"Swedbank Latvija" vadītājs: Bankas sīvi konkurē par kredītspējīgajiem klientiem
Banku starpā patlaban notiek sīva konkurence par kredītspējīgajiem klientiem, intervijā "900 sekundēm" atzina "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.
Komentējot Lietuvas ieceri par solidaritātes nodevu virspeļņai, viņš kā nozares pārstāvis uzsvēra – paredzama un stabila regulācijas vide ir priekšnoteikums labvēlīgai investīciju videi, kas Latvijai ir ļoti būtiski. Tāpēc Lietuvas iecere nav pievilcīgs nav labs signāls pievilcīgai investīciju videi.
Taujāts par situāciju Latvijā, viņš uzsvēra – Latvijas banku sistēmā depozītu attiecība pret kredītiem ir būtiski par labu depozītiem. Piemēram, "Swedbank" gada beigās kredītu attiecība pret depozītiem ir 60%. Tas nozīmē, ka banku rīcībā ir ļoti daudz brīvu līdzekļu, ko tās labprāt novirzītu kreditēšanai, nevis turētu Eiropas Centrālajā bankā, jo tādā veidā tās pelnītu vairāk. Taču ar svarīgu priekšnosacījumu, ka kredītu risku profils caur uzkrājumiem, kas ir jāizveido, izsniedzot kredītus un iespējamās neatgūtās summas, teiksim, uzņēmumu bankrotu gadījumā, nenoēdīs papildus ieņēmumus un kas, ņemot vērā banku uzraudzības modeļus, nesadārdzinās un nepasliktinās kredītpieejamību nākotnes kredītņēmējiem. Tāpēc jau šobrīd notiek sīva banku konkurence par kredītspējīgajiem klientiem.
Komentējot politiskās vides pārmetumus par kūtro kreditēšanu, viņš atbildēja šādi: "Mēs labprāt kopā strādātu gan ar uzņēmējiem, gan valsti, lai pēc iesējas ātrāk veidotu priekšnoteikumus un būtu vairāk projekti un uzņēmumi, kurus mēs varētu finansēt vairāk un lielākā apmērā," sacīja Mencis. Pēc viņa sacītā, bankām viennozīmīgi ir vēlme kreditēt, piemēram, "Swedbank" investoriem ir paziņojusi, ka kredītportfeļa izaugsme privātpersonu un korporatīvajā segmentā ir tās stratēģiskā prioritāte grupas līmenī. "Tā kā vēlme un kapacitāte kapitāla un resursu pieejamības ziņā ir, bet ir vajadzīgs pieprasījums," sacīja Mencis.
Pēc viņa teiktā, Latvijā kopumā kredītportfelis ir labi diversificēts pa nozarēm, un pēdējos gados būšot redzamāka straujāka attīstība enerģētikas jomā un bankām būs daudz darāmā, lai finansētu projektus atjaunojamās enerģijas jomās. Taču viņš uzsvēra, ka kreditēšana ir atkarīga no uzņēmuma un sektora pelnītspējas, dzīvotspējas, ja modelis ir pelnītspējīgs un ilgtspējīgs, tad bankas ir gatavas kreditēt. Banka esot gatava arī turpmāk investēt projektos, kas ir vērsti uz enerģētisko neatkarību un investīcijām eksportspējā un produktivitātē .
Komentējot pašreizējās EURIBOR likmes, viņš teica, ka situācija saglabājas ļoti stabila arī straujajā EURIBOR likmju kāpumā, kas fundamentāli apliecina diezgan ilgo nozares darbu pie atbildīgas un drošas aizņemšanās ietvara Latvijā, klientam izsniegšanas brīdī modelējot EURIBOR svārstības. Tā kā pēdējos gados inflācija ir bijusi zemāka par algu kāpumu, cilvēkiem ir izveidojušies uzkrājumi. Tāpat darba tirgus ir stabils, un klienti labi tiek galā ar attiecīgo likmju kāpumu. Jaunie kredītņēmēji var izvērtēt, vai uzņemties saistības. EURIBOR var nofiksēt, bet klienti to maz izmanto, jo fiksētā likme saglabātos arī EURIBOR likmei krītoties.
Viņš atzina, ka Baltijas valstīs kredītņēmēji EURIBOR celšanu izjūt izteiktāk nekā citās Centrālajās vai Rietumeiropas valstīs, taču uzsvēra, ka Baltijas valstīs, tajā skaitā Latvijā, ir mazāk, klientu ar aizņēmumiem, līdz ar to EURIBOR pieaugumu jūt mazāks iedzīvotāju skaits, kam samazinās brīvi tērējamā nauda, kas varētu kausēt inflācijas tempu. "Tomēr tas neapdraud klientu maksātspēju. Sarkanās lampiņas nekur nedeg," rezumēja "Swedbank Latvija" vadītājs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka lēmumu izņemšanas vai izvērtēšanas laiks palielinās, – jauniem kredītņēmējiem ir rūpīgi jāizvērtē, vai viņi ir gatavi uzņemties saistības ar šā brīža procentu likmēm, paturot prātā – ilgtermiņā gan EURIBOR svārstās. Tāpēc interese par mājokļu iegādi ar aizdevumu joprojām saglabājas.
Komentējot banku filiāļu tīklu Latvijā, viņš teica, ka, attīstoties digitālajiem kanāliem, vajadzība apmeklēt bankas filiāli klātienē ik gadu rūk, tas redzams pēc bankas rīcībā esošajiem datiem. Taču fiziskajai klātbūtnei ir jābūt, tāpēc ir "Swedbank" patlaban aizvien ir 21 filiāle visā Latvijā. "Pēdējā gadā straujākais filiāļu slēgšanas temps ir apstājies, sekojam līdzi klientu paradumiem, gādājam par pieejamību visu diennakti, lai pamata pakalpojumi būtu bankas klienta rīcībā," viņš teica.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
