15 gadi cietumā vai karš Ukrainā: kā Krievija ieslodzītās Centrālāzijas sievietes spiež dienēt

Dilbara jau vairākus mēnešus atrodas pirmstiesas apcietinājumā Krievijas pilsētā Omskā. Viņa apgalvo, ka ieslodzījumā tikusi piekauta, iebiedēta un pret viņu izmantots elektrošoks. Tagad jaunajai sievietei izvirzīta skarba izvēle – līdz 15 gadiem cietumā vai došanās karā Ukrainā.

Dilbara, Kirgizstānas pilsone (vārds mainīts drošības apsvērumu dēļ), vēstulē mātei rakstījusi: "Mammu, piedod man. Ja man piespriedīs garāku sodu, es iešu karā. Tur man maksās, un pēc gada es būšu brīva."

Jauniete tika aizturēta pērn oktobrī, gadu pēc pārcelšanās uz Krieviju no Ošas pilsētas Kirgizstānā. Viņa noliedz pret viņu izvirzītās apsūdzības narkotiku kontrabandā, norādot, ka tās ir safabricētas. Cilvēktiesību aizstāvji uzsver – Centrālāzijas migranti Krievijā bieži tiek aizturēti tieši par šādām apsūdzībām.

Dilbarai piedāvāts dienēt Krievijas armijā kā virtuves darbiniece, par ko solīta divu miljonu rubļu alga (aptuveni 26 000 ASV dolāru) par viena gada līgumu. Pēc tā izpildes viņai solīta brīvība.

Dilbaras māsa, kura ieradusies no Kirgizstānas uz tiesas sēdēm Omskā, medijam stāsta, ka mēģina pierunāt māsu no došanās uz fronti Ukrainā atteikties. "Mēs bieži dzirdam, ka cilvēki, kuri dodas uz Ukrainu, neatgriežas dzīvi," viņa sacīja (RFE/RL) Kirgizstānas birojam.

Situāciju vēl traģiskāku padara fakts, ka viņu tēvs, kurš arī strādāja Krievijā, 2023. gadā tika nosūtīts karā un šobrīd tiek uzskatīts par pazudušu bez vēsts.

Ieslodzītās sievietes – vervēšanas mērķis

Krievija jau vairākus gadus aktīvi vervē ieslodzītos un aizturētos, piedāvājot soda samazināšanu vai atbrīvošanu apmaiņā pret dienestu frontē. Līdz šim karā Ukrainā nosūtīti desmitiem tūkstošu ieslodzīto, tostarp arī sievietes.

Daļa sieviešu strādā par pavārēm, medmāsām vai sanitārēm, taču dažas nonāk arī tiešā kaujas zonā.

Cilvēktiesību organizācija "Ezgulik" Uzbekistānā ziņo, ka saņēmusi vēstules no desmitiem ieslodzīto sieviešu radinieku, kuri apgalvo, ka cietumu administrācija izdara spiedienu uz sievietēm pievienoties karam.

"Viņām atņem ēdienu uz vairākām dienām, lai salauztu gribu," stāsta sieviete vārdā Umida. "Dažas meitenes pat izdarījušas pašnāvību, lai tikai netiktu nosūtītas uz karu."

Krievijas varasiestādes noliedz sieviešu piespiedu vervēšanu un uzsver, ka dienests esot brīvprātīgs. Tomēr cilvēktiesību aktīvisti šo versiju apšauba.

"Sieviešu cietumos nav interneta. Viņas redz tikai televīziju un domā, ka strādās par medmāsām," sacīja pazīstamā Krievijas ieslodzīto tiesību aizstāve Olga Romanova. "Viņas nesaprot, kur patiesībā tiek sūtītas."

Juristi norāda, ka Centrālāzijas valstīs dalība ārvalstu karos ir kriminālnoziegums, par ko draud ilgs cietumsods. Neskatoties uz to, reāli tiesas procesi šādos gadījumos notiek reti.