Patiesas vienatnības elements: Daugulis un Vārtiņš par to, kad Svalbārā vislabāk bija dzirdams klusums

"Tas klusums bija tajās divās stundās, kad pa nakti dežūrējām," stāsta Kārlis. Pārgājiena laikā visi bijuši kopā – runājuši, jokojies, palīdzējuši viens otram. Arī ēšana bijusi ātra un tehniska: "Deglītis, gāze, ūdens – viss jāizdara ātri. Tu nevar apsēsties un mierīgi paēst."

Taču naktsmaiņās viss mainījies. "Tas bija īsts klusums. Tu pēkšņi apzinies, kur tu esi, ko dari. Varbūt pat padomā par dzīvi," viņš atceras. Vienā no dežūrām, staigājot ap teltīm, Kārlis pamanījis, kā no ūdens iznirst ronis, uzmet skatienu un mierīgi pazūd atpakaļ.

"Es biju viens ar savām domām. Tas bija ļoti, ļoti vērtīgi," viņš saka, piebilstot, ka, lai arī celties naktsmaiņās negribējās, pieredze bijusi īpaša.

Profesors Mārtiņš Daugulis piekrīt – klusums cilvēkam ir ļoti vajadzīgs. "Klusumā domas aiziet daudz dziļāk," viņš saka. Tieši naktsmaiņās parādījies arī patiesas vienatnības elements. "Līdz tam mēs visu laiku bijām kopā. Sešas dienas tu principā neesi viens nevienā brīdī."

Vārtiņam viena no naktsmaiņām bijusi īpaši saspringta – miglas dēļ. "Es savā dzīvē nebiju redzējis tik biezu miglu. Es neko neredzēju, pat ar binokli," viņš atceras. Tā bijusi arī pirmā reize, kad viņš naktī turējis ieroci rokās.

Situāciju papildinājuši arī dzīvnieki. "Brieži mums sekoja. Nevis vienkārši pagāja garām, bet tiešām sekoja. Otrajā dienā mēs pie tā pieradām."

Skaties un klausies jaunu podkāsta "Pats krējumiņš" epizodi katru otro trešdienu portālā "tv3.lv", nākamās paaudzes televīzijā "Go3", kā arī "Spotify" un "Apple Podcasts". Seko podkāstam arī Instagram un noskaties labākos mirkļus!