Ārpolitikas eksperts: Protestos Krievijā kritiskā masa vēl nav sasniegta; valdošais režīms visam ļoti seko līdzi
Ņemot vērā, kādas akcijas tiek veiktas no Krievijas valdības puses, lai ierobežotu protestētāju skaitu, pēdējā demonstrācijā Maskavā novērotais liek secināt, ka 60 000 ir diezgan ievērojams rādītājs, tā nesen notikušo protestu Krievijas galvaspilsētā intervijā "900 sekundes" komentēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis.
Aizstāvot tiesības uz demokrātiskām vēlēšanām, Maskavā sestdien sankcionētā mītiņā pulcējās aptuveni 60 000 cilvēku – tā ir piektā demonstrācija mēneša laikā un lielākā kopš protestiem 2011. gada nogalē, kad cilvēki iebilda pret Krievijas parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Tiesa gan, uz Krievijas kopējo iedzīvotāju skaita fona – aptuveni 140 miljoni – tam varot nebūt tālejošas sekas. "Kritiskā masa vēl nav sasniegta, vai arī tā nav izgājusi ielās. Protams, mēs varam redzēt, cik konsekventi un meistarīgi savā veidā Krievijas valdošais režīms ļoti seko līdzi tam, lai jebkādas neapmierinātības izpausmes, lai tām uzreiz pievērstos, vai ierodas Putins pats un pasaka, ka to tūlīt atrisinās, atlaiž atsevišķus vadītājus, – mēģina menedžēt nepatiku sabiedrībā, lai šīm te kustībām neveidotos pārāk daudz sekotāju," turpina eksperts.
Bukovskis arī norāda, – lai sasniegtu kritiskās masas robežu, jānotiek kādam ļoti nopietnam notikumam, kas varētu ietekmēt valdošās elites pozīcijas un sabiedrības nostāju.
Eksperts arī piekrīt, ka ar valsts kontrolēto mediju palīdzību tiek notušēti protestu galvenie iemesli un mērķi. Piemēram, nupat notikusī demonstrācija tika pozicionēta kā koncerts pret narkotiku atkarību.
"Tuvāko 10, 15 gadu laikā gan neredzēsim Krieviju kā demokrātisku valsti," akcentē Bukovskis.
