Agresorvalsts Krievija plāno izvietot 115 tūkstošus karavīru pie Baltijas un Ziemeļeiropas robežām

Pamatojoties uz satelītu attēliem, konstatētas jaunas kazarmas, munīcijas noliktavas un tehnikas koncentrācija vairākās vietās – Pečengas rajonā desmit kilometrus no Norvēģijas robežas, Petrozavodskā un Sapjornē pie robežas ar Somiju, Lugā netālu no Pleskavas, kā arī Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalā.

Noskaties: Ar provokācijām un kodolapmācībām Krievija palielina spriedzi pie NATO robežām

Bāze Pečengas rajonā, kas pašlaik var uzņemt 7000 karavīru, pēc remontu pabeigšanas varēs uzņemt 17 000. Pēc Somijas armijas komandiera Pasi Velimeki novērtējuma, Krievijas karavīru skaits pie Somijas robežas var pieaugt no pašreizējiem 20 000 līdz 80 000. Kopējais visu objektu potenciāls sasniedz 115 000 karavīru Ziemeļeiropas un Baltijas virzienos, secinājušas raidorganizācijas SVT un NRK.

"Tas ir drauds, pret kuru mums jāizturas nopietni (..). Mēs neuzskatām, ka tas viss ir tikai demonstrācijas nolūkā. Runa ir par potenciāla sagatavošanu, lai nākotnē varētu stāties pretī NATO liela mēroga konfliktā," norādīja Zviedrijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MUST) vadītājs Tomass Nilsons.

Maskava plāno šos objektus piepildīt ar personālu pēc tam, kad būs rimusies karstā fāze Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, uzskata analītiķi.

"Kamēr Krievija ir aizņemta ar Ukrainu, tiešie militārie draudi ir nelieli. Taču tas var ātri mainīties, ja Ukrainā iestāsies pārtraukums," brīdināja NATO spēku komandieris Baltijas valstīs un Polijā ģenerālmajors Braiens Nisens.

Arī Norvēģijas bruņoto spēku vadītājs Eiriks Kristofešens neslēpa savas bažas: "Ja Krievija tagad palielina spēkus līdz apjomiem, par kuriem viņi paziņojuši, un attēli liecina, ka viņi tieši ar to nodarbojas, tad militārie draudi Norvēģijai pieaugs."

SVT un NRK izmeklēšanā iesaistījās arī Dānijas raidorganizācija DR un Igaunijas "Delfi".