Latvijas lepnums: Anete Asare nesavtīgi cīnās par to, lai bezpalīdzīgie putni spētu pārziemot Latvijā

"Man zvanīja viens vīrieteis un stāstīja par gulbīti, kurš nevar pastaigāt. Šķita, ka viss nokārtosies, un tas varēs pacelties spārnos, un aizlidot, bet…" Kaut kāds iemesls ir, kāpēc šis gulbis nav aizlidojis, stāsta Anete Asare. Šādās situācijās drošāk ir putnu paņemt aprūpē līdz nākamajam pavasarim.

"Lai putns nonāktu pie manis, sākumā tam ir jāiziet karantīna. Vismaz divas nedēļas es viņus turu atsevišķi no pārējiem!" Slimību risks ir liels, bet, spriežot no stāsta, nekādu īpašu gadījumu līdz šim nav bijis. Šobrīd Anetes paspārnē ir ap 70 putnu. Tas ir lielākais skaits, kāds līdz šim bijis. "Pavasarī viņi ir jālaiž vaļā! Tad skaits samazināsies gandrīz uz pusi."

Tas viss sākās pirms 4 gadiem, kad pie meitenes nonāca pirmie putni. "Tie mani atrod caur līdzjūtīgiem cilvēkiem, kā arī no tiem, kuri redz, ka nevar atstāt putnu bezpalīdzīgā stāvoklī!" Anete sakot, ka šīs dzīvās radības neesot viņas ideja – to viņai esot iedevis Dievs, jo pati kādreiz studējusi žurnālistiku. "Visa mana mācīšanās par putnu ārstēšanu notikusi ļoti pakāpeniski."

Anete stāsta, ka pasaulē tas viss notiek uz brīvprātības principa, bet Latvijā tas vēl nav attīstījies. "Ir viens cilvēks, kurš reiz atnesa kaiju un turpināja man palīdzēt, jo redz, ka tam ir jēga. Ļoti ceru, ka tādu cilvēku būs vēl!"