"Atcerieties, ka viņš ir bijušais KGB virsnieks": Porošenko uzskata, ka Putins "spēlējas" ar Zelenski

Porošenko, kurš bija pirmais pēc 2013.–2014. gada EiroMaidana revolūcijas ievēlētais Ukrainas prezidents, savus secinājumus balsta pieredzē ar 2014. un 2015. gada Minskas vienošanos. Šie līgumi bija paredzēti konflikta iesaldēšanai Donbasā, taču praksē tie nedarbojās.

Viņš norāda, ka toreiz piekāpies mazāk, nekā prasījis Kremlis, bet iegūtie pieci gadi ļāvuši stiprināt Ukrainas armiju, valsti un baznīcu, kas izrādījies izšķiroši 2022. gada pilna mēroga iebrukuma atvairīšanā.

Bijušais prezidents asi kritizē pašreizējo valsts vadītāju Volodimiru Zelenski, uzskatot, ka viņš kļūdījies, iesaistoties sarunās bez Eiropas līdzdalības un neuzstājot uz tūlītēju uguns pārtraukšanu. Porošenko arī apgalvo, ka ne Zelenskis, ne ASV prezidents Donalds Tramps pilnībā neizprot Putina mērķus. Viņaprāt, Kremlis nedomā par kompromisiem, bet gan par Krievijas impērijas atjaunošanu un savu vietu vēsturē neatkarīgi no kara upuru skaita.

Porošenko uzskata, ka Maskavas prasības par papildu teritoriju atdošanu Austrumukrainā ir instruments iekšpolitiskās destabilizācijas veicināšanai. Jebkura teritoriāla piekāpšanās prasītu referendumu, kas sašķeltu sabiedrību. "Tas ir Krievijas scenārijs. Atcerieties, Putins ir bijušais VDK virsnieks," viņš sacīja, raksturojot šo taktiku kā apzinātu mēģinājumu graut Ukrainas vienotību.

Noskaties: Rostoks par vēlēšanām Ukrainā: Kara laikā tā būtu kļūda, bet tautas mandātu svarīgos lēmumos gan varētu prasīt

Runājot par iespējamu miera vienošanos, Porošenko uzsver Eiropas lomu un nepieciešamību tai aktīvi iesaistīties sarunās. Viņš atbalsta Francijas prezidenta ideju par kontinenta tiešu līdzdalību un norāda, ka Eiropa šobrīd ir galvenā Ukrainas finansiālā atbalstītāja. Vienlaikus viņš atzīst, ka bez ASV līdzdalības mieru panākt būs neiespējami, piebilstot, ka Vašingtona un Eiropa varētu darboties kā "labais un sliktais policists".

Īpaši stingrs Porošenko ir jautājumā par drošības garantijām pēc kara. Viņaprāt, ilgtspējīgam mieram nepieciešama starptautiska militāra klātbūtne Ukrainā, tostarp ASV karavīri. Viņš atklāja, ka jau 2017. gadā apspriedis šādu iespēju ar Trampu kā daļu no NATO vai ANO miera uzturēšanas misijas, un uzskata, ka ASV līderi varētu pārliecināt, ja viņš vēlētos nostiprināt savu mantojumu kā "miera prezidentam".

Tikmēr Ukrainas iekšpolitikā situācija kļūst saspringta. Porošenko apgalvo, ka parlamentu skāruši korupcijas skandāli un valsts nonākusi dziļā politiskā krīzē, kas var piespiest veidot nacionālās vienotības valdību. Viņš pats uz amatiem nepretendējot, taču uzsver, ka šobrīd izšķirošs ir jautājums par Ukrainas spēju izdzīvot gan kara, gan iekšējo satricinājumu apstākļos.