Aklajam Kvazītim īsta Ziemassvētku dāvana – viņu paņem uz mājām

Labs darbs nav paņemt suni, bet gan rūpēties un cienīgi izturēties.
Īpaši pret šo suņuku, kuram ir grūtāk orientēties apkārtējā vidē.
Šodien sastapu Kvazīti Akadēmiķa ielas pieturā, kopā ar saimniekiem, diemžēl nepaspēju pateikt savas domas par redzēto viņiem pašiem, bet Ulubelei jau ziņoju.
Riņķī mašīnas, cilvēki, suņuks neko neredz, tikai saož..pārvietojas lēnītēm visu apostot, bet saimniece iet pa priekšu un velk suņuku kā ragavas. :/ Neviena vārda, neviena sauciena, lai sunītis nāk līdzi, tikai velk ar stingri nostieptu pavadu. :/
Es saprotu ka padzīvojis pāris, bet šajā gadījumā ir jāliek viņiem doties pie konologa , lai mācās kā apmācīt šo suni, dot komandas ''ejam'' , atsaukties uz vārdu. Sirsniņa sažņaudzās to redzot :/ Es nedomāju ka šāds bija šī ''sova'' mērķis.

Urra! Lai tiem cilvekiem laba veseliba un viss naks viniem atpakal dubulta par tadu labu darbu. Mes pasi gandriz bijam gatavi braukt pakal sim sunukam, bet attureja mazais dzivoklis un ka mums jau ir viens suns. Bet sirds bija smaga. Tagad ari mums mieriga sirds. Lai Kvazitim vislabakie un laimigakie saimnieki!

Lai Kvazitim būtu vislabākās mājas un saimnieki!

Pat asara notecēja;)
Ļoti jauki:)