt nodokļus," jautā Kašers.

Pāris vēlas, lai Latvija viņus atzīst par ģimeni, tas ir svarīgi, tas ir loģisks solis, kas neraisīja nekādas diskusijas. Mīlnieki priecājas, ka četri no 27 pāriem, kuri iesnieguši prasības Satversmes tiesā jau atzīti par ģimenēm.

Vārds ģimene Kašeram nozīmē – cieņu, mīlestību, paļaušanos, uzticību, respektu, pilnīgu caurspīdību vienam pret otru, kopīgu mērķu īstenošanu, vērtības, kas ir ikvienā ģimenē.

"Šobrīd mums domas par bērniem nav, kad būsim tam gatavi, tad būs arī domas. Viss atkarīgs no likumiem, kādi tiks pieņemti Latvijā. Ja nekas nemainīsies, tad par paplašināšanos domāsim ārpus Latvijas. Bet par to vēlāk," smaida Kašers.

18. jūnijā notiekošais Baltijas Praids un domas par Praidu

"Praids ir mīlestības svētki. Heteroseksuāliem cilvēkiem ir iespēja paust savu mīlestību uz ielas jebkurā diennakts laikā – mīlināties, skūpstīties, sadoties rokās. Ja mēs tā darām, visi skatās, rāda ar pirkstu. Šī ir vienīgā diena gadā, kad beidzot varam svinēt mīlestību, skatīties partnerim acīs, nekautrēties, nebaidīties, ka nosodīs, spļaus virsū. Tie ir mīlestības svinēšanas svētki, pateicībā tiem, kuri ir izdarījuši daudz LGBTQ kopienas labā. Šogad pirmo reizi piedalīšos, parasti uz ielas nesadodamies rokās, nevēlamies liekas negācijas, Praida gājiens būs tas moments, kad varēsim sadoties rokās un iet pa Brīvības ielu bez bailēm," viedokli izsaka Kašers.

Aicinājums nesēdēt "skapī"!

"Sēdēšana "skapī" neko labu nedara, liela daļa apkārtējo zina vai nojauš par tavu orientāciju, bet gaida, kad pats būsi gatavs to atzīt publiski. Sēžot "skapī", tu nedzīvo savu dzīvi, jā, iznākšana no "skapja" ir bailīgs solis, izkāpšana no komforta zonas, bet tur slēpjas foršais brīvības elpas malks, kuru novēlu jebkuram ieelpot. Novēlu ikvienam saprast, ko nozīmē patiesi dzīvot, neslapstoties, mēs nezinām, cik ilgs laiks mums ir dots, jo ilgāk vilsim garumā, jo mazāk laika paliks patiesai dzīvei. Nevienam nenovēlu 80-90 gadu vecumā saprast, ka tā patiesi neesi dzīvojis. Kāpiet ārā, dzīvojiet un baudiet lieliskās dzīves dāvanas," motivē Kašers.