Rēvalds: Privātajā veselības aprūpē pakalpojumu cenu pieaugums prognozējams 20% apmērā

Viņš atzina, ka privātajā veselības aprūpes sektorā par medicīnas pakalpojumiem varētu pieaugt cenas, jo to veicina pastāvošais spiediens gan no energoresursu cenu kāpumam puses, gan no dažādu materiālpiegāžu puses, gan arī no darbaspēka puses – darbinieki objektīvu apsvērumu dēļ vēlas lielākas algas, tāpēc pakalpojumu cenu kāpums ir neizbēgams.

Rēvalds teica, ka līdzšinējā praksē pakalpojumu cenu kāpums privātajā veselības aprūpē apsteidza inflāciju, kamēr tā bija zema un tie bija 5-10% gadā, tad varbūt jau šoruden vai nākamgad cenu kāpums varētu tuvoties 20%, apsteidzot oficiālo inflāciju, kas tagad ir 16-17%.

Komentējot proporcionālo atšķirību starp valsts un privātās medicīnas, viņš teica, ka privātais un valsts sektors savstarpēji sacenšas par darbiniekiem, tāpēc privātajā sektorā algu līmenim ir jābūt mazliet augstākam nekā valsts sektorā. Jebkuriem notikumiem valsts sektorā seko algu pielikums privātajā sektorā. Covid-19 izplatības laikā veselības darbinieku atalgojums bija augstāks un krietni labāks nekā prognozēts saistībā ar piemaksām par Covid-19 pacientu ārstēšanu, kuras šogad ir atņemtas. Sanāk, ka lielai daļai medicīnas profesionāļu algas sarūk un viņi to izjūt sāpīgi.

Rēvalds neizslēdza, ka, inflācijai kāpjot, bet iedzīvotāju ienākumiem saglabājoties līdzšinējā līmenī, veselības aprūpe varētu kļūt ne visiem pieejama, pacienti ir pārāk daudz spiesti maksāt par veselības aprūpi, kamēr situācija ir smaga. Šajā gadījumā gan nav runas par milzīgas virspeļņas gūšanu – energoresursi ir būtiski sadārdzinājušies, maksa par apkuri arī un VC4 maksa par apkuri ir pieaugusi pieckārtīgi, citviet pat vēl vairāk – astoņkārtīgi. Cenas kāpj pilnīgi visam, visiem medicīnas materiāliem, jeb kam – visiem servisiem, pārējām industrijām, sākot no tualetes papīra un beidzot ar zālēm. Labā ziņa – veselības aprūpes budžets turpina pieaugt un sasniedzis vēsturiski nebijušus apmērus, veidojot paradoksu – tas strauji aug procentuāli no IKP, taču Latvija atrodas šajā ziņā pēdējā vietā ES, būtiski atpaliekot no vēlamā.

Rēvalds teica, ka viena no Latvijas veselības aprūpes galvenajām problēmām ir pieejamības laikā trūkums – rindas vienmēr ir bijušas garas, arī tagad ir garas, un ārstiem ir jārisina tās pacientu veselības aprūpes problēmas, kas bija ievilkušās Covid-19 pandēmijas laikā, kad pacienti fiziski netika pie ārstiem. Tobrīd arī daudzas ārstniecības personas bija saslimušas. Patlaban ir problēmas gan hroniskajiem pacientiem, kuri pie ārsta netika, gan arī Covid-19 ir radījis daudz dažādas problēmas. Tāpat pacientus nepieciešams rehabilitēt pēc smagi pārslimotām ar Covid-19 saistītām slimībām.

Viņš atzina, ka gan Eiropā, gan Latvijā saslimstība ar Covid-19 izplatās. Eiropā runā par 7. vilni, Latvijā par 5-6. pandēmijas vilni. Valdība gatavojas dažādiem krīzes scenārijiem, valdībai ir četri potenciālie rīcības scenāriji – viens normālais un trīs sliktie, pēc kuriem gatavojas rīkoties. Līdz šim veselības aprūpes nozarei ir izveidojusies tāda laba sazobe komunikācijā ar valdību, Nacionālo veselības dienestu, komunikācija ir vērtējama kā laba un kopīgi iecerēts gatavoties nākamajam pandēmijas vilnim.

Pēc viņa sacītā, patlaban Latvijā visvairāk izplatās omikrons un tā jaunie apakšpaveidi, – tas ir vīrusa paveids, kurš bija ļoti lipīgs, bet ne nāvējošs. Pēc Rēvalda teiktā, turpmāk viss būs atkarīgs no tā, ar ko sastapsimies rudenī, vai neveidosies kaut kādas jaunas vīrusa mutācijas, jauni vīrusa celmi, kuriem sliktākajā iespējamajā scenārijā varētu piemist omikrona lipīgums un deltas nāvīgums.

Taču veselības aprūpes sistēma ir trenēta vairākus gadus, jābūt gataviem strauji izvērst gultas, privātajam sektoram – piedalīties vakcinācijas kampaņās, tāpat lielajām laboratorijām ir jābūt gatavām izvērst strauju testēšanu visā valsts teritorijā, ātrā tempā un laikā. Labā ziņa – ir iegādāti materiāltehniskie resursi un slimnīcu gatavība ir krietni augstāka nekā bija pirms diviem gadiem.

Pacientiem ir jāizturas ar izpratni, jāgatavojas gada aukstajiem mēnešiem, jāņem vērā līdz šim gūtā pieredze, jābūt piesardzīgiem Covid-19 kontekstā. No ārstiem nevajag baidīties – veselības aprūpes sistēma strādā, ir laikus jāpierakstās, aicināja Rēvalds.