1000 kara dienas. Mazā Jevhena stāsts, kurš piedzima līdz ar krievu terora ienākšanu Ukrainā

Okupantu armija katru dienu uzbrūk Ukrainas pilsētām un ciemiem, nogalina civiliedzīvotājus un iznīcina ģimenes. 1000 dienas. Šajā laikā piedzimuši ukraiņu bērni, kuri nezina neko citu, kā tikai karu, raķešu, aviobumbu un dronu uzbrukumus, patvēruma meklēšanu. Viens no viņiem – teju trīs gadus vecais Jevhens Stepaņenko, kurš piedzima Bučā līdz ar krievu terora pilna mēroga ienākšanu Ukrainā, raksta "Reuters".

Jevhens trīs gadu dzimšanas dienu svinēs nākamgad februārī. Savai mammai viņš ir ceturtais bērns. Ceļā uz slimnīcu, lai laistu pasaulē savu dēlu, ukrainiete Ļudmila Rodčenko atminas, ka redzējusi civiliedzīvotāju līķus, kas bija pārklāti segām un izsvaidīti pa ielām.

Dienu pēc Jevhena piedzimšanas pie slimnīcas bija novietots krievu tanks. Slimnīca tobrīd spējusi strādāt, pateicoties dīzeļģeneratoram un ūdenim, ko piegādāja divas netālu novietotas ugunsdzēsēju mašīnas.

42 gadus vecā Ludmila drīz vien ietina savu jaundzimušo dēlu segā un kopā ar pārējiem bērniem aizbēga uz Poltavas apgabalu, kas tobrīd bijis salīdzinoši drošāks. Tikmēr iebrūkošie Krievijas spēki pārņēma viņas dzimto pilsētu Buču, netālu no galvaspilsētas Kijivas.

"Mēs nezinājām, ko nesīs tuvākās stundas, nemaz nerunājot par nākamo dienu. Viņam bija tikai trīs dienas, kad mēs devāmies prom. Viņš bija ietīts segās, nevarēja pat redzēt seju, viņš pārdzīvoja aukstumu un salu," stāsta zēna mamma.

Aptuvenais attālums, ko ģimene mēroja, ir 380 kilometri. Karaspēka kontrolpunktos Ludmila ieguvusi siltu ūdeni, kas bija nepieciešams, lai pagatavotu jaundzimušajam Jevhenam pudelīti ar piena maisījumu.

Buča, no kuras Ludmilai un viņas bērniem izdevās aizbēgt, kļuva par sinonīmu krievu brutalitātei. Pilsētu no okupantiem izdevās atbrīvot mēnesi vēlāk. Taču ainas, kas bija redzamas pēc Bučas atkarošanas, neidzēšami saista pilsētas vārdu ar kara nežēlību. Civilo iedzīvotāju līķi gulēja tur, kur viņi bija nokrituši, pie velosipēdiem, automašīnās, ceļu malās, pagalmos, ēkās un mājās. Daudzus atrada nošautus ar sasietām rokām aiz muguras. Bučas slaktiņā tika nogalināti vairāk nekā 400 mierīgo iedzīvotāju. 

Arhīva video: TV3 Ziņu reportāža vien dažas dienas pēc Bučas atbrīvošanas

Pēc Ukrainas datiem, Krievijas okupanti kara laikā pastrādājuši desmitiem tūkstošus kara noziegumu, zvērību un slepkavību. Taču valsts prokurori notikušo Bučā ir nosaukuši par "lietu Nr.1".

Maskava noliedz civiliedzīvotāju nogalināšanu un ir paziņojusi, ka ainas Bučā bijušas inscenētas.

Tagad, pamazām iestājoties kara realitātei, Ludmila, tāpat kā citi ukraiņi, meklē ikdienā "vismaz kaut kādu normalitātes sajūtu."

"Es cenšos nodrošināt viņam normālu bērnību, novēršot uzmanību no uzlidojumu sirēnām. Bet, kad saņemu telefonā paziņojumus par uzlidojumu, viņš saka: "Mammu, man ir bail, man ir bail." Kad viss ir nomierinājies, viņš saka: "Notīrīts!", lai gan, manuprāt, viņš pilnībā nesaprot, ko tas nozīmē," bilst zēna mamma.

Ludmila baidās, ka karš varētu ilgt gadiem. Krievija ieņem ciemu pēc ciema valsts austrumos. Bažas rada arī Donalda Trampa sēšanās Baltā nama krēslā un iespējamība, ka Ukraina zaudēs vienu no svarīgākajiem sabiedrotajiem karā.

"Es tik ļoti vēlos, lai karš beigtos. Lai maniem bērniem būtu nākotne. Kāda būs viņu izglītība? Viņi atgriezās skolā, un iet tur uz pagrabu [trauksmes laikā], un tad atpakaļ uz klasi. " piebilda Ludmila. Viņas ikdienu pavada neziņa, kā karš un nepārtrauktā trauksme ietekmēs bērnu mentālo veselību.

Kara sākumā miljoniem cilvēku pameta savas mājas, lielākais vairums – sievietes un bērni, kas pārcēlās uz ārzemēm. Arī Ludmila apsvērusi iespēju pamest valsti, taču tas bijis finansiāli pārāk dārgi.

1000 dienas vēlāk kara aina joprojām drūma. Krievija tērē milzu resursus un cilvēku dzīvības, lai gūtu nelielus, bet stabilus teritoriālos ieguvumus teju piektdaļā Ukrainas, ko tā jau kontrolē. Tikmēr Ukraina cīnās, lai samazinātu zaudējumus, saglabātu morāli un pārliecinātu sabiedrotos, ka lielāka militārā palīdzība var mainīt kara gaitu, raksta "Associated Press".

Sasniedzot kara 1000. dienu, skaidras informācijas par abu pušu iespējamām sarunām nav. Vācijas kanclers Olafs Šolcs svētdien paziņoja, ka viņa notikušajā telefonsarunā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nav bijis nekādu pazīmju par Putina viedokļa maiņu attiecībā uz karu Ukrainā, tomēr Šolcs aizstāvēja lēmumu zvanīt Putinam, par ko viņš tiek kritizēts.

Savukārt, atsaucoties uz britu izlūkdienestu analīzi, britu laikraksts "The Daily Telegraph" vēsta, ka Krievijas diktators darīšot visu, lai līdz jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai atgūtu teritoriju, ko Kurskas apgabalā šobrīd kontrolē Ukrainas karaspēks.

Jāatgādina, ka Tramps gan iepriekš paziņoja, ka varētu ātri izbeigt karu, lai gan nav skaidrs, kā un kam par labu viņš varētu nosvērt svaru kausu. Skotijas stratēģisko pētījumu profesors Filips O Braiens uzskata, ka Tramps varētu mēģināt piespiest izbeigt karu, apturot ieroču piegādi Ukrainai.

Savukārt Ukrainas prezidents nesen paziņojis, ka Krievijas karš pret viņa valsti "beigsies ātrāk", kad Donalds Tramps nākamgad oficiāli kļūs par ASV prezidentu, nekā tas būtu pie citiem apstākļiem.  Radio intervijā Zelenskis atzina, ka kaujas laukā situācija Ukrainas austrumos ir sarežģīta un Krievija virzās uz priekšu. Viņš arī sacīja, ka Kremļa saimnieks Vladimirs Putins nav ieinteresēts piekrist miera līgumam.