Policijas šefs Ruks piedāvā ar militārā dienesta palīdzību papildināt likumsargu rindas
Valsts policijā (VP) ik gadu no dienesta atvaļinās vairāk, nekā tam pievienojas, kā rezultātā uz šī gada 1. septembri nav aizpildīti 27% darba vietu. Lai policista profesiju padarītu pievilcīgāku, valsts ķērusies klāt sliktā stāvoklī esošo iecirkņu slēgšanai, būvējot katastrofu pārvaldības centrus vai nomājot objektus, pielāgojot tos policijas vajadzībām, kā arī nedaudz palielina atalgojumu. Taču ar to vien nepietiek. Kādus risinājumus piedāvā pati policija?
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks "tv3.lv" pastāsta, ka ir uzsācis sarunas ar Iekšlietu ministriju (IeM) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), lai šogad ieviestajā valsts aizsardzības dienestā (VAD) jauniešiem nākotnē būtu iespēja izvēlēties arī dienestu robežsardzē vai Valsts policijā. Šādu variantu Ruks rosinājis jau brīdī, kad notika lemšana par VAD likuma pieņemšanu, taču ideju sākotnēji nebija iespējams realizēt.
Vēsturiski, pirms obligātais militārais dienests tika likvidēts, varēja pieteikties dienestam arī iekšlietu nozarē, kas sekmēja pēctecību – pēc obligātā dienesta jaunie kolēģi apguva policijas darba pamatus un kļuva par pilntiesīgiem policistiem. VP saskaņā ar likumu "Par policiju" ir apbruņota militarizēta valsts institūcija. Piemēram, Valsts policijas koledžā policisti apgūst arī militārās zināšanas speciāli izstrādātas militārās profesionālās pilnveides programmā.
Šāda dienesta ieviešanas gadījumā iekšlietās Valsts policija varētu jauniešus sagatavot ne tikai militāri, bet arī ar policejisko ievirzi. Savukārt pēc 11 mēnešiem dienestā jauniešiem tiktu piedāvāts kļūt par policijas kadetiem un turpināt studijas Valsts policijas koledžā. Tajā pašā laikā varētu arī izvēlēties robežsardzi vai NBS, ja valsts aizsardzības dienests būtu izvēlēts kādā no šiem spēkiem.
Šobrīd Valsts policija gatavoto savu redzējumu iesniegšanai IeM par to, kas ir nepieciešams, lai to īstenotu – finansējums, normatīvais regulējums, infrastruktūra, rekrutēšanas kārtība utt.
Paplašinātas izglītības programmas
Tāpat, domājot par jauno policistu piesaisti un esošo noturēšanu, ir paplašinātas izglītības iespējas gan topošajiem, gan esošajiem policistiem. No 2022. gada pavasara darbu sācis Valsts policijas koledžas Izmeklētāju mācību centrs (IMC), kur līdz šim apmācīti vairāk nekā 2200 kolēģu dažādos profesionālās pilnveides kursos. Turklāt IMC profesionāli pilnveidojas ne tikai policisti, bet arī kolēģi lielā skaitā no citām, praktiski visām izmeklēšanas iestādēm valstī, tai skaitā no prokuratūras.
Valsts policijas koledžā plānots arī attīstīt profesionālās pilnveides izglītības programmu "Policijas darba pamati", kas paredzēta personām ar augstāko izglītību un ilgst vien trīs mēnešus. Patlaban uzņemšana šajā programmā parasti notiek divas reizes gadā, bet VP vēlas to nodrošināt četras reizes gadā.
Savukārt šī gada 1. septembrī darbu sāka konsorcijs "Iekšējās drošības akadēmija", kas ir Valsts policijas koledžas, Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) "kopprojekts" jeb apvienība, kurā tiek īstenotas sešas studiju programmas. Ruks pastāsta, ka, piemēram, LU bakalaura studiju programmā "Pirmstiesas izmeklēšana" vien uzņemti 92 studenti, kas pēc četriem gadiem potenciāli varētu papildināt VP rindas.
Jaunums ir arī LU īstenotā maģistra studiju apakšprogramma "Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība", kas mērķēta uz esošajiem tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. "Tas ir menedžments jeb tiesību aizsardzības iestāžu vadīšana ar profesionālāku pieeju, lai šo izglītību ieguvušie nākamie vadītāji būtu zinošāki, piemēram, pārmaiņu un risku vadībā, kā arī stratēģiskajā plānošanā," skaidro Ruks.
Savukārt RSU tiek īstenotas gan bakalaura, gan maģistra studiju programmas, piemēram, "Policijas darbs" un "Ekonomiskās drošības aizsardzība", kas ietver ļoti specifiskas tēmas, sniedzot iespējas apgūt kriminālizlūkošanas analītisko darbu, operatīvo darbu un citas zināšanas padziļinātā apjomā, tādejādi sekmējot policistu sagatavošanu augstākajā līmenī.
Projektu "Sargi" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Sargi" saturu atbild producents Armands Tripāns. Skaties raidījumu ciklu "Sargi" no 5. novembra svētdienās pulksten 18.50 kanālā TV3.


Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
