Uz saturu

Astronomi atklājuši, iespējams, senāko objektu, kāds jebkad novērots Saules sistēmā

Komēta no citas zvaigžņu sistēmas, kas pagājušajā gadā šķērsoja Saules sistēmu, varētu būt gandrīz trīs reizes vecāka par pašu Saules sistēmu, secinājuši astronomi. Pētnieki uzskata, ka komēta 3I/Atlas varētu būt aptuveni 12 miljardus gadu sena, padarot to par vienu no vecākajiem zināmajiem objektiem, kas jebkad novēroti mūsu kosmiskajā apkārtnē, ziņo "The Guardian".

23. jūnijā 16:59

Komēta 3I/Atlas ir tikai trešais starpzvaigžņu objekts, ko cilvēce līdz šim novērojusi. Tās neparastais spožums ļāvis zinātniekiem iegūt daudz detalizētākus datus nekā par iepriekšējiem viesiem no citām zvaigžņu sistēmām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā "Nature". Pētījuma vadītājs Martins Kordiners no NASA Godarda Kosmisko lidojumu centra norādīja, ka šis varētu būt pats senākais objekts, kas jebkad novērots Saules sistēmā.

Pētnieki izmantoja Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa un Čīlē esošās ALMA observatorijas novērojumus. Analizējot komētas ķīmisko sastāvu, zinātnieki konstatēja, ka tas būtiski atšķiras no visiem līdz šim pētītajiem Saules sistēmas objektiem.

Īpašu uzmanību piesaistījis augstais deitērija jeb smagā ūdeņraža saturs. Salīdzinājumā ar Saules sistēmas komētām, 3I/Atlas šīs vielas ir aptuveni desmit reizes vairāk. "Šāds smagā ūdens daudzums, cik liecina mūsu izpratne par astroķīmiju, var veidoties tikai ļoti aukstā vidē," skaidroja Kordiners.

Tas vedina domāt, ka komēta veidojusies ārkārtīgi zemā temperatūrā – aptuveni mīnus 243 grādos pēc Celsija. Zinātnieki pieļauj, ka tā varētu būt viena no aukstākajām vieliskajām struktūrām, kas jebkad novērota Saules sistēmā.

Lai gan precīza komētas izcelsmes vieta joprojām nav zināma, pētnieki uzskata, ka tā radusies līdzīgi kā komētas mūsu Saules sistēmā – planētu veidošanās laikā izsviesta ārpus savas zvaigžņu sistēmas. Pēc tam objekts miljardiem gadu ceļojis pa Piena Ceļu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pētījums liecina arī par iespējamu saistību ar tā dēvēto "kosmisko pusdienlaiku" – periodu pirms aptuveni 10 miljardiem gadu, kad Visumā veidojās īpaši daudz jaunu zvaigžņu. Pēc zinātnieku domām, komēta varētu būt sava veida relikvija no šī laikmeta.

Iepriekšējie starpzvaigžņu objekti – 1I/’Oumuamua un 2I/Borisovs – nebija pietiekami spoži, lai pētnieki varētu iegūt tik detalizētus datus par to ķīmisko sastāvu.

Tikmēr Hārvarda Universitātes profesors Avi Lēbs, kurš savulaik izraisīja plašas diskusijas ar pieņēmumu, ka "Oumuamua varētu būt citplanētiešu tehnoloģija, līdzīgas spekulācijas izteicis arī par 3I/Atlas. Tomēr NASA šādu iespēju noraidījusi, bet Ārpuszemes intelekta meklēšanas institūts (SETI) paziņojis, ka nav atradis nekādus pierādījumus ārpuszemes tehnoloģiju klātbūtnei.

Starptautiskās Astronomijas savienības Mazo planētu centra astronoms Pēters Verešs atzina, ka jaunie rezultāti ir īpaši aizraujoši. "Komēta jau pamet Saules sistēmu un nekad vairs neatgriezīsies, tādēļ turpmākie novērojumi kļūs arvien sarežģītāki," viņš sacīja AFP.

Tomēr astronomi prognozē, ka tuvākajos gados tiks atklāts arvien vairāk starpzvaigžņu objektu, īpaši pateicoties jaunajai Veras Rūbinas observatorijai Čīlē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm