Britu vēstnieks Latvijā: No 1. janvāra nedrīkstēs vienkārši ierasties Lielbritānijā un meklēt darbu

Ir skaidrs, ka ne visiem, kas jau nākamgad vēlētos emigrēt uz Lielbritāniju, būs jārēķinās ar jauniem nosacījumiem. Tiks vērtēts, vai konkrēto prasmju cilvēki Lielbritānijai ir vajadzīgi. "900 sekundes" par šo tematu uz interviju aicināja Lielbritānijas vēstnieku Latvijā – Kītu Šenonu.

Ja nākamgad kāds Latvijas pilsonis vēlēsies pirmo reizi emigrēt uz Lielbritāniju, lai strādātu, vai viņam būs jāatrod darbs vēl pirms izbraukšanas no Latvijas vai arī var ierasties Lielbritānijā, staigāt pa darbavietām, atsaukties uz darba sludinājumiem un tā atrast darbu?

No nākamā gada 1. janvāra Latvijas un jebkurš cits Eiropas Savienības pilsonis nedrīkstēs tā vienkārši uzrasties Lielbritānijā un meklēt darbu uz vietas. Turpmāk, vēl esot Latvijā, būs jāsaņem oficiāls darba piedāvājums no Lielbritānijas uzņēmuma, ka viņi garantē jums konkrētu darbu. Šis dokuments, ko izsniegs britu uzņēmums, būs obligāti jāpievieno darba vīzas pieteikumam. Darba vīza ir jāsaņem, vēl atrodoties Latvijā. To varēs saņemt tikai tad, ja klāt vēl pievienos izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumentu, apstiprinājumu par spēju runāt angliski un citiem kritērijiem.

Dokumentāciju varēs nokārtot elektroniski. Britu valdības mājas lapā būs pieejams saraksts ar oficiāli apstiprinātiem uzņēmumiem, kam būs tiesības nodarbināt Eiropas Savienības pilsoņus. Ir svarīgi apzināties, ka darba piedāvājumam ir jānāk pa tiešo no darba devēja. Nebūs vairs iespēju darbu prasīt darba aģentūrām.

Ko nozīmē prasība, ka jāprot angļu valoda – vai ir jākārto IELTS, TOEFL vai kādi citi testi pirms ierašanās Lielbritānijā?

Jā, tādi valodas testi kā IELTS vai TOEFL būtu vislabākais, taču derīgs būs arī jebkurš izglītības dokuments, ja studiju programma bijusi angļu valodā.

Lai ierobežotu Eiropas Savienības no jauna iebraukušo imigrantu skaitu, būs noteikts, ka darba alga gadā nedrīkst būt zemāka par 25 tūkstošiem 600 britu mārciņu. Tas automātiski atsijā mazkvalificētos strādniekus, jo šajos amatos tik daudz nemaksā, vai arī – tomēr varēs blēdīties?

Ik pa laikam tiks pārbaudīta darba devēju grāmatvedība, vai viņi tiešām maksā imigrācijas likumā paredzēto minimālo summu. Dažās pozīcijās tā būs zemāka, piemēram, veselības aprūpē. Taču kopumā – strādāt Lielbritānijā drīkstēs tikai tad, ja darba devējs maksās vismaz 25 600 mārciņu gadā.

Līdz šim ir dzirdēts, ka būs pretimnākšanas tajās nozarēs, kur Lielbritānijā ir darbaspēka iztrūkums. Ko darīt situācijā – ja šobrīd tā nozare ir ar atvieglojumiem, bet pēc trim vai četriem mēnešiem izņem ārā, un vai tad tam Latvijas pilsonim ir uzreiz jāatgriežas Latvijā?

Ja persona pieteikusies darba vīzai nozarē, kurā trūkst darbaspēks, šī vīza būs derīga visu to laiku, kāds norādīts vīzas izsniegšanas brīdī. Persona drīkstēs palikt Lielbritānijā un strādāt citur, pat ja šī konkrētā sākotnējā nozare vairs nebūs atvieglojumu sarakstā. Vīzu derīguma termiņš katrai personai atšķirsies, tas atkarīgs no sākotnējā darba piedāvājuma.

Līdz šim Lielbritānijā Eiropas Savienības pilsoņi ļoti aktīvi izmantojuši darbā iekārtošanas aģentūras, kur darba stundas nav noteiktas, bet jāreaģē uz izsaukumiem. Vai Eiropas Savienības pilsoņi, kas ieradīsies Lielbritānijā nākamgad, vēl drīkstēs izmantot šīs darbā iekārtošanas aģentūras.

Latvijas pilsoņi, kas nākamgad no pirmā janvāra vēlēsies doties uz Apvienoto Karalisti ar mērķi strādāt, to drīkstēs darīt tikai tad, ja ir iegūta darba vīza un, vēl esot Latvijā, ir saņemts oficiāls darbā uzaicinājums. Darba aģentūras vairs nederēs. Ir vajadzīgs tiešais darba devējs. Darbā iekārtošanas aģentūras nebūs daļa no procesa. Lielbritānijā ir liela latviešu kopiena, virs 100 000, un, ja viņiem ir nokārtots pastāvīgais statuss, ieradušies Lielbritānijā līdz šā gada 31.decembrim, viņi gan drīkstēs izmantot darba aģentūras kā līdz šim. Viņi saglabās visus esošos labumus.

Vai no jauna Lielbritānijā iebraukušais Latvijas pilsonis drīkstēs mainīt darbavietas?

Viņi drīkstēs mainīt darba devēju, ja vēlas, taču atkal viss dokumentu kārtošanas process būs jāsāk no jauna. To tad varēs darīt, jau esot Apvienotajā Karalistē, nevis speciāli atgriezties Latvijā. Rēķināts, ka vienas personas dokumentu izskatīšana aizņems līdz trīs nedēļām.

Var pieļaut, ka liela daļa neizpratīs jauno imigrācijas sistēmu un bailēs no izraidīšanas no Lielbritānijas, būs gatavi paciest grūtus darba apstākļus, kas robežojas vai jau būs modernā verdzība. Vai jums nav bažas par iespējamiem cilvēktirdzniecības riskiem?

Lielbritānija ir ļoti aktīva modernās verdzības apkarošanā. Jaunā sistēma pēc būtības šādus cilvēktirdzniecības riskus novērsīs. Britu darbadevēji/uzņēmēji, kuri sponsorēs vīzas, maksās arī ļoti lielas summas, lai viņiem būtu oficiālas tiesības pie sevis aicināt strādāt Eiropas Savienības pilsoņus. Darba devēji tiks regulāri pārbaudīti. Viņi neveiks nekādus pārkāpumus, jo citādi atņems tiesības turpmāk nodarbināt iebraucējus. Būs arī bargi naudas sodi par cilvēktirdzniecību.

Vai Eiropas Savienības pilsoņi, kas nākamgad ieradīsies Lielbritānijā pirmo reizi, un tur gribēs strādāt, vai viņiem būs tiesības piekļūt nacionālajam veselības dienestam vai tomēr būs jāiegādājas veselības apdrošināšana un cik tas tad maksās?

Daļa no darba vīzas pieteikuma procesa būs arī prasība samaksāt veselības aprūpes nodevu. Tas ir tikai godīgi, ka uz Apvienoto Karalisti atbraukušie cilvēki sniedz savu ieguldījumu veselības aprūpes sistēmā.

Vai man vajag iemaksas veselības aprūpei veikt pirms es izbraucu no Latvijas?

Ja brauksiet uz Apvienoto Karalisti kā strādājošais, tad darba vīzas pieteikuma procesā interneta vidē obligāta prasība būs samaksāt veselības aprūpes nodevu. Vīzu nevarēs nokārtot, kamēr nesamaksās veselības aprūpes nodevu. Tās ir 624 mārciņas gadā. Ja vīzas derīguma termiņš noteikts, piemēram, trīs gadi, tad šīs 624 mārciņas jāreizina ar trīs. Ja būsiet students Apvienotajā Karalistē, tad jāmaksā mazāk – 470 mārciņas gadā. Ja brauksiet strādāt veselības vai sociālajā aprūpē, būs izņēmums – nebūs vispār jāveic šis veselības nodoklis. Latvijas un citi Eiropas Savienības pilsoņi, kas plāno ceļot pa Apvienoto Karalisti, atpūsties, ne ilgāk kā sešus mēnešus, nebūs jāpiesakās vīzai.

Vai Eiropas Savienības pilsoņiem, kas ieradīsies Lielbritānijā nākamgad pirmo reizi, būs tiesības piekļūt kādiem sociālajiem pabalstiem un vai viņiem būs iespēja iegūt pašvaldības īres mājokli? Līdz šim daudz Latvijas valsts piederīgo pieteicās pašvaldības īres mājokļiem, jo ir zemāka īres maksa.

Cilvēki, kuri ar darba vīzām vai studenta vīzām iebrauks no 2021.gada 1.janvāra, būs bez tiesībām saņemt lielāko daļu pabalstus. Pabalstus nevarēs saņemt, kamēr nav nodzīvojuši 5 gadus. Tas ir tikai godīgi.

Bet vai tad būs iespējams pagarināt darba vīzu līdz pat pieciem gadiem?

Jā, tas būs iespējams. Viss atkarīgs no konkrētā nodarbinātības veida.

Kas notiks ar sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju fondā. Ja es Lielbritānijā nostrādāšu tikai gadu vai divus, tad atgriezīšos Latvijā – kas notiks ar pensiju iemaksām? Vai tās pārsūtīs uz Latviju?

Ja runājam par tiem, kas ieradīsies pēc 1.janvāra, tas vēl ir sarunu procesā starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību.

Šobrīd Lielbritānijā daudz ir tādu vecvecāku, kas ieradušies pieskatīt bērnus, bet šie vecvecāki Lielbritānijā nestrādā, tikai pieskata savus mazbērnus. Kas notiks ar šiem vecvecākiem nākamgad – vai viņi tur drīkstēs legāli uzturēties (ja nestrādā) vai būs tomēr jāpērk veselības apdrošināšana? Vai viņiem varēs būs atruna – es tikai pieskatu mazbērnus, lieciet mani mierā.

Mēs viņiem iesakām nokārtot pastāvīgo statusu. Ja viņi ir legāli uzturējušies Apvienotajā Karalistē līdz šā gada 31. decembrim, tad šim pastāvīgajam statusam vēl var pieteikties līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tas viņiem garantēs tiesības turpināt uzturēties. No jauna iebraukušie pēc pirmā janvāra bez vīzām, kā jau sacīju, varēs uzturēties sešus mēnešus. Latvijas pilsoņi kopumā ir ļoti aktīvi pieteikušies pastāvīgajam statusam. Pēc jaunākās statistikas – 108 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Tas ir tikai viņu pašu interesēs tagad nokārtot statusu, ja jau šobrīd uzturas Apvienotajā Karalistē.

Vai mājokļu izīrētājiem būs kādas prasības, piemēram, jāziņo varas iestādēm, ja pie viņiem dzīvo ES pilsoņi?

Mājokļu īpašniekiem būs obligāta prasība pārbaudīt, vai cilvēki, kuriem viņi izīrē istabu, dzīvokli vai māju, uzturas Apvienotajā Karalistē legāli. Jāpārliecinās, vai viņiem ir pastāvīgais statuss vai vīza.

Ja Eiropas Savienības pilsoņi vēlas izvairīties no jaunās imigrācijas sistēmas, vai viņi vēl var līdz 2020. gada 31. decembrim ierasties Lielbritānijā un skaitīsies kā pārejas perioda imigranti vēl pēc vecās sistēmas? Vai arī tas vilciens ir aizbraucis?

Likumiskā prasība ir, – ja persona Apvienotajā Karalistē legāli dzīvojusi līdz 2020. gada 31.decembrim, tad tā turpina baudīt visus labumus kā līdz šim. Ikviens, kas paspēs ierasties līdz šā gada 31.decembrim, drīkstēs pieteikties pastāvīgajam statusam līdz nākamā gada 30. jūnijam.

Pašlaik ir koronavīruss. Ja tagad iebraukšu Lielbritānijā no Latvijas, man būs jāsēž pašizolācijā. Nekur nevarēšu iet pieteikties darbā un sagādāt pierādījumus, ka esmu tur bijis laikā līdz 31. decembrim.

Process var notikt arī interneta vidē. Koronavīruss nav iemesls, kas atturētu pieteikties pastāvīgajam statusam. Šis ir izaicinājumiem pilns laiks visiem koronavīrusa dēļ, bet šajos pēdējos deviņos mēnešos esam iemācījušies papīra vidi pārnest uz digitālo. Domāju, ka jaunā, punktos balstītā imigrācijas sistēma būs ātra. Viss ir saprotami un caurspīdīgi. Britu valdības mājas lapā viss ir saprotami izklāstīts.