Aizvadītajā gadā Igaunijā politisko patvērumu saņēmuši 20 politiskie bēgļi no Krievijas
Politisko patvērumu pērn Igaunijā saņēmuši 20 politiskie bēgļi no Krievijas – tie ir Kremļa opozicionāri, žurnālisti, mākslinieki, mūziķi.
Krievu inteliģences pārstāvji pie igauņiem bēg, alkstot pēc politiskās brīvības. Vairākos gadījumos, izvēloties starp Latviju, Lietuvu vai Igauniju, disidenti lemj par labu mūsu ziemeļu kaimiņiem.
Pēdējais skaļākais gadījums – šonedēļ patvērums Igaunijā piešķirts Krievijas cilvēktiesību organizācijas "Open Russia" Baškīrijas nodaļas pārstāvim Konstantīnam Čadlinam. Igauņu mediji par to uzzināja no Čadlina ieraksta sociālajā tīklā "Facebook", jo valsts iestādes publiski patvēruma saņēmēja vārdus neatklāj.
Čadlinam Krievijā piespriesti 10 gadi cietumā – tiesībsargājošās iestādes apgalvo, ka viņš 2014. gadā izveidoja sarežģītu krāpšanas shēmu, nopelnot 3,7 miljonus rubļus, pārdodot nelegāli lietotus auto. Čadlins apsūdzības sauc par politiski motivētie izdomājumiem, viņam izdevās slepeni šķērsot robežu, un nokļūt Igaunijā.
Un tad ir viens cits cilvēks, Andrejs Kuzičkins. Viņš ir no Tomskas, strādāja kultūras sfērā, pieteicās politiskajam patvērumam Igaunijā. Pirms trim, četriem gadiem. Viņš bija pasniedzējs Tallinas Universitātē, tagad viņš ir skolotājs vienā no Tallinas krievu skolām.
Slavenākais krievu politiskais bēglis no Krievijas, kas dzīvo Igaunijā, ir žurnālists, Putina režīma kritiķis Artemijs Troickis. 2014. gadā viņš atklāja, ka nolēmis pamest Krieviju un pārcelties uz dzīvi Igaunijā. Zīmīgi, ka viņam bija iespēja izvēlēties – Rīga, vai Tallina, bet Troickis izvēlējās pēdējo. No Latvijas viņu atbaidījis pie mums "aizvien dzīvais PSRS gars", kas Igaunijā esot izvēdinājies.
Viņam bija iespēja strādāt Rīgā, krievu medijā "Meduza", bet viņš izvēlējās Tallinu, pirmkārt jau tāpēc, ka viņam šeit ir māja, viņš dzīvo pie jūras.
Galvenais iemesls, kādēļ krievu opozicionāri izvēlas Igauniju, ir tieši rietumnieciskais gars, ģeogrāfiskais tuvums Sanktpēterburgai, no kurienes opozicionārus bieži apciemo tuvinieki un draugi.
Administratīvā sistēma strādā korekti. Ir likumi, un tos ievēro. Tu zini procedūru, termiņus, kuros jāiekļaujas, zini, ka tas tiks ievērots. Ļoti caurspīdīgi, ar to nav nekādu problēmu.
Aktīvas diskusijas Igaunijas politiķu vidū notiek par modernas robežas izbūvi ar Krieviju. Plānos esot papildus žogiem izbūvēt digitālu rīku infrastruktūru, lai robežu vērotu un fiksētu attālināti, izmantojot kameras, kustību sensorus, dronus un citus risinājumus.
Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu, kas valdībai tika iesniegts pirms trīs gadiem, austrumu robežas izbūve izmaksātu 79 miljonus eiro. Tomēr, pamatojoties uz nesen pabeigtiem būvniecības projektiem, Igaunijas Iekšlietu ministrija prognozē, ka kopējās izmaksas pieaugs līdz 197 miljoniem eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
